Aldonis Kalniņš

Aldonis Kalniņš;
Personīgā informācija
Dzimis	1928. gada 26. februārī (96 gadi); Užavas pagasts, Ventspils apriņķis Latvija
Tautība	latvietis
Profesionālā informācija
Stils	latviešu tautas dziesmu apdares
Mācības	Latvijas Valsts konservatorija
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Aldonis Kalniņš (dzimis 1928. gada 26. februārī) ir latviešu komponists un mūzikas pedagogs. Radījis daudz skaņdarbu balsij un klavierēm, kora dziesmas un tautasdziesmu apdares. Kopš 1960. gada Aldoņa Kalniņa kora dziesmas bija iekļautas vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku repertuārā, īpaši daudz atskaņota dziesma "Latgalē".

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis 1928. gada 26. februārī Užavas pagasta "Brakos". Studēja kompozīciju Latvijas Valsts konservatorijā pie Pētera Barisona un Valentīna Utkina. 1954. gada absolvēja konservatoriju un strādāja par pedagogu Jelgavas mūzikas vidusskolā (1954—1957) un Latvijas Valsts konservatorijā, kur līdz 1965. gadam vadīja harmonijas kursu neklātienes kordiriģentiem. Līdztekus bija izdevniecības Liesma mūzikas redaktors (1959—1990). Nodarbojās ar latviešu tautasdziesmu vākšanu un radošu apdari.

Muzikālās daiļrades raksturojums labot šo sadaļu

Komponists ir rakstījis mūziku dažādos žanros — simfonisko poēmu, kantāti, dziesmu, instrumentālo miniatūru. Vislielāko ievērību guvis, rakstot kora dziesmas. Visvairāk Kalniņš komponējis dzejnieces Skaidrītes Kaldupes dzeju. Viņai seko Bruno Saulītis (6 dziesmas par Daugavu, "Ir viena zeme"), Ziedonis Purvs (cikls "Un zeme zied"), bez tam komponēti daži Imanta Ziedoņa, Viļa Plūdoņa un citu autoru dzejoļi.^[1]

Mūzikas valoda un tematika labot šo sadaļu

Komponista melodiskā valoda sakņojas tautas mūzikas daiļradē, un viņš bieži ir izmantojis latviešu tautas dziesmu intonācijas, ritmus, metrus un skaņkārtas. Aldonis Kalniņš ir veidojis tautas dziesmu apdares, radījis oriģinālmūziku ar tautas dziesmu tekstu, kā arī izmantojis tautas dziesmām līdzīgus dzejoļus.

levērojama ir komponista kora faktūra. Koris tiek traktēts kā orķestris, kurā atsevišķu orķestra grupu funkcijas uzticētas cilvēku balsīm. Faktūra pastāvīgi mainās, un tās izmaiņas nosaka tēla attīstība. Lai gan polifonijas ir maz, homofonijas ietvaros faktūra ir daudzveidīga.

Aldoņa Kalniņa daiļradē dominē lirika, kas galvenokārt saistīta ar dzimtās dabas tēmu, ar ieklausīšanos tajā. Bieži temati ir arī darbs, patriotisms, pacilātība, monumentalitāte un varenums.^[1]

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1972)
Triju Zvaigžņu ordenis (2002)

Darbi labot šo sadaļu

Latgalē meldijas vācot. Latviešu mūzika. Sakārt. Jēkabs Vītoliņš. Rīga: LVI, 1958, 87—100
Ticības apliecinājums Emīlim Melngailim. Māksla, 1974, 1. nr., 30—32

Atsauces labot šo sadaļu

↑ ^1,0 ^1,1 M. Goldins, A. Darkevics (red.), L. Kārkliņš (red.). Latviešu mūzika: Raksti par mūziku VI. Rīga : Liesma, 1967. 173–180. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Biogrāfija Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
Tautasdziesma "Dancoj' gosti" Aldoņa Kalniņa apdarē Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus"

[:0-1] 1,0 ^1,1 M. Goldins, A. Darkevics (red.), L. Kārkliņš (red.). Latviešu mūzika: Raksti par mūziku VI. Rīga : Liesma, 1967. 173–180. lpp.

[1]