Flavonoīdi
Flavonoīdi ir apjomīga (ar daudzām apakšklasēm)[1] augu polifenolu klase. Flavonoīdi organismā sintezējas no šikīmskābes, pirovīnogskābes, malonskābes. No tiem vairāki atrodas šūnās savienojumā ar cukuriem (glikozīdu veidā). Flavonoīdu vairākums ir pigmenti, kas veido nokrāsu dažādiem augu organismiem; antociāni dod sarkanu, zilu, violetu un to toņu nokrāsu; flavoni, auroni, halkoni dod dzeltenu un oranžu nokrāsu. Citi flavonoīdi (katehīni, leikoantociāni) ir kondensēto miecvielu prekursori.[2]
Dažiem flavonoīdiem piemīt vitamīnu aktivitāte, piemēram rutīnam jeb P vitamīnam; antiseptiska darbība. Tie tiek izmantoti farmaceitiskā nozarē, kā arī ražojot krāsvielas, barības antioksidantus.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 17. oktobrī. Arhivēts 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 Белошапкин С. П., Гончарова Н. Г., Гриценко В. В., Захваткин Ю. А., Исаичев В. В., Исаичев С. В., Кручина С. Н, Пономарева М. С, Попов С. Я, Соломатин В. М., Торянская Н. К., Третьяков Н. Н. Словарь-справочник энтомолога / Сост. Ю. А. Захваткин, В. В. Исаичев. — Москва: Нива России, 1992. — 334 с. — ISBN 5-260-00498-1.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Flavonoīdi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |