Čaunas rajons
Čaunas rajons (krievu: Чаунский район, čukču: Чаан район) ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļos, Austrumsibīrijas jūras krastā. Administratīvais centrs ir Pevekas pilsēta. Pašvaldības nozīmē rajona teritorijā izveidots Pevekas pilsētas apvidus (городской округ Певек); sīkāka administratīvā iedalījuma rajonā nav.
Čaunas rajons | |||
Чаунский район Чаан район |
|||
— rajons — | |||
Kekuri Šelagu grēdā | |||
|
|||
Čaunas rajons Čukotkas autonomā apvidus kartē | |||
Koordinātas: 68°52′N 170°36′E / 68.867°N 170.600°EKoordinātas: 68°52′N 170°36′E / 68.867°N 170.600°E | |||
---|---|---|---|
Valsts | Krievija | ||
Federālais subjekts | Čukotkas autonomais apvidus | ||
Dibināts | 1933. gadā | ||
Centrs | Peveka | ||
Platība | |||
- Kopā | 67 091 km² | ||
Iedzīvotāji (2020) | |||
- Kopā | 5 480 | ||
- Blīvums | 0,1/km² | ||
Mājaslapa: go-pevek.ru/ | |||
Čaunas rajons Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuRajons izvietojies Čukotkas autonomā apvidus ziemeļrietumu daļā Austrumsibīrijas jūras krastā; tā krasta līnija ir 580 km gara. Rietumos robežojas ar Biļibinas rajonu, dienvidos — ar Anadiras rajonu, austrumos — ar Iviltinas rajonu. Rajona teritorija aizņem Čaunas zemieni ap Čaunas līci, no kura rajons ieguvis savu nosaukumu. Rajona teritorijā ietilpst vairākas salas — Ajona, Lielā Routana, Šalaurova sala u.c. Gar zemienes malu paceļas vairāki kalnu masīvi — Šelagu grēda ziemeļaustrumos, Ilirnejas skrausts dienvidos, Raučuas grēda dienvidaustrumos.
Rajons izvietojies aiz polārā loka, tā ainavu veido tundra un arktiskais tuksnesis. Valda mūžīgais sasalums. Raksturīga gara un auksta ziema un īsa, 2—3 mēnešus ilga, vasara. Salnas mēdz būt pat pašos siltākajos mēnešos — jūlijā un augustā. Stabila sniega sega veidojas septembrī, tās biezums līdzenumos 0,5—0,7 m, ielejās var sasniegt 3—5 m. Gada kopējā nokrišņu summa 140—200 mm.
Rajona teritorijā bagātīgas derīgo izrakteņu atradnes — zelts, sudrabs, alva, dzīvsudrabs, akmeņogles, volframs, urāns.
Vēsture
labot šo sadaļuLīdz pat 1909. gadam, kad izveidoja Čukotkas apriņķi ar centru Ueļenā, Čaunas apkārtne faktiski bija teritorija bez centralizētas administrācijas, šeit saimniekoja galvenokārt amerikāņu tirgotāji. Rajons tika nodibināts 1931. gadā jaunizveidotā Čukotkas nacionālā apvidus sastāvā, bet administratīvās iestādes izdevās izveidot tikai 1933. gadā, un par rajona centru kļuva Pevekas apmetne. Tajā pašā gadā nodibināja Čaunas kultūrbāzi, kurā bija medpunkts, skola, darbnīcas, bibliotēka, ceptuve, ēdnīca.[1] 1940. gadu beigās tika nolemts apgūt urāna atradnes rajona austrumos un 1951. gadā tika izveidota Čaunlaga ieslodzīto nometne ar centru Pevekā.[2] Ciemats strauji izauga, tajā izbūvēja jūras ostu. Attīstoties kalnrūpniecībai (ieguva galvenokārt alvu un zeltu; urāna ieguve tika pamesta 1953. gadā), rajona austrumdaļā izauga vairāki kalnraču ciemati. Izirstot PSRS, kalnrūpniecība lielākoties panīka. No 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati. 2019. gada decembrī Pevekas ostā ekspluatācijā nodeva peldošo atomelektrostaciju Mihail Lomonosov.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuČaunas rajons ir tradicionāla čukču apdzīvota teritorija. 1939. gadā rajona teritorijā dzīvoja 2467 iedzīvotāji, no tiem 1919 aborigēni un 548 iebraucēji, 1940. gadā iedzīvotāju skaits saruka līdz 2467. Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums sākās ar kalnrūpniecības attīstību un tajā sākotnēji nodarbināto ieslodzīto nometņu izveidošanu. 1959. gadā rajonā bija 10 465 iedzīvotāji, bet 1989. gadā — 32 tūkstoši. Mūsdienās iedzīvotāju skaits turpina samazināties, lielākā daļa (82 %) iedzīvotāju dzīvo rajona centrā Pevekā. Citas pastāvīgās apdzīvotās vietas ir Ritkuču (463 iedzīvotāji), Ajonas (191) un Bilingsas (181) čukču nacionālie ciemi. Čukči veido 24 % no rajona kopējā iedzīvotāju skaita.[3]
Rajona teritorijā darbojas vairākas funkcionējošas vai slēgtas polārstacijas — Ostrovajona, Ustjčauna, Čauna, Vaļkarkaja, Misbillingsa, Ostrovšalaurova.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ ИСТОРИЯ ЧУКОТСКОГО АВТОНОМНОГО ОКРУГА
- ↑ C. Ларьков, Ф. Романенко. «Враги народа» за Полярным кругом. Второе издание
- ↑ «Информация о городском округе Певек». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 17. martā.