Zeļenopoles Karātavu kalns

Latvijas kultūras piemineklis nr. 2029

Zeļenopoles Karātavu kalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. „Karātavu kalnu” krievi sauc „Viseļņica”, kas nav nekas cits, ka latviskā nosaukuma tulkojums. Pilskalns ar šiem vārdiem atrodas 1,5 klm. dienvidos Rāznas ezeram lielceļa malā. Viņš skaitās Rēzeknes apr., Andrupienes pag., Zeļenopoles muižas zemē, 1 klm. ziemeļos minētai muižai.

Zeļenopoles Karātavu kalns
Pilskalna 3D modelis
Zeļenopoles Karātavu kalns (Latvija)
Zeļenopoles Karātavu kalns
Zeļenopoles Karātavu kalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Mākoņkalna pagasts, Rēzeknes novads, Latvija
Koordinātas 56°16′06″N 27°29′53″E / 56.26833°N 27.49806°E / 56.26833; 27.49806Koordinātas: 56°16′06″N 27°29′53″E / 56.26833°N 27.49806°E / 56.26833; 27.49806
Oficiālais nosaukums: Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns
Aizsardzības numurs 2029
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 19. decembris

Šeit stāv grantskalnu puduris ar vairākiem augstiem un kraujiem kalniem. Pats augstākais kalns stāv attālāk un viņā ierīkots jau minētais pilskalns.

Pilskalna ziemeļmala augstāka un kraujāka par pārējām malām. Tā ir vairāk ka 40 m.augstāka par apakšā esošo purvaino pļavu.

Rietumos kalna sāns pāriet piedēklī un tad izbeidzas gravā. Dienvidpusē kalna sāns samērā lēzeni nolaižas līdz lielceļam, bet austrumos diezgan krauji iet uz upes pusi. Šī upīte tek uz tuvējo Rāznas ezeru, tāpat ka otra upīte, kas pilskalnam rietumos, aiz lielceļa.

Abas šas upītes ieslēdz jau minēto kalnu puduri.

Pilskalnam 50 m. garš, 25 m. plats plakums iegareni apaļā veidā. Viņa viducis I—2 m. augstāks par malām.

Plakumam apkārt, gar kalna sāniem, 2 terases. Tās ziemeļpusē pārvēršas 2 ierakumos un 2 uzbedumos. Pirmā uzbeduma augstums, no grāvja dibena skaitot, gandrīz 2 m. Otrais uzbedums netiek līdz metram.

Terasēm ir neliels uzbedumiņš arī pilskalna austrumsānos. Dienvidos terases pamazām izdziest, kaut gan šai kalna līdzenākā mala tam būtu īsta vieta. Tas izskaidrojams tā, ka cilvēka mūžu atpakaļ, pilskalna plakums un pret sauli vērstie dienvidsāni tikuši arti un līdz ar to terases iznīcinātas.

Bijušo terašu vietas vel samanāmas rietumsānos.

Pilskalns apaudzis mežu un krūmiem. Mītņu kārta uzglabājusies plakuma ziemeļpusē un bedumos. Plakumam dažas bedrītes, ko izrakuši ziņkārīgie apmeklētāji.

Atradumi parastie — lauskas, ogles, akmeņi. No kalna redz Rāznas ezeru un 5 km. attālo Volkenbergas pilskalnu kuru piemin raksti un ļaužu mutes. Viņa dēļ neievērots palicis šis „Karātavu kalns” un domājams, tāpēc arī pazaudējis pilskalna nosaukumu. Šeit pieminams, ka Volkenbergas kalnā nav bijusi senču pils.[1]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.

Ārējās saites

labot šo sadaļu