Zeļenopoles Karātavu kalns
Šajā rakstā nav ievērots enciklopēdisks valodas stils Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pārrakstot to. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Zeļenopoles Karātavu kalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. „Karātavu kalnu” krievi sauc „Viseļņica”, kas nav nekas cits, ka latviskā nosaukuma tulkojums. Pilskalns ar šiem vārdiem atrodas 1,5 klm. dienvidos Rāznas ezeram lielceļa malā. Viņš skaitās Rēzeknes apr., Andrupienes pag., Zeļenopoles muižas zemē, 1 klm. ziemeļos minētai muižai.
| Zeļenopoles Karātavu kalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Zeļenopoles Karātavu kalns | |
| Atrašanās vieta |
 Mākoņkalna pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°16′06″N 27°29′53″E / 56.26833°N 27.49806°EKoordinātas: 56°16′06″N 27°29′53″E / 56.26833°N 27.49806°E |
| Oficiālais nosaukums: Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2029 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Šeit stāv grantskalnu puduris ar vairākiem augstiem un kraujiem kalniem. Pats augstākais kalns stāv attālāk un viņā ierīkots jau minētais pilskalns.
Pilskalna ziemeļmala augstāka un kraujāka par pārējām malām. Tā ir vairāk ka 40 m.augstāka par apakšā esošo purvaino pļavu.
Rietumos kalna sāns pāriet piedēklī un tad izbeidzas gravā. Dienvidpusē kalna sāns samērā lēzeni nolaižas līdz lielceļam, bet austrumos diezgan krauji iet uz upes pusi. Šī upīte tek uz tuvējo Rāznas ezeru, tāpat ka otra upīte, kas pilskalnam rietumos, aiz lielceļa.
Abas šas upītes ieslēdz jau minēto kalnu puduri.
Pilskalnam 50 m. garš, 25 m. plats plakums iegareni apaļā veidā. Viņa viducis I—2 m. augstāks par malām.
Plakumam apkārt, gar kalna sāniem, 2 terases. Tās ziemeļpusē pārvēršas 2 ierakumos un 2 uzbedumos. Pirmā uzbeduma augstums, no grāvja dibena skaitot, gandrīz 2 m. Otrais uzbedums netiek līdz metram.
Terasēm ir neliels uzbedumiņš arī pilskalna austrumsānos. Dienvidos terases pamazām izdziest, kaut gan šai kalna līdzenākā mala tam būtu īsta vieta. Tas izskaidrojams tā, ka cilvēka mūžu atpakaļ, pilskalna plakums un pret sauli vērstie dienvidsāni tikuši arti un līdz ar to terases iznīcinātas.
Bijušo terašu vietas vel samanāmas rietumsānos.
Pilskalns apaudzis mežu un krūmiem. Mītņu kārta uzglabājusies plakuma ziemeļpusē un bedumos. Plakumam dažas bedrītes, ko izrakuši ziņkārīgie apmeklētāji.
Atradumi parastie — lauskas, ogles, akmeņi. No kalna redz Rāznas ezeru un 5 km. attālo Volkenbergas pilskalnu kuru piemin raksti un ļaužu mutes. Viņa dēļ neievērots palicis šis „Karātavu kalns” un domājams, tāpēc arī pazaudējis pilskalna nosaukumu. Šeit pieminams, ka Volkenbergas kalnā nav bijusi senču pils.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.