Ķīniešu šahs

Ķīniešu šahs jeb ksiangi (ķīniešu: 象棋, piņjiņs: xiàngqí) ir klasiskam šaham līdzīga ķīniešu stratēģiska galda spēle diviem spēlētājiem. Tā ir viena no populārākajām galda spēlēm Ķīnā un pieder pie tās pašas saimes, kurā ietilpst klasiskais šahs, čatranga, sjogi, indiešu šahs un čangi. Līdztekus Ķīnai un apgabaliem, kuros ir ievērojamas etniskās ķīniešu kopienas, ķīniešu šahs ir populāra izklaide arī Vjetnamā. Ķīniešu šahs bija iekļauts 2010. gada Āzijas spēlēs, 2007. un 2009. gada Āzijas spēlēs telpās.

Ķīniešu šahs
Cits nosaukums	ksiangi
Žanrs, tips	galda spēle
Spēlētāji	2
Sagatavošanās laiks	līdz 1 minūtei
Partijas izspēles laiks	Neformālās spēles: var mainīties no 20 minūtēm līdz vairākām stundām Ātrspēlē: līdz 10 minūtēm
Varbūtības ietekme	nav
Vecums	neierobežots
Attīsta prasmes	stratēģija, taktika
Sinonīmi	ziloņu šahs

Noteikumi

Galdiņš

Ķīniešu šahu spēlē uz taisnstūrveida galdiņa, kas izklāts ar vertikālām un horizontālām līnijām. Galdiņa izmēri ir 9 × 10 līnijas, un, tāpat kā go, figūras tiek novietotas līniju krustpunktos (turpmāk tekstā — punktos), nevis uz lauciņiem. Starp abām centrālajām horizontālēm ir upe (ķīniešu: 河, piņjiņs: хэ), kas ietekmē bandinieku un ziloņu kustību (skatīt zemāk). 3 × 3 punktu kvadrātus, kas apzīmēti ar divām diagonālām līnijām, sauc par pilīm vai cietokšņiem. Ģenerāļi un padomnieki nevar tos pamest. Sākotnējais figūru izvietojums parādīts diagrammā.

Figūras

Abi spēlētāji spēli sāk ar vienu un to pašu kauliņu komplektu, kas tradicionāli ir koka ripiņas ar ķīniešu simboliku. Identisku kauliņu attēls abām pusēm var atšķirties. Tradicionāli vienai pusei ir sarkanas krāsas (retāk baltas), bet otrai - melnas (zilas vai zaļas) krāsas kauliņi. Dažādos reģionos ir atšķirīgas vienošanās par to, kurš veic pirmo gājienu, taču lielākajā daļā mūsdienu turnīru pirmo gājienu izdara sarkanie.

Izdarot gājienu, katrs spēlētājs var pārvietot vienu savu kauliņu, atbilstoši tā kustības noteikumiem, no tā punkta, kuru tas aizņem, uz citu punktu. Kauliņu nav atļauts pārvietot uz punktu, kuru aizņem cits savs kauliņš. Kauliņu var pārvietot uz punktu, ko aizņem pretinieka kauliņš, un tādā gadījumā pretinieka kauliņš tiek "nosists" un noņemts no dēļa. Spēlētājs nevar nosist vienu no saviem kauliņiem. Kauliņi nekad netiek "paaugstināti" (pārvērsti citos kauliņos), lai gan bandinieks pēc pārvietošanās pāri upei spēj pārvietoties sānis. Gandrīz visi kauliņi var sist pretinieka kauliņus, izmantojot kauliņa parasto kustību, vienīgi lielgabalam ir īpaša sišanas kustība, kas aprakstīta zemāk.

Spēles mērķis ir pieteikt matu pretinieka ģenerālim. Kad ģenerāli apdraud (draud nosist nākamajā gājienā) otra spēlētāja kauliņš, tad otrs spēlētājs ir "pieteicis šahu". Ja spēlētājs, kura ģenerālim pieteikt šahs, nevar veikt gājienu, lai novērstu šahu, situāciju sauc par "matu". Atšķirībā no klasiskā šaha, kurā, ja iestājies ir pata stāvoklis, tad partija ir beigusies neizšķirti, ķīniešu šahā tas ir zaudējums spēlētājam, kam jāizdara gājiens.

Ģenerālis (karalis)

Ģenerāļi

Ģenerāļa un padomnieku gājieni

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 帥 («šuai», piņjiņs: shuài), tas nozīmē «maršals»; uz melno kauliņa — 將 («dzjian» piņjiņs: jiàng), tas nozīmē «ģenerālis».

Ģenerālis var pārvietoties sava cietokšņa (pils) robežās (3 × 3) uz blakus punktu pa horizontāli vai vertikāli, bet ne pa diagonāli. Ģenerāļi nevar "skatīties" viens uz otru (stāvēt uz vienas vertikāles tā, lai starp tiem nebūtu citu kauliņu); gājieni, kas rada šādu situāciju, ir aizliegti. Sākuma stāvoklī ģenerāļi novietoti malējās horizontāles un vidējās (piektās) vertikāles krustpunktā.

Padomnieks

Padomnieki

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 仕 («ši», piņjiņs: shì), tas nozīmē «ierēdnis, karavīrs, zinātnieks»; uz melno kauliņa — 士 (arī «ši», piņjiņs: shì).

Padomnieks var pārvietoties cietokšņa (pils) robežās uz blakus punktu tikai pa diagonāli, tas ir, ierobežots ar pieciem cietokšņa punktiem. Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi padomnieki, kas novietoti blakus ģenerālim abās tā pusēs.

Zilonis

Ziloņi

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 象 («sjian», piņjiņs: xiàng), tas nozīmē «ministrs»; uz melno kauliņa — 象 («sjian»,piņjiņs: xiàng), tas nozīmē «zilonis».

Zilonis pārvietojas pa diagonāli par diviem punktiem. Tas nevar pārlēkt kauliņu un šķērsot upi. Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi ziloņi, kas novietoti blakus padomniekiem. Līdz ar to viena spēlētāja ziloņiem ir pieejami tikai 7 punkti savā galdiņa pusē.

Lielgabals

Lielgabali

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 炮 («pao», piņjiņs: pào), tas nozīmē «lielgabals» (hieroglifs — «uguns»); uz melno kauliņa — 砲 («pao», piņjiņs: pào),  tas nozīmē «katapulta» (hieroglifs — «akmens»).

Lielgabals iet, kā tornis klasiskajā šahā. Sit pretinieka kauliņus tikai tad, ja starp to un apdraudēto kauliņu ir precīzi viens kauliņš, ko sauc par "ekrānu" (vai "lafeti"). Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi lielgabali, kas novietoti trešās horizontāles un abu otro no galdiņa sānmalas vertikāļu krustpunktos.

Tornis

Torņi

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 俥 (車) («dzjui», piņjiņs: ju); uz melno kauliņa un 車 (arī «dzjui» piņjiņs: ju).

Tornis iet, kā tornis klasiskajā šahā: uz jebkuru brīvo punktu pa vertikāli vai horizontāli. Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi torņi, kas novietoti pirmās horizontāles un malējo vertikāļu krustpunktos.

Zirgs

Zirgi

Sarkanais zirgs var sist melno zirgu, bet melnais sarkano sist nedrīkst, jo tam traucē tā ceļā esošais kauliņš

Zaļo bultu virzienā zirgs iet drīkst, bet sarkano — nedrīkst, jo viens no kauliņiem traucē izdarīt gājienu

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 傌 (馬, 马) («ma», piņjiņs: mà); uz melno kauliņa — 馬 (马) (arī «ma», piņjiņs: mà), uz melno kauliņa.

Zirgs iet par vienu punktu pa vertikāli vai horizontāli , un tālāk (tā paša gājiena laikā) uz nākamo punktu pa diagonāli. Atšķirībā no zirdziņa klasiskajā šahā ķīniešu šaha zirgs nelec pāri figūrām, bet pārvietojas pa galdiņa plakni: sākumā pa horizontāli vai vertikāli, bet pēc tam pa diagonāli. Ja zirga gājiena starppunktā atrodas jebkurš kauliņš, tas šo gājienu bloķē. (skat. diagrammas). Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir divi zirgi, kas novietoti starp torņiem un ziloņiem.

Bandinieks

Bandinieki

Tā apzīmējums uz sarkano kauliņa ir 兵 («bin», piņjiņs: bīng); uz melno kauliņa — 卒 («dzu», piņjiņs: zú).

Bandinieks var iet uz nākamo punktu uz priekšu. Pretinieka teritorijā (aiz upes) tas iegūst papildus kustību — var iet arī uz nākamo punktu pa horizontāli. Sasniedzis pēdējo horizontāli, tas var iet tikai uz nākamo punktu pa labi vai kreisi. Sākuma stāvoklī katram spēlētājam ir pieci bandinieki, kas novietoti ceturtās horizontāles un pirmās, trešās, piektās, septītās un devītās vertikāles krustpunktos.

Kauliņu aptuvenās relatīvās vērtības

Ķīniešu šahs ir populārs izejamo dienu aktivitātēs Pekinā.

Kauliņš	Punkti
Bandinieks pirms upes šķērsošanas	1
Bandinieks pēc upes šķērsošanas	2
Padomnieks	2
Zilonis	2
Zirgs	4
Lielgabals	4½
Tornis	9

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīniešu šahs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• World Xiangqi League (angliski)
• Xiangqi Championships (angliski)
• Learn Chinese Chess in English Arhivēts 2011. gada 25. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Rules, openings, strategy, ancient manuals (angliski)
• An Introduction to Xiangqi for Chess Players Arhivēts 2020. gada 11. novembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• Xiangqi, Chinese Chess Presentation, rules, history and variants, by Jean-Louis Cazaux (angliski)
• Xiangqi (象棋): Chinese Chess by Hans Bodlaender, ed. Fergus Duniho, The Chess Variant Pages (angliski)