Ībigava-Vārenbrika

Ībigava-Vārenbrika (vācu: Uebigau-Wahrenbrück) ir Elbas-Elsteres apriņķi pilsēta Brandenburgā, Vācijā. 2001. gada 31. decembrī teritoriālās reformas rezultātā agrāk atsevišķās pilsētas Vārenbrika un Ībigava, kā arī apdzīvotās vietas Bānsdorfa, Drazdo un Vīderava tika apvienotas vienotā municipālā veidojumā — Ībigavas-Vārenbrikas pilsētā.

Ībigava-Vārenbrika Uebigau-Wahrenbrück
pilsēta
Emblēma
Ībigava-Vārenbrika
Koordinātas: 51°33′0″N 13°21′0″E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Brandenburga
Platība
• Kopējā	134,91 km2
Maks. augstums	85 m
Iedzīvotāji (2022)
• kopā	5 159
• blīvums	42,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.uebigau-wahrenbrueck.de
Ībigava-Vārenbrika Vikikrātuvē

Ģeogrāfija

Ībigava-Vārenbrika atrodas Brandenburgas federālās zemes dienvidaustrumos, apmēram 25 km uz austrumiem no Elbas ielejas pilsētas Torgavas, 10 km uz dienvidiem no apriņķa pilsētas Hercbergas un 4 km uz ziemeļiem no kūrortpilsētas Bādlībenverdas. Cauri pilsētaas apkaimēm virzienā no dienvidaustrumiem uz ziemeļrietumiem tek Švarce Elstere, Elbas labā pieteka. Vārenbrikā sateci ar Švarce Elsteri veido tās pieteka Kleine Elstere. Ībigavas-Vārenbrikas ainavu pamīšus veido mitrāju pļavas, lauksaimniecības zemes, ganības un jaukta tipa meži.

Mūsdienu Ībigavas-Vārenbrikas pilsētu veido kādreiz divas neatkarīgas pilsētas — Ībigava un Vārenbrika, kuru vēsturiskie centri atrodas apmēram 7 km attālumā viens no otra, kā arī 19 nelielākas apdzīvotas vietas, jeb ciemi.

Uz austrumiem no pilsētas atrodas federālais autoceļš B-101 (Berlīne—Aue), kā arī Halles—Kotbusas dzelzceļa līnija.

Administratīvais dalījums

Ībigavas-Vārenbrikas sastāvā ietilpst sekojošas pilsētas daļas:

• Bānsdorfa (Bahnsdorf). Rakstos pirmo reizi minētā kā Bahnstorff 1445. gadā.
• Beijersdorfa (Beiersdorf). Rakstos pirmo reizi minētā kā Beyiersdorf 1251. gadā.
• Beiterzica (Beutersitz). Rakstos pirmo reizi minētā kā Bitirscheit laika posmā starp 1300. un 1311. gadu.
• Bēnica (Bönitz). Rakstos pirmo reizi minētā kā Boimitz 1202. gadā.
• Bomsdorfa (Bomsdorf). Rakstos pirmo reizi minētā kā Bomstorph 1384. gadā.
• Cinsdorfa (Zinsdor). Rakstos pirmo reizi minētā kā Cendorf 1275. gadā.
• Domsdorfa (Domsdorf). Rakstos pirmo reizi minētā kā Domastorf 1323. gadā.
• Drazdo (Drasdo). Rakstos pirmo reizi minētā kā Drozedowe 1335. gadā.
• Ībigava (Uebigau). Rakstos pirmo reizi minētā kā Vbgowe 1235. gadā. Pilsētas tiesības ieguvusi 1303. gadā.
• Kauksdorfa (Kauxdorf). Rakstos pirmo reizi minētā kā Cucusdorf 1234. gadā.
• Langennaundorfa (Langennaundorf). Rakstos pirmo reizi minētā kā Nuwendorf 1303. gadā.
• Marksdorfa (Marxdorf). Rakstos pirmo reizi minētā kā Marggrevindorf 1231. gadā.
• Minhene (München). Rakstos pirmo reizi minētā kā Monchin 1445. gadā.
• Neideka (Neudeck). Rakstos pirmo reizi minētā kā bruņinieka Tītolda de Nīdekes (vācu: Thietholdi de Nidecke) rezidence 1212. gadā.
• Prestevica (Prestewitz). Rakstos pirmo reizi minētā kā Wristewiz 1323. gadā.
• Rotšteina (Rothstein). Rakstos pirmo reizi minētā kā Rotinstein laika posmā starp 1300. un 1311. gadu.
• Vārenbrika (Wahrenbrück). Rakstos pirmo reizi minētā kā Uardenbruke 1199. gadā. Pilsētas tiesības ieguvusi 1340. gadā.
• Vildgrūbe (Wildgrube). Rakstos pirmo reizi minētā kā Wiltgrube laika posmā starp 1300. un 1311. gadu.
• Vinkele (Winkel). Rakstos pirmo reizi minētā kā Winkil laika posmā starp 1300. un 1311. gadu.
• Vīderava (Wiederau). Rakstos pirmo reizi minētā kā Widdra 1504. gadā.
• Zaksdorfa (Saxdorf). Rakstos pirmo reizi minētā kā Sakistorp 1230. gadā.

Vēsture

Saksijas kūfirstistes apriņķi 1752. gadā.

Ībigavas rātsnams. 2012. gads.

Vārenbrikas novadpētniecības muzejs (Karla Heinriha Grauna memoriālā istaba). 2007. gads.

Tiek uzskatīts, ka nocietinātas pilis, tai skaitā Ībigavā un Vārenbrikā, Švarce Elsteres krastos radušās ap 1000 gadu, laikā, kad Svētā Romas impērija izvērsa teritoriālu ekspansiju virzienā uz austrumiem no Elbas un Zāles. Galvenā loma šajos iekarojumos bija Saksijas markgrāfam Gero, kurš vairāku militāro kampaņu gaitā (957., 959., un 960. gadā) pakļāva sorbu apdzīvotās zemes Elbas augštecē, līdz 963. gadam paplašinot Saksijas ostmarku līdz pat Bobras upei austrumos. Pēc Gero nāves 965. gadā Saksijas ostmarka tika sadalīta piecās mazākās markās — ziemeļos, starp Elbas un Oderas upēm tika izveidota Nordmarka, kopš 1157. gada Brandenburgas markgrāfiste, bet dienvidos, starp Zāles un Bobras upēm — Lauzicas marka, Meisenes marka, Merzeburgas marka un Ceicas marka, kopš 1356. gada Saksijas kūrfirstiste.

Kopš 13. gadsimta Lauzicas markā ietilpstošais Lībenverdas apriņķis, kura teritorijā radās Ībigavas un Vārebrikas pilsētas tika iekļauts Brēnas grāfistē, bet kopš 1301. gada Meisenes markgrāfistē. 1360. gada Lībenverdas apriņķis tika iekļauts Saksijas-Vitenbergas hercogistē.

1499. gadā Saksijas kūrfirsts Frīdrihs III izveidoja Kūres apgabalu (vācu: Kurkreise), viens no kura apriņķiem bija Lībenverda.

Mārtiņa Lutera Vitenbergā aizsāktā baznīcas reformācija 1546. gadā izraisīja Šmālkaldenes karu, kura laikā Svētās Romas impērijas imperators Kārlis V vērsās pret protestantisko Šmālkaldenes savienību (vācu: Schmalkaldischer Bund), 1531. gadā dibināto organizāciju, kas apvienoja protestantiskos firstus un zemes Saksijas kūfirstistes un Hesenes landgrāfistes virsvadībā.

Daudzas Svētas Romas impērijas zemes tika ierautas karadarbībā, tai skaitā arī Saksijas kūrfirstiste. Karadarbību laikā Ībigava un Vārenbrika vairrākārt tika pilnībā nodedzināta.

Uz ziemeļiem no Ībigavas atrodošajā Šveinertes (vācu: Schweinert) meža masīvā 1547. gada 24. aprīlī norisinājās izšķirošā Šmālkaldenes kara cīņa — Kauja pie Mīlbergas. Šīs militārās operācijas laikā Kārļa V spēki sakāva Šmālkaldenes savienības karaspēku, kas noveda pie Vitenbergas kapitulācijas parakstīšanas.

Trīsdesmit gadu kara laikā Saksijas kūrfirstiste, tāpat kā visa Svētās Romas impērijas teritorija ieslīga smagās karadarbībās, vispārējā postā un marodierismā. 1630. gadā Vārenbriki un Ībigavu nodedzināja pulkveža Johana fon Gecena (vācu: Johann von Götzen) spēki, bet 1637. gadā abas pilsētas atkārtoti nopostīja zviedru karaspēks feldmaršala Johana Banera vadībā. Ībigava laika posma no 1612. līdz 1640. gadam kopumā tika nodedzināta septiņas reizes.

Līdztekus postošajam karam reģionu plosīja arī mēra epidēmija, kura saasinājuma viļņi atkārtojās 1631., 1637., 1638., 1639. un 1648. gadā. Tādējādi kara beigas sagaidīja vien nedaudzi iedzīvotāji, kā piemēram Vārenbrikā vien 5 līdz 6 cilvēki.

Vien 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā Saksijas kūrfirstistē iestājās relatīvi mierīgi laiki, tika atjaunotas pilsētas, veidoti ceļi un pilsētas ieguva savus pašreizējos arhitektoniskos vaibstus.

Saskaņā ar Vīnes kongresa Eiropas valstu robežu un ietekmju pārdali, daļa Saksijas kūrfirstistes teritorijas, tai skaitā Vitenbergas apgabala ziemeļu daļa, respektīvi, Lībenverdas apriņķis, pārgāja Prūsijas Karalistes jurisdikcijā. 1816. gadā Lībenverdas apriņķis tika iekļauts jaunizveidotajā Prūsijas Saksijas provincē.

Pēc Otrā pasaules kara un VDR izveidošanas, Ībigava un Vārenbrika sākotnēji, no 1947. līdz 1952. gadam atradās Saksijas-Anhaltes sastāvā, vēlāk Kotbusas rajona sastāvā. Kopš 1990. gada abas pilsētas tika iekļautas Brandenburgas federālās zemes sastāvā.

2001. gada 31. decembrī teritoriālās reformas rezultātā agrāk atsevišķās pilsētas Vārenbrika un Ībigava, kā arī apdzīvotās vietas Bānsdorfa, Drazdo un Vīderava tika apvienotas vienotā municipālā veidojumā — Ībigavas-Vārenbrikas pilsētā.

Cilvēki

• Augusts Frīdrihs Grauns (vācu: August Friedrich Graun) (dzimis 1698/99. gadā Vārenbrikā; miris 1765. gadā), kantors un komponists.
• Johans Gotlībs Grauns (vācu: Johann Gottlieb Graun) (dzimis 1702. gadā Vārenbrikā, miris 1771. gadā), komponists.
• Kārlis Heinrihs Grauns (vācu: Carl Heinrich Graun) (dzimis 1704. gadā Vārenbrikā, miris 1759. gadā), komponists.
• Gustavs Zeifarts (vācu: Gustav Seyffarth) (dzimis 1796. gadā Ībigavā; miris 1885. gadā), eģiptologs.
• Frīdrihs Jāge (vācu: Friedrich Jage) (dzimis 1850. gadā Vārenbrikā, miris 1937. gadā), būvmeistars.
• Fricis Bormanis (vācu: Fritz Borrmann) (dzimis 1869. gadā Bānsdorfā; miris 1942. gadā), uzņēmējs un politiķis, Edeka Vācijas lielveikalu ķēdes ģenerāldirektors.
• Makss Jungnikels (vācu: Max Jungnickel) (dzimis 1880. gadā Zaksdorfā; miris 1945. gadā), rakstnieks.
• Ludvigs Freivalds (vācu: Ludwig Freiwald) (dzimis 1898. gadā Ībigavā; pēc 1945. gada pazudis), rakstnieks un nacionālsociālisma propagandētājs.
• Mihaels Štrempels (vācu: Michael Strempel) (dzimis 1944. gadā Drazdo), futbolists.

Attēlu galerija

• 
  Ībigavas pasta jūdzes stabs. 2008. gads.
• 
  Ībigavas tirgus laukums un Jana Vites-Kropiusa veidoto strūklaku. 2012. gads.
• 
  Ībigavas novadpētniecības muzejs. 2008. gads.
• 
  Ībigavas pils. 2015. gads.
• 
  Ībigavas Sv. Nikolaja baznīca. 2012. gads.
• 
  Vārenbrikas ielas skats un pasta jūdzes stabs. 2012. gads.
• 
  Vārenbrikas ev. lut. baznīca. 2012. gads.
• 
  Beiterzica. 2007. gads.
• 
  Drazdo ciema baznīca. 2009. gads.
• 
  Kauksdorfas iela. 2011. gads.
• 
  Langennaundorfas ciema baznīca. 2009. gads.
• 
  Vīderavas ciema baznīca ar monumentu I un II pasaules karā kritušajiem apkārtnes iedzīvotājiem. 2007. gads.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ībigava-Vārenbrika.