Šķeltkājvēži

(Pāradresēts no Šķeltkāji)

Šķeltkājvēži, šķeltkāji, mizīdas (Mysida) ir augstāko vēžu kārta. Tie ir sīki, 0,3-2,5 cm gari (dziļūdens formas reizēm līdz 35 cm), pārsvarā jūras planktonā dzīvojoši vēzīši, kas ārīgi nedaudz atgādina garneles. Bet starp šķeltkājiem ir arī saldūdens formas.

Šķeltkājvēži
Hemimysis anomala
Hemimysis anomala
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseAugstākie vēži (Malacostraca)
VirskārtaPerakarīdi (Peracarida)
KārtaŠķeltkājvēži (Mysida)
Sinonīmi
  • Šķeltkāji
  • Mizīdas
Iedalījums
Šķeltkājvēži Vikikrātuvē

Žokļkrūtis (atšķirībā no citiem augstākajiem vēžiem) sastāv no galvas žokļu nodalījuma un trijiem brīvajiem krūšu segmentiem. Žokļkrūšu cilindrveida karapakss pārsedz aizmugurējos brīvos krūšu segmentus. Visas krūšu kājas ir divzarainas un labi attīstītas. Kā žokļkājas var funkcionēt tikai pirmais krūšu kāju pāris. Pārējās ir pielāgotas peldēšanai. Vēdera kājas ir vāji attīstītas. Acis tiem ir periskopiskas. Šķeltkājiem ir sastopami hromatofori, bet uz sestā vēdera kāju pāra endopodīta līdzsvara orgāni (statocisti).

Šķeltkāji attīstās bez pārvēršanās perējamā kamerā, kuru veido divu pēdējo krūšu kāju pāru četri plātnīšveida izaugumi — epipodīti. Kopulācija parasti notiek naktī. Tēviņš ievada spermu mātītes perējamajā kamerā. Pēc tam mātīte iedēj tur olas. Olu skaits (apm. 10-150) ir atkarīgs no mātītes vecuma un citiem faktoriem. Olas attīstās perējamajā kamerā, turklāt kameras epipodīti kustās tā, ka kamerā pastāvīgi pieplūst svaigs ūdens. Izšķīlušies mazuļi vēl kādu laiku paliek mātītes perējamajā kamerā, kamēr paaugās un kļūst patstāvīgi. Olu un embriju iznēsāšanas laiks dažādām sugām ir ļoti atšķirīgs: no 4 dienām tropiskajās jūrās, līdz 6-7 mēnešiem arktiskajās jūrās. Arī mazuļu augšanas ātrums ir atkarīgs no ūdens temperatūras. Dzīves ilgums ir no 10 mēnešiem siltajās jūrās līdz 3 gadiem arktiskajās jūrās.

Šķeltkāji apdzīvo atklātas jūras, kur tos sastop kā virsējā slānī, tā arī dziļumā (līdz pat 7 kilometriem). Vesela virkne Mysidae dzimtas sugu pārceļo no jūrām uz upēm. Šķeltkāju sugas, kas sastopamas Kaspijas jūrā, iepeld arī tajā ieplūstošajās upēsVolgā, Urālā, Embā, šo upju pietekās un ūdenskrātuvēs. No turienes šķeltkāji tika introducēti arī Latvijas saldūdeņos. Starp šķeltkājiem ir arī tipiski saldūdens pārstāvji. Piemēram, Eiropas un Ziemeļamerikas lielo ziemeļu ezeru apdzīvotāja Mysis relicta, mīt arī dažos Latvijas ezeros. Šī suga pie mums ir saglabājusies no ledus laikmeta. Vēl ir atsevišķas specifiskas sugas, kuras tika atklātas pazemes ūdeņos (piem. Troglomysis vjeternicensis) Vetreņicas alā, Hercegovinā).

Šķeltkājiem ir raksturīgas dažāda veida migrācijas. Rīgas līcī ziemā tie koncentrējas dziļumā, bet pavasarī pāriet uz dzīvi seklumā. Turklāt siltummīlošā Neomysis vulgaris dzīvo dziļumā līdz 15 metriem, dziļumā no 15 līdz 25 metriem pārsvarā ir (Mysis mixta), bet dziļāk mājo aukstummīlošā Mysis relicta). Migrējošās sugas var veidot lielus barus līdz 1 kilometram garumā un vairākiem metriem platumā. Šķeltkājiem ir raksturīgas arī vertikālās migrācijas. Daudzas sugas dienā dzīvo uz grunts, bet naktī tie paceļas augšējos ūdens slāņos. Kaspijas jūras mizīdas dienā dzīvo 600-750m. dziļumā, bet naktī pazeļas uz 50m. dziļumu.

Šķeltkāji pārtiek no mikroorganismu (kramaļģu un citu aļģu) paliekām dūņās, kā arī no sīkiem vēžveidīgajiem (Copepoda u.c.). Paši tie kalpo par nozīmīgu zivju barību.

Pasaulē ir zināmas ap 500 šķeltkāvēžu sugu. Latvijā ir 5 vietējās un 3 introducetās sugas.

Kārta Šķeltkājvēži (Mysida)