Bruņutis

Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām. Visi virsdzimtas pārstāvji barojas ar augu sulām, tāpēc tiek uzskatīti par kaitēkļiem. Kultūraugiem kaitē daudzas bruņutu sugas: komatveida bruņuts (Lepidosaphes ulmi), grimoņu bruņuts (Parthenolecanium corni), vītolu-kārklu bruņuts (Chionaspis salicis), mīkstā augumāju bruņuts (Coccus hesperidum) u.c. Tajā pat laikā bruņutīm no seniem laikiem bija svarīga saimnieciska nozīme, jo no tām ieguva spilgti sarkano krāsvielu — karmīnu.

Bruņutis
Mīkstā augumāju bruņuts (Coccus hesperidum)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Blaktis (Hemiptera)
Apakškārta	Augutis (Sternorrhyncha)
Virsdzimta	Bruņutis (Coccoidea)
Iedalījums
Archaeococcoids Neococcoids
Bruņutis Vikikrātuvē

Apraksts

Bruņutis ir 0,5—7 mm gari kukaiņi. Tām ir spilgti izteikts dzimumu dimorfisms. Mātītes tiktāl piemērojušās parazītiskam dzīvesveidam, ka vairs neatgādina kukaiņus, bet izaugumus uz augiem. To ķermeni klāj plāns hitīna apvalks un dažāda veida un blīvuma vaska atdalījumu bruņas jeb vairogs. Kukaiņiem raksturīgais ķermeņa posmojums saglabājies tikai arhaiskākajiem šīs grupas pārstāvjiem un tēviņiem. Tēviņiem ir labi attīstīti taustekļi, spārni, kājas, acis, bet barošanās orgāni pieaugušā stāvoklī ir pilnīgi reducējušies. Tēviņi ir reti sastopami.

Vairošanās

Bruņutis vairojas partenoģenētiski. Mātītes zem bruņas dēj neapaugļotas olas vai dzemdē dzīvus kāpurus. Pārvietoties spēj tikai pirmās, retāk otrās stadijas kāpuri. Latvijā uz kokiem parazitējošām bruņutīm gadā attīstās viena paaudze, ievazātajām siltumnīcu sugām (>15 sugas) 3—4 paaudzes. Uz kokiem un krūmiem bruņutis ziemo olu stadijā zem nedzīvās mātītes bruņas, vai arī kā otrās stadijas kāpuri mizu plaisās.

Barošanās, kaitīgums un apkarošana

Bruņutu tēviņi un kāpuri sūc sulu no augu virszemes daļām, dažas siltumnīcu sugas arī no saknēm. Bruņutīm ir polifāgas, oligofāgas un monofāgas sugas. Latvijā konstatētas ap 60 sugām. Dārzos, apstādījumos un siltumnīcās biežāk sastopamas ir grimoņu, komatveida, mīkstā augumāju, pūkainā un vītolu bruņuts. Bruņutu apsēstie augi nīkuļo, zaudē dabisko krāsu un iet bojā. Bruņutis ir arī augu vīrusu slimību pārnēsātājas. Tās apkaro ar pieskares insekticīdiem, kā arī gāzējot.

Sistemātika

Meksikas košenils (Dactylopius coccus).

Māņbruņuts (Pseudococcidae).

Melnā bruņuts (Saissetia oleae).

• "Archaeococcoids"

• Callipappidae
• Coelostomidiidae
• Kuwanniidae
• Margarodidae
• Matsucoccidae
• Monophlebidae
• Ortheziidae
• Phenacoleachiidae
• Pityococcidae
• Putoidae
• Steingeliidae
• Stigmacoccidae
• Xylococcidae

• "Neococcoids"

• Aclerdidae
• Asterolecaniidae
• Beesoniidae
• Carayonemidae
• Cerococcidae
• Coccidae
• Conchaspididae
• Dactylopiidae
• Diaspididae
• Eriococcidae
• Halimococcidae
• Kermesidae
• Kerriidae
• Lecanodiaspididae
• Micrococcidae
• Phoenicococcidae
• Pseudococcidae
• Stictococcidae

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bruņutis.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)