Bruņutis
Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām. Visi virsdzimtas pārstāvji barojas ar augu sulām, tāpēc tiek uzskatīti par kaitēkļiem. Kultūraugiem kaitē daudzas bruņutu sugas: komatveida bruņuts (Lepidosaphes ulmi), grimoņu bruņuts (Parthenolecanium corni), vītolu-kārklu bruņuts (Chionaspis salicis), mīkstā augumāju bruņuts (Coccus hesperidum) u.c. Tajā pat laikā bruņutīm no seniem laikiem bija svarīga saimnieciska nozīme, jo no tām ieguva spilgti sarkano krāsvielu — karmīnu.
Bruņutis | |
---|---|
Mīkstā augumāju bruņuts (Coccus hesperidum) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Blaktis (Hemiptera) |
Apakškārta | Augutis (Sternorrhyncha) |
Virsdzimta | Bruņutis (Coccoidea) |
Iedalījums | |
Bruņutis Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuBruņutis ir 0,5—7 mm gari kukaiņi.[1] Tām ir spilgti izteikts dzimumu dimorfisms. Mātītes tiktāl piemērojušās parazītiskam dzīvesveidam, ka vairs neatgādina kukaiņus, bet izaugumus uz augiem. To ķermeni klāj plāns hitīna apvalks un dažāda veida un blīvuma vaska atdalījumu bruņas jeb vairogs. Kukaiņiem raksturīgais ķermeņa posmojums saglabājies tikai arhaiskākajiem šīs grupas pārstāvjiem un tēviņiem. Tēviņiem ir labi attīstīti taustekļi, spārni, kājas, acis, bet barošanās orgāni pieaugušā stāvoklī ir pilnīgi reducējušies. Tēviņi ir reti sastopami.
Vairošanās
labot šo sadaļuBruņutis vairojas partenoģenētiski. Mātītes zem bruņas dēj neapaugļotas olas vai dzemdē dzīvus kāpurus. Pārvietoties spēj tikai pirmās, retāk otrās stadijas kāpuri. Latvijā uz kokiem parazitējošām bruņutīm gadā attīstās viena paaudze, ievazātajām siltumnīcu sugām (>15 sugas) 3—4 paaudzes. Uz kokiem un krūmiem bruņutis ziemo olu stadijā zem nedzīvās mātītes bruņas, vai arī kā otrās stadijas kāpuri mizu plaisās.
Barošanās, kaitīgums un apkarošana
labot šo sadaļuBruņutu tēviņi un kāpuri sūc sulu no augu virszemes daļām, dažas siltumnīcu sugas arī no saknēm. Bruņutīm ir polifāgas, oligofāgas un monofāgas sugas. Latvijā konstatētas ap 60 sugām. Dārzos, apstādījumos un siltumnīcās biežāk sastopamas ir grimoņu, komatveida, mīkstā augumāju, pūkainā un vītolu bruņuts. Bruņutu apsēstie augi nīkuļo, zaudē dabisko krāsu un iet bojā. Bruņutis ir arī augu vīrusu slimību pārnēsātājas. Tās apkaro ar pieskares insekticīdiem, kā arī gāzējot.
Sistemātika
labot šo sadaļu- "Archaeococcoids"
- Callipappidae
- Coelostomidiidae
- Kuwanniidae
- Margarodidae
- Matsucoccidae
- Monophlebidae
- Ortheziidae
- Phenacoleachiidae
- Pityococcidae
- Putoidae
- Steingeliidae
- Stigmacoccidae
- Xylococcidae
- "Neococcoids"
- Aclerdidae
- Asterolecaniidae
- Beesoniidae
- Carayonemidae
- Cerococcidae
- Coccidae
- Conchaspididae
- Dactylopiidae
- Diaspididae
- Eriococcidae
- Halimococcidae
- Kermesidae
- Kerriidae
- Lecanodiaspididae
- Micrococcidae
- Phoenicococcidae
- Pseudococcidae
- Stictococcidae
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 171. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bruņutis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)