Vikipēdija

Zeltainīšu dzimta

(Pāradresēts no Zilenīšu dzimta)

Zeltainīšu dzimta jeb zilenīšu dzimta (Lycaenidae) ir otra lielākā zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) dzimta, kas apvieno 30% no visām zināmajām tauriņu sugām. Tas ir vairāk kā 5200 tauriņu sugu,[1] kas tiek iedalītas 416 ģintīs[1] un 8 apakšdzimtās. Par šo dzimtu lielāka ir tikai raibeņu dzimta (Nymphalidae).[2] Zeltainīšu dzimtas sugas izplatītas visā pasaulē, izņemot polāros reģionus.[3] Latvijā ir sastopama 31 zeltainīšu dzimtas suga no trijām apakšdzimtām. Bez klasiskajiem zilenīšiem šajā dzimtā ietilpst arī tādi tauriņi kā astainīši, zefīri un zeltainīši.[4] Vairākas sugas ir ļoti retas, parādās sporādiski un dažas sugas, piemēram, amoliņa zilenītis (Polyommatus dorylas) šajā gadsimtā nav novērots.[5]

Zeltainīšu dzimta
Lycaenidae (Leach, 1815)
Garastes zilenītis (Lampides boeticus)
Garastes zilenītis (Lampides boeticus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
ApakškārtaSūcējsnuķaiņi (Glossata)
InfrakārtaDažādspārnu tauriņi (Heteroneura)
VirsdzimtaDižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
DzimtaZeltainīšu dzimta (Lycaenidae)
Zeltainīšu dzimta Vikikrātuvē

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu
 
Liela daļa zeltainīšu dzimtas sugu ir zili, attēlā parastais zilenītis (Polyommatus icarus)

Zeltainīšu dzimtas sugas ir nelieli, bet spilgti tauriņi, reizēm ar metālisku spīdumu. Spārni tumši vai spilgti, galvenokārt zili, violetzili vai oranžsarkani. Spārnu krāsojumā un zīmējumā vairākumam sugu izpaužas dzimumu dimorfisms.[3] Spārnu izplētums ir mazāks par 5 cm. Kāpuri bieži ir nedaudz saplacināti, nevis cilindriski kā citām tauriņu dzimtām. Time ir īpaši dziedzeri, kas izdala skudrām patīkamus feremonus. Dažu sugu kāpuri spēj vibrēt un izdot zemu skaņu, tādējādi komunicējot ar skudrām.[6] Pieaugušajiem tauriņiem ļoti bieži ir matoti taustekļi, kas atgādina astes, kā arī vairākām sugām uz astes ir tumšs raibums, kas iespējamo ienaidnieku samulsina un liek domāt, ka aste ir galva. Tādējādi ienaidnieks noskatītajam upurim tuvojas no īstās galvas puses. Tauriņš laicīgi pamana briesmas, tādējādi bieži spējot izvairīties no tām.[7]

Ekoloģija

labot šo sadaļu
 
Skudra aprūpē zeltainīša kāpuru
 
Latvijā viena no visizplatītākajām zeltainīšu dzimtas sugām ir aveņu astainītis (Callophrys rubi)
 
Bērzu zefīrs (Thecla betulae)
 
Ozolu zefīrs (Neozephyrus quercus)
 
Parastais zeltainītis (Lycaena phlaeas), mātīte
 
Lielais mārsilu zilenītis (Phengaris arion)
 
Tumšais zilenītis (Glaucopsyche alexis)

Zeltainīšu dzimtas sugu barošanās ieradumi savstarpēji ir ļoti atšķirīgi. Ir sugas, kuru kāpuri barojas ar augu daļām, bet ir arī plēsīgas sugas, kas barojas ar citiem kukaiņiem, piemēram, laputīm, bruņutīm un skudru kāpuriem. Vairākas sugas izdala vienādus feremonus ar skudrām, tādējādi piemānot skudras un liekot tām sevi aprūpēt. Ne visām sugām ir nepieciešamas skudras, bet apmēram 75% ir saistīti ar skudrām.[6] Atkarībā no sugas attiecībām var būt raksturīgs vai nu mutuālisms (abpusēji labvēlīgas starpsugu attiecības), vai parazītisms, vai plēsonīgums. Piemēram, mutuālisms izpaužas, kad skudras aizsargā dažu sugu kāpurus, kuri barojas ar lakstaugu daļām, izdalot saldu, medum līdzīgu sekrētu, ar kuru barojas skudras. Skudras kāpuru apsargā līdz tas iekūņojas. Dažām sugām tikai tikko izšķīlušies kāpuri barojas ar augiem, bet, nomainot vairākas reizes apvalku, tie kļūst plēsīgi un barojas ar skudru kāpuriem vai kļūst par parazītiem un barojas ar skudru sagādāto barību.[6]

Zeltainīšu dzimtas sugas ir dienas tauriņi. Mērenā klimata joslā tie pārziemo vai nu oliņas stadijā, vai kā nepieauguši kāpuri. Latvijā daudzu zilenīšu un zeltainīšu sugu kāpuri vasaras otrajā pusē pēc barošanās ar lakstaugiem apmetas ziemot skudru pūžņos. Visu ziemu skudras kāpurus aprūpē, uzskatot tos par „savējiem”. Skudras kāpurus neatpazīst tādēļ, ka tie izdala tādas pašas smaržvielas jeb feromonus kā skudras, tādēļ tie tiek pabaroti, sasildīti un apsargāti. Pavasarī kāpuri pūznī iekūņojas.[8] Skudras turpina rūpēties arī par kūniņu. Kad no kūniņas izlien jaunais tauriņš, tam no pūžņa ir jāizrāpo un tikai tad tas var atvērt savus spārnus.

Sistemātika

labot šo sadaļu

Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae)

Zeltainīšu dzimtas sugas Latvijā

labot šo sadaļu

Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae)

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Lepidoptera
  2. ↑ Fiedler, K. 1996. Host-plant relationships of lycaenid butterflies: large-scale patterns, interactions with plant chemistry, and mutualism with ants. Entomologia Experimentalis et Applicata 80(1):259-267 doi:10.1007/BF00194770
  3. ↑ 3,0 3,1 «Latvijas daba: Tauriņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 13. martā.
  4. ↑ Zeltainīšu - Lycaene ģints noteicējs
  5. ↑ Amoliņa zilenītis (Polyommatus dorylas)
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 Pierce NE, Braby MF, Heath A, Lohman DJ, Mathew J, Rand DB, Travassos MA. 2002. The ecology and evolution of ant association in the Lycaenidae (Lepidoptera.) Annual Review of Entomology 47: 733-771.
  7. ↑ Robbins, Robert K. 1981 The "False Head" Hypothesis: Predation and Wing Pattern Variation of Lycaenid Butterflies. American Naturalist, 118(5):770-775
  8. ↑ Redzēt: Tauriņi
  9. ↑ Latvijā atklāta jauna tauriņu suga - drudzeņu zilenītis
  10. ↑ The Holarctic genus Celastrina

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zeltainīšu dzimta
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zeltainīšu_dzimta&oldid=4136701"