Atvērt galveno izvēlni

Boriss Pugo (1937. gada 19. februāris1991. gada 22. augusts) bija latviešu izcelsmes padomju politiķis. Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas priekšsēdētājs, LKP CK pirmais sekretārs, PSRS iekšlietu ministrs.

Boriss Pugo
Boriss Pugo.png
LKP CK pirmais sekretārs
Amatā
1984. gada 14. aprīlis — 1988. gada 4. oktobris
Priekštecis Augusts Voss
Pēctecis Jānis Vagris
PSRS Iekšlietu ministrs
Amatā
1990. gada 1. decembris — 1991. gada 22. augusts
Prezidents Mihails Gorbačovs
Priekštecis Vadims Bakatins
Pēctecis Viktors Baranņikovs

Dzimšanas dati 1937. gada 19. februārī
Valsts karogs: Padomju Savienība Kaļiņina, PSRS
Miršanas dati 1991. gada 22. augustā (54 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS
Politiskā partija PSKP
Dzīvesbiedrs(-e) Valentīna Golubeva
Profesija inženieris
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1937. gada 19. februārī Kaļiņinā (tagad Tverā) latviešu strēlnieka un PSKP funkcionāra Kārļa Pugo (1896–1955) un viņa sievas Martas, dzimušas Peizumas, ģimenē. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā, bet 1941. gadā devās bēgļu gaitās uz Kirovu, 1943. gadā uz Maskavu, kur Boriss Pugo sāka skolas gaitas. 1948. gadā viņa vecāku ģimene atkal pārcēlās uz Rīgu, kur viņš 1955. gadā uzsāka studijas Latvijas Valsts universitātē, bet 1958. gadā tās turpināja jaunizveidotajā Rīgas Politehniskajā institūtā, 1960. gadā iegūstot inženiera mehāniķa kvalifikāciju mašīnbūves tehnoloģijas, metālgriešanas darba galdu un instrumentu specialitātē.

Sāka strādāt inženiera profesijā Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) speciālajā konstruktoru birojā, bet vēlāk strauji kāpa pa nomenklatūras kāpnēm. Bija RER komjaunatnes (LĻKJS) pirmorganizācijas sekretārs, no 1961. gada Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona LĻKJS otrais un tad pirmais sekretārs. 1963. gadā viņš iestājās PSKP. No 1963. līdz 1968. gadam Boriss Pugo bija VĻKJS CK komjaunatnes organizāciju nodaļas sektora vadītāja vietnieks Maskavā. 1968. gadā Boriss Pugo atgriezās Rīgā un bija LKP Rīgas pilsētas komitejas organizatoriskā darba nodaļas vadītājs, bet 1970. gadā atkal pārcēlās uz Maskavu, kur pildīja VĻKJS CK pirmā sekretāra pienākumus. 1974. gadā viņš atgriezās Rīgā, bija LKP CK partijas organizatoriskā darba nodaļas vadītājs, tad LKP Rīgas pilsētas komitejas pirmais sekretārs un LKP CK biroja loceklis.

1976. gada 12. oktobrī viņu iecēla par VDK pulkvedi, no 1976. gada 26. oktobra līdz 1977. gada 12. maijam Boriss Pugo izgāja speciālo vadošā valsts drošības struktūru operatīvā sastāva sagatavošanu Feliksa Dzeržinska PSRS VDK Augstākajā skolā Maskavā. 1977. gadā viņu iecēla par PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) inspekcijas pārvaldes nodaļas vadītāju, bet tā paša gada jūnijā par VDK priekšsēdētāja pirmo vietnieku Latvijas PSR. 1980. gadā viņš kļuva par LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju.

1984. gada 14. aprīlī kļuva par LKP CK pirmo sekretāru. 1986. gadā iekļauts PSKP CK. 1988. gada 4. oktobrī paaugstināts LKP CK pirmā sekretāra amata darbam Maskavā. No 1989. gada septembra līdz 1990. gada jūlijam bija PSKP CK politbiroja locekļa kandidāts. 1990. gada 1. decembrī kļuva par PSRS iekšlietu ministru. Augustā bija viens no puča rīkotājiem. Pēc apvērsuma izgāšanās 22. augustā kopā ar sievu veica pašnāvību.

Par spīti darbībai Latvijas PSR, Pugo bija vājas latviešu valodas zināšanas.[1]

Piezīmes un atsaucesLabot

  1. Viesturs Sprūde. «Latviešu komunisti veicināja tautas pārkrievošanu». Latvijas Avīze, 2004. gada 22. jūnijā. Tikai pirmajām personām vajadzēja būt ar latviskiem uzvārdiem. Latvietis bija arī Augusts Voss. Atšķirībā no Borisa Pugo, kurš mēģināja, bet kuram ļoti grūti gāja, Voss ļoti labi runāja latviski, bet savas varas laikā viņš nekad to nedarīja publiski.

Ārējās saitesLabot

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Augusts Voss
LKP CK Pirmais sekretārs
1984. gada 14. aprīlis1988. gada 4. oktobris
Pēctecis:
Jānis Vagris
Priekštecis:
Vadims Bakatins
PSRS Iekšlietu ministrs
1990. gada 1. decembris1991. gada 22. augusts
Pēctecis:
Viktors Baranņikovs