Stīvens Spīlbergs

Stīvens Spīlbergs; Steven Spielberg
	Stīvens Spīlbergs 2023. gadā
Dzimis	Stīvens Alans Spīlbergs; 1946. gada 18. decembrī (78 gadi); Sinsinati, Ohaio, ASV
Nodarbošanās	kinorežisors; scenārists; kinoproducents;
Darbības gadi	1959—mūsdienas
Dzīvesbiedre	Eimija Ērvinga (1985–1989); Keita Kepšova (1991-mūsdienas);
Paraksts
Amerikas Kinoakadēmijas balva
	1993: Labākais režisors; 1998: Labākais režisors;
Zelta globusa balva
	2022: Labākā drāmas filma un Labākais režisors

Stīvens Spīlbergs (Steven Spielberg, dzimis 1946. gada 18. decembrī) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists un kinoproducents. Viņš tiek uzskatīts par vienu no Jaunās Holivudas ēras aizsācēju, kā arī vienu no atpazīstamākajiem un populārākajiem kinorežisoriem un producentiem kino vēsturē.^[1] Spīlbergs ir arī viens no DreamWorks Pictures dibinātājiem.

Spīlbergs ieguvis divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas kā labākais režisors par filmām "Šindlera saraksts" (1993) un "Glābjot ierindnieku Raienu" (1998). Filma "Šindlera saraksts" tika apbalvota arī kā labākā filma, un Spīlbergs saņēma balvu kā producents (kopā ar Džeraldu Molenu un Branko Lustigu).

Pēc žurnāla Forbes datiem, Spīlberga īpašumu vērtība ir 3,1 miljardi dolāru.^[2] 2006. gadā žurnāls "Premiere" viņu nosauca par visietekmīgāko personu kino industrijā, savukārt žurnāls Time viņu ir iekļāvis sarakstā "100 visnozīmīgākie gadsimta cilvēki".

Biogrāfija

Bērnība

Stīvens Spīlbergs piedzima Sinsinati pilsētā (Ohaio, ASV) inženiera Arnolda Spīlberga^[3] un profesionālas pianistes Leijas Adleres (dzimusi Poznere) ģimenē. Mātei nācās atmest ieceri par karjeru, lai izaudzinātu četrus bērnus – Stīvenu, Annu, Sjū un Nensiju. Vēlāk ģimene pārvācās uz Fīniksu (Arizona), kur Stīvens uzsāka skolas gaitas. Stīvens bieži sēdēja mājās un skatījās televizoru. Bet, kad no tēva dāvanā saņēma 8 milimetru kameru, Stīvens ieguva jaunu iesauku – "Cilvēks-kinokamera". Pēc dažiem mēnešiem viņš mēģināja filmēt īsmetrāžas filmas ar aktieriem. 12 gadu vecumā, mācoties Kalifornijas štata koledžā (angļu: California State College), viņš pirmo reizi piedalījās jauniešu amatieru kino skatē. Savā pirmajā skatē viņš arī ieguva uzvaru ar 40 minūšu filmu par karu "Bēgšana uz nekurieni" (1960), kurā bija filmējušies viņa vecāki un māsas.
1963. gada 24. martā vietējā kinoteātrī bija neparasta pirmizrāde – divas stundas ilga mākslas filma "Debesu ugunis", kuru Stīvens Spīlbergs bija uzņēmis kopā ar citiem skolēniem. Filmas sižetā citplanētieši nolaupa cilvēkus, lai tos izstādītu kosmiskajā zoodārzā. Filmu finansēja Stīvena vecāki: projektā tika ieguldīti apmēram 600 ASV dolāru, filmēšanas grupu bez maksas ēdināja viņa māte, maketa veidošanā palīdzēja tēvs.

Debija

Kalifornijā, uz kurieni pārcēlās Spīlbergi, Stīvens divas reizes mēģināja iestāties Dienvidkalifornijas Universitātes kinoskolā, taču abas reizes tika noraidīts ar verdiktu: "pārāk bezcerīgs". Tad viņš iestājās tehniskajā koledžā, bet vasaras brīvdienās uzņēma 20 minūšu filmu "Emblins",^[3] kura viņam kļuva par caurlaidi uz lielo kino. 1969. gadā kinokompānija Universal Pictures pēc "Emblina" noskatīšanās ar jauno režisoru noslēdza līgumu par seriāla "Nakts galerija" (1969) uzņemšanu. Pēc diviem gadiem Spīlbergs uzņēma savu pirmo pilnmetrāžas filmu "Duelis" (1971). Filma, kas bija veidota televīzijai, ieguva Grand Prix balvu tikko izveidotajā fantastisko filmu festivālā "Avoriazs", un pēc šīs veiksmes tā tika pielāgota lielajiem ekrāniem.

Režisora debija lielajā kino Spīlbergam bija filma "Šugarlendas ekspresis" (1974), kas ieguva pozitīvas kritiķu atsauksmes.

"Žokļi"

Pamatraksts: Žokļi (filma)

Nākamā filma Spīlbergam atnesa pasaules pazīstamību un slavu. 1975. gadā Spīlbergs uzņēma šausmu filmu/trilleri "Žokļi", kas filmas veidotājiem deva milzīgus ienākumus. Filma ierindojās trešajā vietā 1970. gadu kopsavilkumā, kases ieņēmumi bija 471 miljoni dolāru. Nelielas amerikāņu pilsētiņas stāsts, kuru terorizē lielā baltā haizivs-cilvēkēdāja, ir radis turpinājumu vēl trīs filmās: "Žokļi 2" (1978, režisors Žano Švarcs), "Žokļi 3" (1983, režisors Džo Alvešs) un "Žokļi: Atriebība" (1987, režisors Džozefs Sardžents).

"Trešās pakāpes tuvie kontakti"

Pamatraksts: Trešās pakāpes tuvie kontakti

1977. gadā Spīlbergs uzņēma zinātniskās fantastikas filmu "Trešās pakāpes tuvie kontakti", kurā stāstīts par mēģinājumu veidot kontaktus ar ārpuszemes civilizāciju. Pirms filmas veidošanas Spīlbergs cītīgi izpētīja daudzos ziņojumus un citu pieejamo informāciju par NLO, personīgi tikās ar cilvēkiem, kuri, pēc viņu sacītā, tikušies ar citplanētiešiem. 1980. gadā tika izdota šīs filmas speciāli rediģētā versija. Tā ir par trim minūtēm īsāka un ar citādu nobeigumu: zemes iedzīvotāji tomēr ieiet citplanētiešu kosmosa kuģī, kur redz spilgtu gaismu ar izplūdušu citplanētieša siluetu. Filma kļuva par vienu no ienesīgākajām sava laika filmām.

"1941"

Pamatraksts: 1941 (filma)

Filma "1941", kas uzņemta 1979. gadā, ir viena no retajām Spīlberga kino neveiksmēm.

Tomēr, neskatoties uz neveiksmīgajiem kases ienākumiem, filma tika nominēta trim "Oskariem" nominācijās "Labākais operatora darbs", "Labākie vizuālie efekti" un "Labākā skaņa".

"Indiana Džonss"

Pamatraksts: Indiana Džonss

Pēc četriem gadiem Spīlbergs ar filmu "Pazudušā šķirsta meklējumos" (1981) uzsāka savu slaveno sēriju par Indianu Džonsu - 1930. gadu Amerikas koledžu arheoloģijas pasniedzēju un viņa fantastiskajiem ceļojumiem uz tālākajām pasaules malām (par varoņa prototipu kļuva vācu arheologs un rakstnieks Oto Rāns). Šie trīs "komiksi" vēl vairāk palielināja režisora skatāma un ienesīga kino veidotāja reputāciju. Pārējās filmas daļas ir "Indiana Džonss un likteņa templis" (1984), "Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" (1989) un "Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts" (2008). Pēdējā daļa iznāca 2008. gadā. Uzsākot izrādīšanu, pirmajā nedēļas nogalē filma ASV nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus dolāru.^[4] Ceturto filmas daļu uzņemt gatavojās drīz pēc "Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" iznākšanas, tomēr pusotras desmitgades laikā darbs pie filmas netika tālāk par dažiem scenārija variantiem. 2002. gada maijā tika noslēgts līgums ar Frenku Darabonu par scenārija uzrakstīšanu, Darabona uzrakstīto scenāriju apstiprināja Harisons Fords un Stīvens Spīlbergs, bet 2004. gadā to noraidīja Džordžs Lūkass. 2005. gada scenārija rakstīšanai tika uzaicināts Džefs Natansons, ar viņa uzrakstītā scenārija pieslīpēšanu nodarbojās Deivids Keps Spīlberga un Lūkasa uzraudzībā. Filma tika uzņemta nevis ar digitālo kinokameru, bet gan uz kinolentes. Stīvens Spīlbergs atteicās no lielākās daļas datora veidoto specefektu, izmantojot klasiskos paņēmienus. Pie darba ar filmu tika uzaicināti daudzi no tiem, kas jau bija strādājuši pie tās iepriekšējām daļām. Filma ieņēma augstāko pozīciju starp 2008. gada filmām ar vislielāko kinokļūdu un nesakritību skaitu.^[5]

"Citplanētietis"

Pamatraksts: Citplanētietis

1982. gadā notika fantastiskās filmas "Citplanētietis" pirmizrāde. Filmas scenāriju Spīlbergs kopā ar Melisu Metisoni bija sācis rakstīt jau Indiana Džonsa pirmās daļas filmēšanas laikā. Šīs filmas uzņemšana ilga astoņus mēnešus.

Jaunie eksperimenti

1980. gadi Spīlbergam bija sava veida jaunu eksperimentu un pavisam citādu filmu veidošanas laiks. Vēl viņš uzsāka plašus producēšanas darbus, esot 1984. gadā paša veidotās kinokompānijas Amblin Entertainment īpašnieks, kas savukārt mūsdienu skatītājam padarīja slavenus tādus režisorus kā Džo Dante, Džons Lendiss, Toubs Hūpers, Roberts Zemekis. Ar Spīlberga līdzdalību tika izlaists vairāk nekā simt filmu — "Atpakaļ nākotnē", "Kurš iegāza trusīti Rodžeru?", "Gremlini", "Viesuļvētra", "Vīri melnā", "Katastrofa", "Zorro maska" un daudzas citas.

Stīvena Spīlberga filmas (nepilns saraksts)

Pamatraksts: Stīvena Spīlberga filmogrāfija

"Šugarlendas ekspresis" (The Sugarland Express, 1974)
"Žokļi" (Jaws, 1975)
"Trešās pakāpes tuvie kontakti" (Close Encounters of the Third Kind, 1977)
"1941" (1941, 1979)
"Pazudušā šķirsta meklējumos" (Raiders of the Lost Ark, 1981)
"Citplanētietis" (E.T. the Extra-Terrestrial, 1982)
"Poltergeists" (Poltergeist, 1982)
"Krēslas zona" (Twilight Zone: The Movie, 1983)
"Indiana Džonss un likteņa templis" (Indiana Jones and the Temple of Doom, 1984)
"Purpura krāsa" (The Color Purple, 1985)
"Saules impērija" (Empire of the Sun, 1987)
"Vienmēr" (Always, 1989)
"Indiana Džonss un pēdējais krustakarš" (Indiana Jones and the Last Crusade, 1989)
"Kapteinis Āķis" (Hook, 1991)
"Juras laikmeta parks" (Jurassic Park, 1993)
"Šindlera saraksts" (Schindler's List, 1993)
"Amistads" (Amistad, 1997)
"Juras laikmeta parks 2" (The Lost World: Jurassic Park, 1997)
"Glābjot ierindnieku Raienu" (Saving Private Ryan, 1998)
"Mākslīgais intelekts" (A.I.: Artificial Intelligence, 2001)
"Īpašais ziņojums" (Minority Report, 2002)
"Noķer mani, ja vari" (Catch Me If You Can, 2002)
"Lidosta" (The Terminal, 2004)
"Pasauļu karš" (War of the Worlds, 2005)
"Minhene" (Munich, 2005)
Dhil Maree Tur Teener Chale (2006)
"Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts" (Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull, 2008)
"Tintiņa piedzīvojumi: Vienradža noslēpums" (The Adventures of Tintin, 2011)
"Kara zirgs" (War Horse, 2011)
"Linkolns" (Lincoln, 2012)
"Spiegu tilts" (Bridge of Spies, 2015)
"LDM: Lielais draudzīgais milzis" (The BFG, 2016)
"Slepenie dokumenti" (The Post, 2017)