Zinātniskās fantastikas filma

kinofilmu žanrs

Zinātniskās fantastikas filma ir filmu žanrs, kurā tiek izmantoti spekulatīvi, hipotētiski zinātnē balstīti procesi, tehnoloģijas, varoņi, kas zinātnē nav pieņemti, piemēram, ārpuszemes dzīvība, kosmosa kuģi, roboti, kiborgi, dinozauri, mutanti, starpzvaigžņu ceļojumi, ceļošana laikā vai citas tehnoloģijas. Zinātniskās fantastikas filmas bieži tiek izmantotas, lai aplūkotu dažādus politiskus, sociālus vai filozofiskus jautājumus.

Stenlija Kubrika filma "2001: Kosmosa odiseja" (1968) ir balstīta uz Artura Klārka romānu ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir inovatīva pateicoties saviem specefektiem, kā, piemēram, kosmosa kuģa Discovery One (attēlā) izveidošanai.

Žanrs pastāv jau kopš mēmā kino laikiem, kad Žoržs Meljess radīja filmu "Ceļojums uz Mēnesi" (1902), kurā izmantoja inovatīvus specefektus. Nākamais nozīmīgais zinātniskās fantastikas žanra darbs (arī viena no pirmajām žanra pilnmetrāžas filmām) ir Frica Langa "Metropole" (1927). No 1930. līdz 1950. gadiem zinātniskās fantastikas filmas bija pārsvarā mazbudžeta B klases filmas. Pēc Stenlija Kubrika filmas "2001: Kosmosa odiseja" (1968) zinātniskās fantastikas filmu žanru sāka uztvert daudz nopietnāk. 1970. gadu beigās liela budžeta zinātniskās fantastikas filmas, kas piepildītas ar specefektiem, kļuva populāras skatītāju vidū pēc Džordža Lūkasa filmas "Zvaigžņu kari: Jaunā cerība" (1977) iznākšanas. Mūsdienās zinātniskās fantastikas filmas ir liela budžeta filmas, kas piesaista lielu auditoriju.

Vēsture labot šo sadaļu

1900.—1920. gadi labot šo sadaļu

 
Frica Langa "Metropole" (1927) bija viena no pirmajām zinātniskās fantastikas pilnmetrāžas filmām.

Zinātniskās fantastikas filmas parādījās mēmā kino laikmeta sākumā, parasti kā īsfilmas, kas uzņemtas melnbaltā krāsā, dažreiz ar krāsu tonējumu. Filmu tēmas parasti bija tehnoloģijas, un tās bieži bija paredzētas humoristiskas. 1902. gadā Žoržs Meljess radīja filmu "Ceļojums uz Mēnesi" (1902), kas parasti tiek uzskatīta par pirmo žanra filmu.[1] Filmā attēlots kosmosa kuģa ceļš uz Mēnesi. Daudzas pirmās zinātniskās fantastikas žanra filmas kombinēja kopā ar šausmu filmas žanru, piemēram, 1910. gada filma "Frankenšteins" (Frankenstein), kas balstīta uz Mērijas Šellijas romānu un 1920. gada filma Dr. Jekyll and Mr. Hyde, kas balstīta uz Roberta Luisa Stīvensona romānu. 1916. gadā tika uzņemta zinātniskās fantastikas piedzīvojumu filma "20 000 ljē pa jūras dzelmi" (20,000 Leagues Under the Sea), kas balstīta uz pazīstamo Žila Verna romānu. 1920. gados Eiropas kino veidotāji izmantoja zinātniskās fantastikas žanru, lai stāstītu par dažādām sociālām problēmām, kā to var redzēt, piemēram, vācu filmās "Metropole" (1927) un "Sieviete Mēnesī" (1929). Citas pazīstamākas laika zinātniskās fantastikas filmas ir "Neiespējamais ceļojums" (Le voyage à travers l'impossible, 1904), À la conquête du pôle (1912), "Doktora Kaligari kabinets" (1920), L'uomo meccanico (1921), Aelita (1924), Luch smerti (1925) un "Zudusī pasaule" (The Lost World, 1925).

1930.—1950. gadi labot šo sadaļu

1930. gados dažas no lielbudžeta zinātniskās fantastikas filmām, kas iznāca bija Just Imagine (1930), "Karalis Kongs" (King Kong, 1930), Things to Come (1936) un Lost Horizon (1937). Citas ievērojamas 1930. gadu zinātniskās fantastikas filmas bija "Frankenšteins" (Frankenstein, 1931), "Frankenšteina līgava" (Bride of Frankenstein, 1935), Doctor X (1932), Dr. Jekyll and Mr. Hyde (1931), Island of Lost Souls (1932), "Neredzamais cilvēks" (1933) un The Return of Doctor X (1939). 1940. gados iznāca tādas filmas kā Black Friday (1940), Dr. Jekyll and Mr. Hyde (1941), It Happened Tomorrow (1944). Pēc filmu Destination Moon (1950) un Rocketship X-M (1950) daudzi šo laiku uzskatīja par "zinātniskās fantastikas filmu zelta laikmetu".

1950. gados cilvēkos parādījās interese par ceļošanu kosmosā. Lai gan lielākā daļa filmu bija mazbudžeta B klases filmas, bija arī vairākas veiksmīgas lielāka budžeta filmas ar tam laikam iespaidīgiem specefektiem. Šīs filmas ir "Diena, kad apstājās Zeme" (The Day the Earth Stood Still, 1951), The Thing from Another World (1951), When Worlds Collide (1951), "Pasauļu karš" (The War of the Worlds, 1953), "20 000 ljē pa jūras dzelmi" (20,000 Leagues Under the Sea, 1954), This Island Earth (1955), Forbidden Planet (1956), Invasion of the Body Snatchers (1956), The Curse of Frankenstein (1957), "Ceļojums uz Zemes centru" (Journey to the Center of the Earth, 1959) un "Pludmalē" (On the Beach, 1959). 1950. gados iznāk vairākas populāras monstru filmas kā Them! (1954), The Beast from 20,000 Fathoms (1953) un The Blob (1958).

 
Kadrs no filmas "Godzilla" (1954)

Visveiksmīgākās monstru filmas iznāca Japānas studijai Toho un kuras režisēja Iširo Honda.[2] 1954. gadā izdotā filma "Godzilla", kurā monstrs uzbrūk Tokijai, iemantoja ļoti lielu popularitāti. Japāņu zinātniskās fantastikas filmas, kuras bija pazīstamas ar savu plašo specefektu izmantošanu, ieguva plašu popularitāti 1950. gados. Šīs filmas izraisīja interesi par zinātniskās fantastikas žanru Stenlijā Kubrikā, kurš vēlāk uzņēma filmu "2001: Kosmosa odiseja" (1968).

1960. gadi—mūsdienas labot šo sadaļu

Turpinoties Kosmosa sacīkstēm starp ASV un PSRS, bija daudz dokumentālo filmu un ilustrāciju par reāliem notikumiem un tehnoloģijām. Jebkurai filmai, kurā attēloti reālistiski ceļojumi kosmosā, pastāvēja risks, ka tās iznākšanas brīdī tās būs novecojušas. 1960. gados bija salīdzinoši maz zinātniskās fantastikas filmu, taču dažas no tām pārveidoja zinātniskās fantastikas kino. Stenlija Kubrika filma "2001: Kosmosa odiseja" (1968) piešķīra žanram reālismu ar revolucionāriem vizuālajiem efektiem un reālistisku kosmosa ceļojumu attēlošanu. Filma ietekmēja žanru ar savu episko stāstu un filozofisko pieskaņu. Citas 1960. gadu žanra filmas ir itāļu režisora Mario Bavas Terrore nello Spazio (1965), Franklina Šafnera "Pērtiķu planēta" (Planet of the Apes, 1968) un Fransuā Trifo "451 grāds pēc Fārenheita" (Fahrenheit 451, 1966). Filma Barbarella (1968), ar Džeinu Fondu galvenajā lomā, parādīja žanru no komiskās puses. Žana Lika Godāra franču jaunā viļņa filma "Alfavila" (1965) parādīja futūrisku Parīzi, ko vada mākslīgais intelekts, kas aizliedz visas emocijas.

Kosmosa kuģu nolaišanās uz Mēnesi 70. gadu sākumā izraisīja jaunu interesi par zinātniskās fantastikas žanru. Padomju režisora Andreja Tarkovska filmas "Solāris" (1972) un "Stalkers" (1977) ir vienas no kritiķu vislabāk atzītajām žanra filmām. Zinātniskās fantastikas filmas 1970. gadu sākumā pētīja paranojas tēmu, kurā cilvēce tiek attēlota apdraudēta no tās pašas radītajiem socioloģiskiem, ekoloģiskiem vai tehnoloģiskiem pretiniekiem, piemēram, Džordža Lūkasa THX 1138 (1971), "Andromedas celms" (1971), Silent Running (1972), "Zaļais soilents" (1973), Westworld (1973) un tās turpinājums Futureworld (1976), Logan's Run (1976). Zinātniskās fantastikas komēdijas 1970. gados radīja Vudijs Allens (Sleeper (1973)) un Džons Kārpenters ("Tumšā zvaigzne" (Dark Star, 1974)).

"Zvaigžņu kari" (1977) un "Trešās pakāpes tuvie kontakti" (1977) finansiāli bija ārkārtīgi veiksmīgas, kas radīja ievērojamu žanra filmu pieaugumu. 1979. gadā iznāca filma "Zvaigžņu ceļš" (Star Trek: The Motion Picture, 1979), kas balstīta uz televīzijas seriālu. Walt Disney Company studija arī izlaida vairākas filmas kā The Black Hole (1979), "Navigatora lidojums" (1986) un "Mīļā, es samazināju bērnus" (Honey, I Shrunk the Kids, 1989). Turpinājumi "Zvaigžņu karu" filmai "Impērija dod atbildes triecienu" (1980) un "Džedu atgriešanās" (1983) arī guva lielus finansiālus panākumus. Ridlija Skota filmas "Svešais" (1979) un "Pa asmeni skrejošais" (1982), kā arī Džeimsa Kemerona filma "Terminators" (1984) parādīja nākotni tumšu, netīru un haotisku. Turpretim, Stīvena Spīlberga filma "Citplanētietis" (1982), kas bija viena no 1980. gadu veiksmīgākajām filmām, parādīja citplanētiešus labus un draudzīgus.

 
Laika mašīna, kas izmantota filmā "Atpakaļ nākotnē" (1985)

Vairākas lielbudžeta romānu adaptācijas kā Flash Gordon (1980), "Kāpa" (1984) un 2010: The Year We Make Contact (1984) bija finansiāli neveiksmīgas, kas atturēja producentus no ieguldījumiem zinātniskās fantastikas stāstos. 1980. gadu otrajā pusē visspilgtākie šī žanra pārstāvji bija Džeimss Kemerons un Pols Verhovens ar filmām "Terminators" (1984) un "Robots policists" (RoboCop, 1987). Veiksmīga bija Roberta Zemeka filma "Atpakaļ nākotnē" (1985) un tā turpinājumi, kā arī Kemerona turpinājums filmai "Svešais" "Svešie" (Aliens, 1986). Šī filma ievērojami atšķīrās no pirmās filmas, vairāk fokusējoties uz asa sižeta un zinātniskās fantastikas žanru, gūstot gan kritiķu atzinību, gan komerciālus panākumus. Lielu ietekmi arī ārpus Japānas deva kiberpanka anime filma "Akira" (1988).

Deviņdesmitajos gadus, parādoties vispasaules tīmeklim, parādījās arī vairākas filmas par datora un cilvēka saskarsmi, kā piemēram, "Terminators 2: Pastarā diena" (1991), "Atcerēties visu" (1990), "Zāles pļāvējs" (The Lawnmower Man, 1992) un "Matrikss" (1999). Iznāca arī katastrofu filmas "Armagedons" (1998) un "Katastrofa" (1998), filmas par citplanētiešu iebrukumu, kā "Neatkarības diena" (1996) un filmas par ģenētiskiem eksperimentiem, kā "Juras laikmeta parks" (1993) un "Gataka" (Gattaca, 1997). "Zvaigžņu karu" prīkvela triloģijas pirmā filma "Ļaunumu vēstošā ilūzija" (1999) nopelnīja vairāk nekā miljardu ASV dolāru.

2000. gados iznāca daudzas supervaroņu filmas, kā, piemēram, "Dzelzs vīrs" (2008). 2005. gadā tika pabeigta "Zvaigžņu kari" triloģija (lai gan vēlāk tā tika turpināta). Zinātniskās fantastikas filmas tika izmantotas politisko procesu kritikai, kā piemēram, "Mākslīgais intelekts" (2001), "Īpašais ziņojums" (2002), "Cilvēces bērns" (2006), "Saules gaisma" (2007) un "9. rajons" (2009). 2000. gados tika izlaistas arī finansiāli veiksmīgās filmas "Transformeri" (2007) un "Transformeri 2: Pieveikto atriebība" (2009). 2009. gada Džeimsa Kemerona filma "Avatars" bija pasaules hits un vēlāk kļuva par visu laiku pelnošāko filmu. Filmai ir arī politisks konteksts, attēlojot cilvēkus, kas iznīcina vidi uz citas planētas.

2010. gados populārākās zinātniskās fantastikas filmas bija "Pirmsākums" (2010), "Bada spēles" (2012), "Cauri sniegiem" (2013), "Gravitācija" (2013), "Viņa" (2013), "Pasaules karš Z" (2013), "Starp zvaigznēm" (2014), "Rītdienas robeža" (2014), "Juras laikmeta pasaule" (2015), "Zvaigžņu kari: Spēks mostas" (2015), "Marsietis" (2015), "Trakais Makss: Skarbais ceļš" (2015), "Atnācēji" (2016), "Pa asmeni skrejošais 2049" (2017), "Klusā pasaule" (2018), "Iznīcināšana" (2018). Kases ieņēmumu ziņā dominē supervaroņu filmas, kā "Dzelzs vīrs 2" (2010) un "3" (2013), "X-cilvēki" filmu sērija un "Atriebēji" (2012).

Pieaugot tehnoloģiskajām iespējām 2010. gados, daudz vieglāk kļūst uzņemt mazāka budžeta zinātniskās filmas. Tādas ir, piemēram, "Pirmkods" (2011), "Laika cilpa" (2012) un Ex Machina (2015).

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Barbara Creed. Darwin's Screens: Evolutionary Aesthetics, Time and Sexual Display in the Cinema. Melbourne University Publishing, 2009. ISBN 978-0-522-85258-5.
  2. «A Potted History of Godzilla». www.roberthood.net. Skatīts: 2023-05-29.