Ajona (krievu un čukču: Айон) ir sala Krievijas Federācijas galējos ziemeļaustrumos Austrumsibīrijas jūrā.[1] Administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Čaunas rajonā. Nosaukums cēlies no čukču valodas vārda эйу — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst briežu ganāmpulki’.[2]

Ajona
Ajona
Nomadu jaranga Ajonas salā
Ajona (Čukotkas autonomais apvidus)
Ajona
Ajona
Ajona (Krievija)
Ajona
Ajona
Ajona (Āzija)
Ajona
Ajona
Ģeogrāfija
Izvietojums Austrumsibīrijas jūra
Koordinātas 69°47′N 168°39′E / 69.783°N 168.650°E / 69.783; 168.650Koordinātas: 69°47′N 168°39′E / 69.783°N 168.650°E / 69.783; 168.650
Platība 2000 km²
Garums 63 km
Platums 39 km
Augstākais kalns Reketegins
66 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Karogs: Čukotkas autonomais apvidus Čukotkas autonomais apvidus
Lielākā pilsēta Ajona
Demogrāfija
Iedzīvotāji 191 (2020)
Pamatiedzīvotāji čukči
Ajona Vikikrātuvē

Sala izvietojusies Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumos, Čaunas līča ziemeļrietumu daļā. 2—10 km platais un seklais Mazais Čaunas šaurums dienvidrietumos to šķir no Kitikas pussalas, bet austrumos no Lielās Routana salas un Pevekas pussalas to šķir 30 km platais Vidējais šaurums. Sala 63 km gara un 38 km plata, izstiepta austrumu—rietumu virzienā. Krasti lēzeni, vietām krauji, piekrastē vairākas nelielas saliņas, lielākās no kurām ir Čenkuļa, Rijanranota un Moseja. Reljefs līdzens, vidusdaļā paceļas 66 m augstā Reketegina augstiene. Daudz nelielu ezeru, biezs upju tīkls, garākā no tām ir Rivēma (68 km). Ainavā dominē arktiskā tundra, daudz purvu. Ziemeļbriežu vasaras ganības.[3]

Salai sena apdzīvotības vēsture, par ko liecina vairākas neolīta laikmeta apmetnes, viena no kurām datēta ar m.ē. 1. gadu tūkstoša sākumu.[4] Vēstures avotos sala pirmoreiz minēta 1646. gadā, kad tajā piestāja un tirgojās ar vietējiem iedzīvotājiem rūpnieks Isaja Ignatjevs. 1761. gadā salu apmeklēja tirgonis Ņikita Šalaurovs un nosauca salu par Zavadeju (Завадей). 1821. gadā Ferdinands Vrangelis salas nosaukumu precizēja kā Sabodeju (Са6одей). Tagadējo nosaukumu 1857. gadā ieviesa mācītājs Argentovs, kurš to dzirdēja no vietējiem iedzīvotājiem.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Salas rietumu krastā izvietojusies tās vienīgā pastāvīgā apdzīvotā vieta Ajona, līdzās kurai kopš 1941. gada darbojas Ostrovajonas polārstacija.[5]

Ārējās saites

labot šo sadaļu