Zviedrijas krona
Zviedrijas krona (zviedru: krona) ir Zviedrijas valūta kopš 1873. gada. Viena kronā ir 100 ēru. Angļu un franču valodās zviedru kronu neformāli sauc attiecīgi par "Swedish crown" un "couronne suédoise" (Zviedru kroni).
Zviedrijas krona | |||
| |||
ISO 4217 kods | SEK | ||
---|---|---|---|
Lieto | Zviedrija | ||
Inflācija | 10.2% (mērķis 2.0%[1]) | ||
Avots | 2022. gada decembrī[2] | ||
Metode | PCI | ||
Lejupējā vienība | |||
1⁄100 | ēra | ||
Simbols | kr | ||
Iesauka | spänn, riksdaler, crowns (angļu val.), lax/lakan/lök, bagare/bagis (reti lieto mūsdienās)(1000 kr), röding (500 kr) | ||
Daudzskaitlī | kronor | ||
ēra | ēra/ēras | ||
Monētas | 1, 2, 5, 10 kr | ||
Banknotes | |||
Biežāk lietotās | 20 kr, 50 kr, 100 kr, 200 kr, 500 kr | ||
Retāk lietotās | 1000 kr | ||
Centrālā banka | Zviedrijas Centrālā Banka | ||
Interneta vietne | [http://www | ||
Spiestuve | Nav kopš 2018. gada 19. jūnija |
Kronas ieviešana, kura pēc nominālvērtības aizvietoja (zviedru: riksdaler), bija Skandināvijas valūtas savienības darbības rezultāts, kura tika dibināta 1873. gadā un pastāvēja līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Savienībā piedalījās Skandināvijas valstu valūtas - krona Zviedrijā un krone Dānijā un Norvēģijā, kas latviski nozīmē kronis. Pēc savienības likvidācijas, Zviedrija, Dānija un Norvēģija visas nolēma paturēt savu atbilstošo un tagad savstarpēji neatkarīgo valūtu nosaukumu.
Zviedrija, neskatoties uz to, ka ir Eiropas Savienības locekle, nav pievienojusies Eiropas Monetārajai savienībai, tāpēc norēķini Zviedrijā tiek veikti nacionālajā valūtā Zviedrijas kronās.
Banknotes
labot šo sadaļuZviedrijas valūtas banknotēm ir piecas nominālās vērtības: 20, 50, 100, 500 un 1000 kronas. Uz banknotēm ir attēloti vēsturisku zviedru personību portreti.
Banknotes | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Attēls | Vērtība | Pamatkrāsa | Apraksts | |||
Averss | Reverss | Averss | Reverss | |||
20 kronas | Violeta | Rakstnieces Selmas Lāgerlēvas portrets ar fonā redzamu zirgu pajūgu no "Gēstas Berlinga sāgas". | Aina no romāna "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" ar fonā redzamu Skones ainavu. | |||
50 kronas | Dzeltena | Operdziedātājas Dženijas Lindas portrets ar fonā redzamām operas "Norma" notīm un Stokholmas veco opernamu. | Sudraba arfa un Zviedrijas ainava. | |||
100 kronas | Zila | Kārlis Linnejs ar fonā redzamu Kārļa Linneja dārzu. | Bite, kas apputeksnē ziedu. | |||
500 kronas | Sarkana | Karalis Kārlis XI ar fonā redzamu Zviedrijas Karalistes banku. | Kristofers Polkhems ar fonā redzamiem matemātiskiem aprēķiniem, Fālunas vara raktuvēm un zobratu. | |||
1000 kronas | Pelēcīgi brūna | Karalis Gustavs Vāsa ar fonā redzamu Stokholmas panorāmu (pazīstamu gleznu). | Bīskapa Ūlausa Magnusa gleznas "Vēsture par ziemeļtautām" atainojums. |
Monētas
labot šo sadaļuMonētām ir trīs nominālvērtības: 1, 5 un 10 kronas.
Monētas | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Attēls | Vērtība | Pamatkrāsa | Apraksts | |||
Averss | Reverss | Averss | Reverss | |||
1 krona | Balta | Karaļa Kārļa XVI Gustava portrets un monētas kalšanas gads | Valsts ģerbonis, monarha devīze, monētas nomināls. | |||
5 kronas | Balta | Monētas nomināls. | Monarha monogramma, monētas kalšanas gads. | |||
10 kronas | Dzeltena | Karaļa Kārļa XVI Gustava portrets un devīze. | Monētas nomināls ar fonā redzamu Zviedrijas simbolu — trīs kroņiem un monarha devīzi monētas augšpusē. |
Pēc tradīcijas 1 kronas monētās ir attēlots valdošā Zviedru monarha portrets aversā, un kronis vai viens no diviem Zviedrijas ģerboņiem reversā. Uz monētas tiek iekalta arī monarha devīze.
Šis ar Zviedriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Current inflation (in Swedish)». Sveriges Riksbank. 2022. gada 14. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. janvāris.
- ↑ «Current inflation rate». Sveriges Riksbank. 2022. gada 14. janvāris. Skatīts: 2023. gada 15. janvāris.