Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta. Šajā infrakārtā ir 6739 sugas, kas iedalītas 93 dzimtās. Tā ir gandrīz puse no visām desmitkājvēžu sugām. Par krabjiem sauc arī daudzas sugas, kuras nepieder krabju infrakārtai, piemēram, krabji vientuļnieki (Paguroidea), karaliskie krabji (Lithodidae) un porcelāna krabji (Porcellanidae). Krabju infrakārtas sugas tādēļ mēdz saukt arī par īstajiem krabjiem.
| Krabji Brachyura (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Piekrastes peldkrabis (Carcinus maenas) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Kārta | Desmitkājvēži (Decapoda) |
| Apakškārta | Pleocimāti (Pleocyemata) |
| Infrakārta | Krabji (Brachyura) |
 Krabji Vikikrātuvē | |
Kādreiz uzskatīja, ka krabju infrakārta ir monofilētiska grupa, bet mūsdienās krabjus dala divās lielās līnijās: Vecās pasaules krabjos un Jaunās pasaules krabjos. Senākā krabja fosilija ir no juras perioda.[1]
Izplatība
labot šo sadaļuKrabji sastopami visos pasaules okeānos un jūrās, kā arī dažādās saldūdens tilpnēs. Dažas krabju sugas dzīvo arī uz sauszemes. Apmēram 850 sugas ir saldūdens, sauszemes vai daļējas sauszemes sugas,[2] kuras izplatītas tropos un subtropos.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopamas 2 krabju sugas: piekrastes peldkrabis (Carcinus maenas) un reizēm arī invazīvais Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis).[3]
Morfoloģija
labot šo sadaļu
Krabjiem raksturīgs biezs eksoskelets un spīļu pāris. Dažādu sugu krabju izmērs variē no dažiem milimetriem līdz vairākiem metriem. Mazākais ir zirņu krabis (Pinnotheres pisum), kura ķermenis ir zirņa lielumā.[4] Bet lielākais ir Japānas zirnekļkrabis (Macrocheira kaempferi), kura kopējais ķermeņa un kāju izplētums ir 4 metri.[5] Krabjiem galvenā pazīme ir īsā aste jeb īsais, saplacināts vēders, kas pilnībā paslēpies zem krūšu daļas. Arī zinātniskais nosaukums raksturo īso asti. Grieķu vārds βραχύς / brachys[6] latviski nozīmē īss un vārds οὐρά / οura - aste.[7]
Dzimumu dimorfisms
labot šo sadaļuKrabju sugām ir raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņiem spīles parasti ir lielākas nekā mātītēm.[8] Visizteiktāk šī īpašība izpaužas vijolniekkrabjiem (Uca), kuru tēviņiem viena spīle ir izteikti lielāka nekā otra spīle. Lielā spīle tiek izmantota savstarpējai komunikācijai, īpaši, lai piesaistītu mātītes.[9] Otra atšķirība starp tēviņiem un mātītēm ir vēdera (pleona) forma. Lielākajai daļai tēviņu vēders ir šaurs un trīsstūra formā, bet mātītēm tas ir plats un noapaļotā formā,[10] jo mātītes perē olas, kas piestiprinātas pie vēderkājām (pleopodiem)
Uzvedība un barība
labot šo sadaļu
Krabji pārvietojas sāniski, jo to kāju motorika visefektīgāk strādā uz sāniem.[11] Ir sugas, kas pārvietojas uz priekšu un atpakaļu, piemēram, varžu krabji (Raninidae), parastais zirnekļkrabis (Libinia emarginata) un karavīrkrabis (Mictyris platycheles). Dažas sugas spēj peldēt, piemēram, šķēpastes krabji (Portunidae) un mēness krabji (Matutidae). Vairumam sugu raksturīga sarežģīta uzvedība - krabji sazinās bungājot vai mājot ar spīlēm; tēviņi mēdz cīnīties savā starpā par mātītēm, reizēm krabji cīnās arī par labākajām paslēptuvēm.
Krabji ir visēdāji, kas pārsvarā pārtiek no aļģēm, taču atkarībā no sugas tie ēd arī gliemjus, tārpus, citus desmitkājvēžus, sēnes, baktērijas un oganiskos atkritumus. Daudzu sugu krabji vislabāk attīstās, ja barībā lieto gan augus, gan dzīvniekus. Krabji ir slaveni ar to, ka tie savā starpā sadarbojas, lai sagādātu barību un drošību savai ģimenei. Pārošanās laikā mātīte piemeklē drošu slēptuvi, kurā uzturas olu perēšanas laikā.[12]
Krabji - pārtikas produkts
labot šo sadaļuApmēram 20% no visiem pārtikā patērētajiem vēžveidīgajiem ir krabji. Katru gadu cilvēki apēd 1,5 miljonus tonnu krabju. No visiem krabjiem pārtikā vispopulārākais ir Japānas zilais peldkrabis (Portunus trituberculatus), kas sastāda 1/5 daļu no apēstajiem krabjiem. Citas iecienītākās krabju sugas ir zilais peldkrabis (Portunus pelagicus), zilais krabis (Callinectes sapidus), ēdamais krabis (Cancer pagurus), Dungeness krabis (Metacarcinus magister), purva krabis (Scylla serrata) u.c. Katru no šīm sugām gadā patērē vairāk kā 20 000 tonnas.[13]
Krabju ēdieni
labot šo sadaļuKrabjus pārtikā lieto visā pasaulē, un tos gatavo dažādos veidos. Dažām sugām apēd visas sastāvdaļas, ieskaitot čaulu, piemēram, mīkstčaulas krabjus, citām sugām ēd tikai spīļu un kāju gaļu, piemēram, sniega krabjus (Chionoecetes).
Krabjus parasti vāra. Bet Austrumāzijā krabju mātītes ēd arī jēlas. Āzijā krabjus gatavo ļoti asus, izmantojot čillī piparus vai asu garšvielu maisījumu, piemēram, Indijā ir populārs masala garšvielās gatavots krabis.
Sistemātika
labot šo sadaļu- Krabju infrakārta (Brachyura)
- Ciklodoripodkrabju sekcija (Cyclodorippoida)
- Eibrahiuru sekcija (Eubrachyura)
- apakšsekcija Heterotremata
- apakšsekcija Thoracotremata
- Raninoidkrabju sekcija (Raninoida)
- Sūkļu krabju sekcija (Dromiacea)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Carrie E. Schweitzer & Rodney M. Feldmann (2010). "The oldest Brachyura (Decapoda: Homolodromioidea: Glaessneropsoidea) known to date (Jurassic)". Journal of Crustacean Biology 30 (2): 251–256. doi:10.1651/09-3231.1
- ↑ R. von Sternberg & N. Cumberlidge (2001). "On the heterotreme-thoracotreme distinction in the Eubrachyura De Saint Laurent, 1980 (Decapoda: Brachyura)". Crustaceana 74 (4): 321–338. doi:10.1163/156854001300104417
- ↑ «Enciklopēdija "Latvijas Daba"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-12-09. Skatīts: 2009-06-27.
- ↑ Ray W. Ingle (1997). Crayfishes, Lobsters, and Crabs of Europe: An Illustrated Guide to Common and Traded Species. London: Chapman & Hall. ISBN 978-0-412-71060-5
- ↑ «Japanese Spider Crab Macrocheira kaempferi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. maijā. Skatīts: 2012. gada 20. martā.
- ↑ Henry George Liddel & Robert Scott. "βραχύς". A Greek–English Lexicon. Perseus Digital Library. Retrieved May 24, 2010.
- ↑ Henry George Liddel & Robert Scott. "οὐρά". A Greek–English Lexicon. Perseus Digital Library. Retrieved May 24, 2010.
- ↑ Mottled Shore Crab
- ↑ Claw waving display changes with receiver distance in fiddler crabs, Uca perplexa
- ↑ Post-larval development and sexual dimorphism of the spider crab Maja brachydactyla (Brachyura: Majidae)
- ↑ A. G. Vidal-Gadea, M. D. Rinehart & J. H. Belanger (2008). "Skeletal adaptations for forwards and sideways walking in three species of decapod crustaceans". Arthropod Structure & Development 37 (2): 179–194. doi:10.1016/j.asd.2007.06.002. PMID 18089130
- ↑ «Evolution of the abdominal holding systems of brachyuran crabs (Crustacea, Decapoda, Brachyura)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 18. novembrī. Skatīts: 2006. gada 27. augustā.
- ↑ «Global Capture Production 1950-2010». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. janvārī. Skatīts: 2012. gada 23. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brachyura |