Sūcējsnuķaiņi

Sūcējsnuķaiņi, sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata) ir viena no četrām zvīņspārņu kārtas (Lepidoptera) apakškārtām, kas apvieno 6 tauriņu infrakārtas.[1] Šī ir lielākā no visām zvīņspārņu apakškārtām, turklāt dažādspārnu tauriņu infrakārta (Heteroneura) apvieno vairāk kā 99% no visām mūsdienu zvīņspārņu (tauriņu) sugām.[2]

Sūcējsnuķaiņi
Glossata (Fabricius, 1775)
Mazais madaru sfings (Macroglossum stellatarum)
Mazais madaru sfings (Macroglossum stellatarum)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
ApakšklaseSpārneņi (Pterygota)
InfraklaseJaunspārņi (Neoptera)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
ApakškārtaSūcējsnuķaiņi (Glossata)
Sūcējsnuķaiņi Vikikrātuvē

Kopīgās īpašībasLabot

Visiem sūcējsnuķaiņiem mutes orgāni ir sūcējtipa - apakšžokļi pārveidojušies par cauruļveida sūcējsnuķi. Miera stāvoklī tas tiek saritināts zem galvas. Pieaugušie īpatņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu. Retāk tauriņi barojas ar dzīvnieku izcelsmes šķidrumiem.[3] Dažām sugām sūcējsnuķis, piemērojoties ziedkausu dziļumam, ir ļoti garš, piemēram, kādai Austrālijā dzīvojošai sfingu sugai snuķītis sasniedz 20 cm garumu.[4] Dažām sugām no pūcīšu dzimtas (Noctuidae) snuķa galiņš ir nocietējis, lai spētu pārdurt augļa mizu.[4]

SistemātikaLabot

Sūcējsnuķaiņu apakškārta (Glossata)

AtsaucesLabot

  1. Order Lepidoptera Linnaeus, 1758
  2. «Lepidoptera, Moths and Butterflies: Evolution, systematics, and biogeography». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. augustā. Skatīts: 2014. gada 6. martā.
  3. Latvijas Daba: Tauriņi jeb zvīņspārņi
  4. 4,0 4,1 «Handbook of Agricultural Entomology». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. augustā. Skatīts: 2014. gada 6. martā.

Ārējās saitesLabot