Romualds Grīnblats (dzimis 1930. gada 11. aprīlī, miris 1995. gada 14. augustā) bija Latvijas ebreju cilmes komponists.[1]

Romualds Grīnblats
Dzimis 1930. gada 11. aprīlī
Kaļiņina, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija
Miris 1995. gada 14. augustā (65 gadu vecumā)
Pēterburga Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās komponists

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1930. gadā Kaļiņinā, Krievijas PFSR ārsta Samuila Grinblata un viņa sievas Sāras, dzimušas Buncis, ģimenē. Pēc Otrā pasaules kara mācījās Ļeņingradas konservatorijas mūzikas skolas kompozīcijas klasē pie S. Volfenzona, vēlāk pie O. Jevlahova (1946—1950). 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā un iestājās Latvijas Valsts konservatorijas Ādolfa Skultes kompozīcijas klasē. Pēc studiju beigšanas 1955. gadā sāka strādāt Latvijas Radio par skaņu režisoru. Sacerēja mūziku baletam "Rigonda" (1959), mūziku teātra izrādēm "Tils Pūcesspieģelis", "Pāvilielas zēni" un "Pīters Pens" u.c., kā arī filmai "Kārkli pelēkie zied".

1971. gadā atgriezās Ļeņingradā.[2] Miris 1995. gadā Pēterburgā.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1960)
  • 3. prēmija PSRS jauno komponistu skatē Maskavā (1962)

Darbi labot šo sadaļu

  • "Rigonda" (balets pēc V. Lāča romāna "Pazudusī dzimtene" motīviem, 1959);
  • "Rīga" (balets pēc V. Rūjas sonetu motīvien, 1965);
  • "Bārddziņa meita" (kamerorpera pēc H. K. Andersena pasakas motīviem, 1972).

Mūzika izrādēm labot šo sadaļu

Lasīja Bebre (G. Priede, 1964); Leģenda par Pūcespieģeli; Viens gads (J. Germans un B. Rests, 1959), Ceļā (V. Rozovs, 1961), Mūs kaut kur gaida (A. Arbuzovs, 1962); Ēna (E. Švarcs, 1964); Pepija Garzeķe (A. Lingrēna, 1970); Zaļais putniņš (K. Goci, 1970), Teātra jaunība (A. Gladkovs, 1971), Lietus gāza kā no spaiņa (M. Šatrovs, 1971); Pāvilielas zēni (F. Molnārs); Pīters Pens (Dž. Barijs, 1976); Merci jeb Šipova piedzīvojumi (B. Okudžava, 1977); Sofijas nolaupīšana (V. Belševica, 1980); Žanna d’Arka (A. Upīts, 1962); Noziegums Granādā (Ž. Grīva, 1963); Tur laikā aiz durvīm (V. Borherts, 1967); Šakāļi (A. Jakobsons, 1953); Kolēģi (V. Aksjonovs, J. Stabovojs, 1961); Mūs kaut kur gaida ( A. Arbuzovs, 1963); Devītais pravietis (J. Jurandots, 1968); De Moljēra kunga dzīve (M. Bulgakovs, 1970), Sava sala (R. Kaugvers, 1971); Spēlmanis (F. Dostojevskis, 1987), u.c.

Mūzika kinofilmām labot šo sadaļu

Orķestra darbi labot šo sadaļu

  • 6 simfonijas (1. mi minorā 1955, 2. fa minorā 1957, 3. Do mažorā 1964, 4. Sinfonia-concerto 1967, 5. 1983; 6, Intervāli 1990);
  • Jaunatnes uvertīra (1958);
  • Pionieru svīta; Koncerts klavierēm ar orķestri (1963);
  • Balāde, horeogrāfiska poēma (1966);
  • Poēma par Daugavu (1966)
  • Koncerts flautai un kamerorķestrim (1970).

Instrumentālā kamermūzika labot šo sadaļu

  • Sonāte klavierēm;
  • Iespaidi (skaņdarbu cikls klavierēm 1958);
  • Pilsoņu kara varoņu piemiņai (poēma čellam un klavierēm);
  • Stīgu kvartets (1950);
  • Klavieru kvintets (1952).

Citi skaņdarbi labot šo sadaļu

  • Darba dziesma (kantāte baritonam, korim un orķestrim)
  • Četras romances (Bliks, Ščipačovs, Ļermontovs, Puškins);
  • Pasaules dzejnieki cīņā par mieru (dziesmu cikls 1953).

Atsauces labot šo sadaļu