Vikipēdija

Škorpion vz. 61

Škorpion vz. 61 jeb oficiāli Samopal vzor 1961 (latviešu: Mašīnpistoles modelis 1961[2]) ir čehoslovāku maza, kompakta vairāku uguns režīmu 7,65x17 mm Browning SP mašīnpistole. To ir izstrādājis Miroslavs Ribārs[1] un šo ieroci ražo Česká Zbrojovka Uherský Brod Čehijā.

Škorpion vz. 61
Škorpion vz. 61 ar izliktu dzelzs laidi
Škorpion vz. 61 ar izliktu dzelzs laidi
Galvenie dati
Valsts Karogs: Čehoslovākija Čehoslovākija
Karogs: Čehija Čehija
Tips mašīnpistole
Konstruktors Miroslavs Ribārs[1]
Konstruktori izstrādāts 1958-1959
Ražotājs Česká Zbrojovka Uherský Brod
Zastava Arms
Ražošanā Škorpion vz. 61
1962
1963-1966
1973-1976
1978-1979 [1]
Bruņojumā Skatīt Lietotāji
Tehniskie parametri
Patronu tips .32 ACP (7,65x17 mm Browning SR) (SA vz. 61, SA vz. 61E)[1]
9x19 mm Parabellum (vz. 68)[1]
9x18 mm Makarov (vz. 65, vz. 82)[1]
.380 ACP (9x17 mm Short) (vz. 64, vz. 83)[1]
Šaušanas ātrums

SA vz. 61, SA vz. 61 E:[1]

  • Tehniskais šaušanas ātrums: 850 šāv./min.
  • Praktiskais šaušanas ātrums automātiskajā režīmā: 350 šāv./min.
  • Praktiskais šaušanas ātrums pusautomātiskajā režīmā: 35 šāv./min.
    SA vz. 82, SA vz. 83: 900 šāv./min. (tehniskais)
Sākuma ātrums

SA vz. 61, SA vz. 61 E: 317 m/s[1]
SA vz. 82: 320 m/s

SA vz. 83: 292 m/s
Attālums

SA vz. 61[1]

  • Maksimālais attālums: 1500 m
  • Lodes letālā efekta attālums: 800 m
  • Efektīvais šaušanas attālums bez laides: 75 m
  • Efektīvais šaušanās attālums ar laidi: 200 m
SA vz. 68: 250 m[1]
Masa

Bez magazīna[1]

  • SA vz. 61: 1,28 kg
  • SA vz. 61 E: 1,28 kg
  • SA vz. 64: 1,28 kg
  • SA vz. 65: 1,32 kg
  • SA vz. 68: 2 kg
  • SA vz. 82: 1,44 kg
  • SA vz. 83: 1,44 kg
Garums

Laide atvērta/ salikta[1]

  • SA vz. 61: 522 mm/ 270 mm
  • SA vz. 61 E: 522 mm/ 270 mm
  • SA vz. 64: 522 mm/ 270 mm
  • SA vz. 65: 522 mm/ 270 mm
  • SA vz. 68: 595 mm/ 305 mm
  • SA vz. 82: 538 mm/ 270 mm
  • SA vz. 83: 538 mm/ 270 mm
Stobrs

SA vz. 61: 115 mm
SA vz. 61 E: 115 mm
SA vz. 64: 115 mm
SA vz. 65: 115 mm
SA vz. 68: 130 mm
SA vz. 82: 113 mm[1]

SA vz. 83: 113 mm
Pārlādes sistēma Radziņveida magazīnas priekš 7,65 mm kalibriem
Taisnas magazīnas priekš 9 mm kalibriem
Patronas aptverē SA vz. 61, SA vz. 61 E, SA vz. 64, SA vz. 65: 10 vai 20 patronas[1]
SA vz. 68: 10, 20 vai 30 patronas[1]
SA vz. 82: 12 vai 24 patronas[1]
Tēmēklis Mehāniskie tēmēkļi, regulējams mērķeklis
Papildu informācija
Versijas Skatīt Versijas
Daudzums 210 000 (vz. 61)[1]

Ierocis ir izstrādāts drošības spēkiem un to pašlaik izmanto Čehijas bruņotie spēki (ČBS) kā pašaizsardzības ieroci zemāk stāvošajiem armijas personālam, transportlīdzekļu vadītajiem, bruņumašīnu personālam, speciālo uzdevumu vienībām.[2] To vēl izmanto dažas citas valstis. Ierocis ir tik kompakts, ka to var pārnēsāt kā parastu pistoli.

Škorpiona ražošanas dokumentus vēl ieguva Dienvidslāvijas kompānija "Crvena Zastava" (pašlaik tā ir Serbijas kompānija "Zastava Arms") un tā licencētu Škorpiona versiju iesāka ražot 1980tajos gados un nosauca to par M84.[1] "Zastava Arms" vēl ražo pusautomātisko versiju M84A, kas ir domāta civiliedzīvotājiem. Tā vēl ir pieejama 9x17 mm Short kalibrā.

Vēsture

labot šo sadaļu

Škorpiona konstrukciju izstrādāja 1950tajos gados. To izstrādāja Miroslavs Ribārs (1924—1970). Viņš pabeidza universitāti kā inženieris. Viņš jau kopš 1940tajiem strādā ieroču rūpnīcās par ieroču konstruktoru. Viņš ir piedalījies vairāku ieroču izstrādē. Viņš arī piedalījās darbā pie ložmetēja UK vz. 59 konstrukcijas. Lai pastiprinātos savas teorētiskās zināšanas automātisku ieroču izstrādē, viņš vēl mācījās Militārtehniskajā akadēmijā. Beidzot savas mācības akadēmijā, 1958. gadā Ribārs veiksmīgi aizstāvēja savu darbu — mazu mašīnpistoli, kuru sauca par Škorpionu. Pēc izmēģinājumiem un novērtēšanas, Aizsardzības ministrija beidzot pieņēma to uz pilna apjoma ražošanu. Un 1959. gadā iznāca pirmie funkcionālie ieroči — Š-59.[1]
1961. gadā, Škorpion paraugi tika rūpīgi testēti, un tas pierādīja sevi kā ļoti uzticamu šaujamieroci. Tas darbojās nevainojami skarbās temperatūras no -50 °C līdz +70 °C. Tas pierādīja sevi būt uzticamam mitrās un putekļainās situācijās. Mašīnpistole izrādīja pretestību sālsūdenim un it īpaši mehāniskiem bojājumiem. Tā izturēja kritienus no 10 m augstuma, krītot uz māla virsmas, un 6 m kritienus uz betona virsmas (ieskaitot kritienus uz stobra). Škorpionam pat pārbrauca pāri ar automašīnu un tas izturēja. Turklāt, cietais hroma stobrs spēja uzturēt precizitāti 60 000 šāvieniem.[1]
Turpmākos gadus Ribārs ar savu komandu izstrādāja vēl citas Škorpiona versijas: vz. 64, vz. 65, vz. 68 kurš no kura pārsvarā atšķīrās ar kalibru. Tomēr Ribārs nepaguva izstrādāt vz. 82. Viņš nomira no sirdslēkmes 1970. gada 6. decembrī.[1] Viņa vietā šī ieroča izstrādi vadīja Jirī Čermaks (SA vz. 58 triecienšautenes izstrādātājs). Pēdējā Škorpiona versija tika izstrādāta deviņdesmitajos gados. To nosauca par CZ-361 un tas atšķiras ar to, ka tam ir Picatinny sliedes.
Pēc testēšanas 1961. gadā to pieņēma Čehoslovākijas armijas bruņojumā kā Samopal vzor 1961 (latviski: Mašīnpistoles modelis 1961). Ieroci vēl eksportēja uz Ēģipti, Angolu, Lībiju, Indonēziju un citām valstīm.[2] Dienvidslāvija pēc 30 000 šo ieroču iegādes, vēl ieguva tiesības uz to ražošanas licences līgumu un ražoja pašu savu ieroci — Modeli 84.[1] Škorpionu vēl lietoja speciālo uzdevumu vienības, jo ieroča patronu (7,65x17 mm Browning SR) varēja viegli noslāpēt. Šīs iespējas dēļ, to arī izmantoja dažādi teroristu grupējumi.[2] To viņi izmantojuši dažos skaļākos 1970to-1980to gadu terora aktos.[3] Teroristi arī to ir iecienījuši, jo tas ir tik mazs, ka viņu var šaut kā pistoli un pārnēsāt aizklātu zem drēbēm.

Apraksts

labot šo sadaļu
 
Škorpiona šķērsgriezums.
Piezīme: Tempa aiztures mehānisms un sloga caurule pistoļveida rokturī.

Škorpiona uzbūve tajā laikā bija unikāla.[1] Ieroci darbina kā jau parasti darbina atsitiena enerģija. Taču tam ir oriģināla uguns tempa slāpētājs. Tas samazina šaušanas ātrumu līdz 850 šāv./min. Padarot ieroci vairāk kontrolējamu, kad šauj pilnīgi automātiskajā režīmā. Tas arī pazemina atsitiena.
Šis mehānisms satur palēninātājsviru (tā atrodas stobra kārbas aizmugurē), kas acumirklī noķer cirkulējošo aizslēgu. Šī procesa laikā, kad aizslēgs ceļo atmuguriski un liek liekajai čaulai pamest patrontelpu atstājot vietu jaunajai, tas iesit plunžiera slogs un nogrūž to lejā. Šis slogs atrodas metāla caurulē pistoļveida rokturī. Svira turpina turēt aizslēgu līdz kustīgo slogu atspere uzgrūž augšā. Svars liek svirai apkabināties no aizslēga un tā palaiž aizslēgu, kas turpina savu ciklu.[1]
Škorpionam ir mēlītes mehānisms, ar kā palīdzību ierocis šauj, un drošinātājs, kura svira ir iebūvēta stobra kārbas kreisajā pusē, virs pistoļveida roktura.[2] Pavisam ir 3 režīmi (no kreisās uz labo):[4]

  • "20" — pilnīgi automātiskais uguns
  • "0" — nodrošināts (mēlīte un aizslēgs nestrādā)
  • "1" — savrupšāvieni (viens šāviens pēc mēlītes nospiešanas)[4]

Pārlādēšanas rokturis atrodas stobra kārbas augšējā daļā. Šis rokturis ir stobra kārbas abās pusēs. Čaulu izmešanas logs ir stobra kārbas augšdaļā. Tas paliek atvērts, kad pēdējā čaulīte pamet ieroci. To var aizvērt pārlādēšanas apaļo rokturi viegli pavelkot uz aizmuguri. Magazīnu var izņemt nospiežot pogu, kas atrodas kreisajā pusē, stobra kārbas apakšdaļā pa kreisi no drošinātāja.[4] Lai ielūkotos ieroča iekšienē, vienkārši nospiežot tapu, kas ir pa kreisi no magazīna apakšējā stobra kārbas daļā
Stobra kārbas augšdaļā atrodas tēmēšanas ierīce, pārlādēšanas rokturis, čaulīšu izmešanas logs. Doties apakšdaļa uztur pistoļveida rokturi, mēlītes mehānismu un magazīnu.[2]
Sākotnējā Škorpiona versija (vz. 61) izmantoja 7,65x17 mm patronas. Magazīnas ietilpība bija 10 patronas (īsais) un 20 patronas (garais). Taču gadu gaitā Čehoslovākijas armija pārgāja pie 9x18 mm Makarov patronām, kam arī radās attiecīgs Škorpions. Beigās Škorpiona versijas bija pieejamas vēl 9x17 mm Short un 9x19 mm Parabellum kalibros. Mazākā magazīna ietilpība bija 10 patronas, bet lielākā 30 patronas. Varēja arī atpazīt kādas patronas ierocis šauj pēc magazīnas: 9 mm patronu magazīnas bija taisnas, bet 7,65 mm izlocītas.
Škorpions vēl ir aprīkots ar atvērta tipa mehāniskajiem tēmēkļiem (mērķeklis ir regulējams) un metāla laidi, ko var salikt un saīsināt ieroci no 720 mm uz 520 mm. Tas salikās virs stobra kārbas[4] un piestiprinās pie tēmēkļa.
Ar īso magazīnu, ieroci var nēsāt kā parastu pistoli. Tam ir pat savs maksts. 2 papildus lielās magazīnas pārnēsā atsevišķā patronsomā. Ierocim vēl ir tīrīšanas komplekts, eļļas pudele, mērķekļa regulējamais instruments, siksna. Škorpionam vēl var pielikt skaņas slāpētāju.[4]

Daļējā izjaukšanas un salikšanas secība

labot šo sadaļu
 
Škorpiona SA vz. 61 E ar 10 patronu 7,65x17 mm Brownign SR magazīnu

1. Izņemt magazīnu;
2. Atlocīt laidi;
3. Turēt mašīnpistoli labajā rokā pie pistoļveida roktura. Piespiest izjaucamās tapas galu, kas atrodas ieroča labajā pusē un izmantojot kreisās rokas īkšķi un rādītājpirkstu, izvilkt tapu uz kreiso pusi līdz tā apstājas;
4. Satvert stobra kārbas augšdaļu ar kreiso roku un pagrūst pāris milimetru uz priekšu un pacel uz augšu;
5. Pilnīgi ievilkt aizslēgu;
6. Izņemt pārlādēšanas roktura pogas uz savām pusēm. Atdalīt aizslēgu no stobra kārbas.[5]
Piezīme: Turēt ieroci drošā virzienā un nodrošināt, ka visas detaļas ir pārredzamā vietā.[5]
Lai saliktu atpakaļ ieroci, jāatkārto tās pašas darbības tikai jādara tās pretējā secībā.

Versijas

labot šo sadaļu
 
Škorpiona SA vz. 61 E versija ar 20 patronu 7,65x17 mm Brownign SR magazīnu
 
Škorpiona 9 mm versija ar 20 patronu taisno magazīnu.
 
CZ-868 Škorpiona karabīnes modifikācijas versija, 9 mm kalibrs.

Š-59: ir Škorpiona pirmie 200 prototipi, kurus pārbaudīja, lai tos pieņemtu Čehoslovākijas armijas bruņojumā. Tas atšķīrās no vz. 61 ar saliekamo laidi (vienmēr piestiprināta), pistoļveida roktura formu, un mazsvarīgas neatbilstības aizslēgā, čaulīšu izmetējā, mēlītes malā un magazīna satvērējā.[1]
SA vz. 61 E: No Škorpiona. atšķiras ar to, ka tam pistolveida rokturis taisīts no plastikas. Šauj 7,65x17 mm Browning SR pistoļu patronas. To piedāvā Česká Zbrojovka kopš 1990tajiem gadiem.
SA vz. 64: 9x17 mm Short versija. Tam ir taisna magazīna un papildus vienpusīgi iegriezumi stobrā (lai samazinātu atsitienu), platāka magazīna ieeja.[1]
SA vz. 65: 9x18 mm Makarov versija. Gandrīz identisks vz. 64 izņemot tam ir daži uzlabojumi aizslēgā un pievienota gumijas iemava, lai samazinātu palēninātāju sloga triecienu un pagarinot palēninātāja mehānisma dzīvi.[1]
SA vz. 68: 9x19 mm Parabellum versija. Ribārs iesāka darbu uz šo modeli 1967. gadā. Tā aizslēgs bija divreiz smagāks par Vz. 61 aizslēgu. Tas bija arī pirmais Škorpion modelis ar piestiprinātu koka laidi. Jauna mērķekļa plātne pagarināja efektīvas uguns distanci līdz 250m.[1]
SA vz. 82: 9x19 mm vz. 82 (čehu 9x18 mm Makarova versija) versija. Tā tika izstrādāta, lai apmierinātu Čehoslovākijas armijas prasības uz šo kalibru, kas jau izskanējuši jau kopš 1970tajiem gadiem. Šī modeļa izstrādi uzsāka Ribārs, bet pabeidza Čermaks, jo Ribārs nomira. Vz. 82 bija jauns karkass. Pārlādēšanas roktura poga bija divreiz lielāka, kas padarīja pārlādēšamu vieglāku. Tam bija jauna dzelzs laide. Gailis nu jau nesastāvēja viss no 9 bet 6 detaļām.[1]
SA vz. 83: .32 ACP SA vz. 82 versija.[4]
CZ-91S: Pusautomātiskā versija civiliedzīvotājiem. Pieejams dažādos kalibros.[4]
CZ-868: Škorpiona karabīnes modifikācija.
CZ-361: Škorpiona jaunākā versija. 9x19 mm Parabellum kalibrā. Ierocim ir arī Picatinny sliede zem stobra.[2]
M84: Škorpiona dienvidslāvu versija. To licencēti ražo Serbijas kompānija Zastava Arms. Atšķirībā no oriģinālās versijas M84 ir sintētisks pistoļveida rokturis nevis koka pistoļveida rokturis
M84A: M84 civiliedzīvotāju versija. Tā vēl ir pieejama 9x17 mm kalibrā. SA vz. 64, SA vz. 65, SA vz. 68, SA vz. 82 un SA vz. 83 nekad netika pilna apjoma ražošana un tos nekad neadoptēja neviena armija vai kāda specvienība.[1]

Lietotāji

labot šo sadaļu

Iekļauti gan bijušie, gan pašreizējie lietotāji:

Škorpions kino un datorspēles[9]

labot šo sadaļu
Filmās
Televīzijas seriālos
Datorspēlēs
Animācijas filmās

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 1,23 1,24 1,25 1,26 1,27 1,28 1,29 1,30 1,31 1,32 1,33 1,34 1,35 1,36 1,37 1,38 1,39 1,40 1,41 1,42 1,43 1,44 1,45 1,46 1,47 1,48 1,49 http://www.czechpoint-usa.com/history-of-the-sa-vz-61/ Vz.61 vēsture un apraksts
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 http://world.guns.ru/smg/smg26-e.htm/ Arhivēts 2010. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Modern Firearms (angliski)
  3. ↑ http://world.guns.ru/smg/smg26-r.htm/ Arhivēts 2010. gada 8. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Modern Firearms (krieviski)
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 http://www.gewehr.ru/mpistols/206-vz.-61-skorpion.html Arhivēts 2011. gada 24. augustā, Wayback Machine vietnē. Gewehr.ru (krieviski)
  5. ↑ 5,0 5,1 https://web.archive.org/web/20071218052908/http://www.czub.cz/navody/cz360_en.pdf CZ-360 (CZ-361) rokasgrāmata (angliski)
  6. ↑ http://www.army.cz/assets/files/9334/zbrane_definit.pdf ČBS izmantotie ieroči ieskaitot Škorpionu (čehu valodā)
  7. ↑ http://www.acr.army.cz/scripts/detail.php?id=5081 Arhivēts 2012. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē. ČBS raksts par Škorpionu (čehu valodā)
  8. ↑ http://www.hrvatski-vojnik.hr/hrvatski-vojnik/1612007/ind.asp Arhivēts 2010. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē. Horvātu karavīrs (no horvātu: Hrvatski Vojnik žurnāla (Nr.161)) (horvātiski)
  9. ↑ http://www.imfdb.org/index.php/SA_Vz.61_Skorpion Elektroniskā filmu šaujamieroču datubāze (no angļu: Internet Movie Firearms Database (angliski)

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Škorpion vz. 61
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Škorpion_vz._61&oldid=4098304"