Priežu rinda
Priežu rinda (Pinales) pārstāvēta ar 7 dzimtām, no kurām lielākā ir priežu dzimta (Pinaceae), tajā ir apmēram 230 sugu.
| Priežu rinda | |
|---|---|
 Parastā priede (Pinus sylvestris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
| Iedalījums | |
| |
 Priežu rinda Vikikrātuvē | |
Sastopamība Latvijā Labot
Latvijā sastopama parastā priede (Pinus sylvestris), parastā egle (Picea abies), ciprešu dzimtu pārstāv parastais kadiķis (Juniperus communis), bet īvju dzimtu parastā īve (Taxus baccata).
Sistemātika Labot
Priežu rindā ietilpst arī ciprešu dzimta (Cupressaceae) ar ~ 145 sugām. Agrāk īvju un galvīvju dzimtas izdalīja atsevišķā īvju rindā.
- Priežu dzimta (Pinaceae)
- Araukāriju dzimta (Araucariaceae)
- Podokarpu dzimta (Podocarpaceae)
- Širmegļu dzimta (Sciadopityaceae)
- Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
- Galvīvju dzimta (Cephalotaxaceae)
- Īvju dzimta (Taxaceae)
Izmantošana Labot
Egles skujās ļoti daudz karotīna, C vitamīna. Kadiķim čiekuri ir ar saaugušām zvīņām un apaļi, tādēļ tos mēdz saukt par čiekurogām, kas satur dažādas vielas: krāsvielas, juniperīnu, organiskās skābes, ābolskābi, ēteriskās eļļas. Čiekurogas izmanto liķieru rūpniecībā, džina gatavošanā, kā diurētisku līdzekli, miza satur krāsvielas un 7 — 8 % miecvielu.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pinales |