Peldošais tilts bija pats pirmais tilts Rīgā pār Daugavu, ko uzcēla Ziemeļu kara laikā 1700. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XII rīkojuma, lai viņa karaspēks varētu sasniegt Spilves pļavas, kur tobrīd atradās Polijas-Lietuvas un Saksijas karaspēks. Pēc kaujas tas palika Rīgas pilsētas īpašumā un to izmantoja vasaras mēnešos, bet ziemā to demontēja un novietoja Vējzaķsalas līcī.[1] Tas tika saukts arī par Laivu tiltu, jo balstījās uz noenkurotām koka laivām. 1705. gada pavasarī plūdi tiltu aiznesa uz jūru. To atjaunoja, bet tas vairs nebija lietojams pēc 1710. gadā Krievijas karaspēka īstenotā Rīgas aplenkuma.[2]

Peldošais tilts
Peldošais tilts
Plosta tilts pāri Daugavai
Šķērso Daugava
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Posmu skaits 11[1]
Garums 646 metri[1]
Platums 12,8 metri[1]
Tilts atklāts 1700
Nākamais tilts Pontonu tilts
Tika nojaukts 1896

1714. gadā pēc Rīgas ģeneralgubernatora Aņikitas Repņina rīkojuma pēc līdzīga projekta vietā tika uzcelts jauns tilts. Tas balstījās uz plostiem, tāpēc tika dēvēts par Plosta tiltu. 646 metrus garais un 12,8 metrus platais tilts savienoja pilsētas aizsargmūra Grēcinieku vārtus ar Klīversalu un Jelgavas ceļu tagadējā Akmens tilta vietā.[2] Plostu tiltu no upes noņēma vēlā rudenī un uzstādīja atpakaļ tūlīt pēc ledus iešanas pavasarī. Tilta konstrukciju laika gaitā vairākkārt pilnveidoja, līdz tas kļuva par vispāratzītu paraugu labi būvētam plosta tiltam pāri lielai, platai upei. 18. gadsimtā tas tika saukts par vienu no "trim Rīgas brīnumiem".[1][3] Pieredzes apmaiņā par šādu tiltu būvniecību pat esot ieradušies pārstāvji no Frankfurtes pie Mainas.[2]

Plosta tilts bija maksas tilts. No maksas bija atbrīvoti kājāmgājēji, kā arī armijas, policijas, ugunsdzēsēju, ārstu un garīdznieku transports.[1] Maksa bija arī par peldlīdzekļu caurlaišanu.[3]

1892. gadā to pamazām pa posmiem sāka aizstāt ar pontoniem, līdz 1896. gadā atklāja Pontonu tiltu.

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Rīgas pašvaldības portāls - Pilsēta / Rīgas vēsture / Stāsti / Ūdeņi - Daugava». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 1. novembrī. Skatīts: 2015. gada 18. februārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Tomaševskis, Jānis (Februāris 2011). "Rīgas tilti". Ilustrētā Pasaules Vēsture 37: 49.
  3. 3,0 3,1 Zita Pētersone. «Rīgas brīnums - tilts uz ūdens». Diena, 2001. gada 8. maijs.