Lielais mārsilu zilenītis
Lielais mārsilu zilenītis jeb lielais zilenītis (Phengaris arion) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie lielo zilenīšu ģints (Phengaris). Tas sastopams Eiropā, sākot ar Spānijas ziemeļiem un Skandināvijas dienvidiem. Kādu laiku bijis izmiris Lielbritānijā, bet veiksmīgi atkal reintroducēts Anglijas dienvidrietumos.[1] Eiropas dienvidu robeža iet caur Itāliju, Grieķiju, sasniedzot Kaukāzu. Izplatība austrumu virzienā turpinās līdz Sibīrijas rietumiem, sasniedzot Altaju, Kazahstānas ziemeļrietumus un tā Āzijas dienvidu robeža ir Sičuaņas province Ķīnas vidienē.[1]
| Lielais mārsilu zilenītis Phengaris arion (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Skats no virspuses | |
 Skats no spārnu apakšpuses | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
| Dzimta | Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae) |
| Apakšdzimta | Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) |
| Ģints | Lielie zilenīši (Phengaris) |
| Suga | Lielais mārsilu zilenītis (Phengaris arion) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lielais mārsilu zilenītis Vikikrātuvē | |
Tā kā tauriņa izplatības areāls sarūk un to apdzīvotie biotopi aizaug, lielais mārsilu zilenītis ir īpaši aizsargājama suga visā Eiropā. Zilenītis apdzīvo tādus aizsargājamus biotopus kā pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem.[2] Ja biotopā atrodams zilenītis, tas liecina par kopīgo biotopa sugu daudzveidību.
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopams visā teritorijā, bet reti.[3] Visbiežāk to var novērot Piejūras zemienes sausajos priežu silos un virsājos,[4] taču ir ziņas arī par tā atrašanu iekšzemes biotopos — pie Daugavpils un Viļakas. Lielākās atradnes ir Ādažu, Vangažu un Garkalnes apkārtnē.[2] Tauriņu skaits Latvijā pēdējos gados dramatiski sarucis. Mūsdienās tā ir aizsargājamā suga, kas iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.[5] 2015. gadā lielais mārsilu zilenītis ir izvēlēts par Latvijas dabas simbolu — Gada kukainis 2015.[6]
Izskats
labot šo sadaļu
.jpg)
Lielais mārsilu zilenītis kaut arī ir neliels tauriņš, tomēr tas ir viens no lielākajiem zilenīšiem. Tauriņa spārnu plētums sasniedz 40—50 mm.[2] Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses. Tomēr lielais mārsilu zilenītis ir izņēmums, to var arī atpazīt, apskatot tikai spārnu virspusi. Lielajam mārsilu zilenītim spārni virspusē ir koši zili ar ovālu raibumiņu rindu priekšējo spārnu vidusdaļā un pelēku spārnu malu visiem četriem spārniem. Spārnu apakšpusē uz pelēkzila fona ir lielu, melnu punktu raksts. Ap melnajiem punktiem ir balta maliņa.[7] Izšķīlies kāpurs ir netīri brūnganīgs, dažus milimetrus garš, bet, augot un pabeidzot savu attīstību skudru pūznī, tas sasniedz apmēram 12 mm garumu un 100 mg svaru.[8]
Ekoloģija
labot šo sadaļuLielais mārsilu zilenītis ir dienas tauriņš un lido diennakts gaišajā laikā no jūnija vidus līdz jūlija beigām. Sastopami sausos priežu mežos, virsājos, smiltāju zālājos, pelēkās kāpās, ceļmalās, dzelzceļmalās un elektrolīniju stigās. Pieaugušie tauriņi ir apputeksnētāji un galvenokārt barojas ar mārsilu ziedu nektāru.[2] Mātītes olas dēj mārsilu ziedos. Parasti vienā ziedā tiek iedēta viena ola, lai gan reizēm tiek iedētas 2—3 olas. Mātīte dēj tikai daļēji uzziedējušos ziedos. Kāpurs no olas izšķiļas pēc 5—10 dienām.[9] Kāpuri jūlijā, attīstības sākumā, dzīvo un barojas ar mārsilu ziediem. Pēc trešās apvalka nomaiņas[8] tie nokrīt zemē un izdala smaržvielas — feromonus, kā arī izdala saldu sekrētu,[9] kas piesaista dzēlējskudru ģints (Myrmica) jebkuru sugu.[10] Lai atdarinātu skudru kāpurus, zilenīša kāpurs, nokritis uz zemes, sakroko savu ķermeni līdzīgi skudru kāpuriem.[9] Skudras atrastos kāpurus pārnes uz saviem pūžņiem, kur tie pavada visu ziemu. Skudras silda, baro un aprūpē zilenīšu kāpurus, bet tas kļūst par plēsēju un, skudrām nemanot, barojas ar skudru olām un to kāpuriem.[5] Skudru ligzdā kāpurs pabeidz attīstību, pieņemoties svarā par 98%,[10] un pavasarī iekūņojas.[2] Kūniņā kāpura pārvēršanās par tauriņu notiek apmēram viena mēneša garumā.[8] Rīta agrumā, kamēr skudras vēl miegainas, tauriņš izlien no kūniņas un pamet pūzni. Tauriņam tas ir jāizdara ļoti ātri, pirms skudras to nav nogalinājušas.[8] Spārnus tas izpleš tikai pēc iznākšanas no pūžņa.[8]
Lielie mārsilu zilenīši pamatā uzturas savā dzimtajā biotopā un nelabprāt pamet to. Kāpura stadijā tauriņš dzīvo apmēram 9 mēnešus, līdz iekūņojas un kļūst par lidojošu tauriņu. Pieaudzis īpatnis dzīvo ne ilgāk par 2 nedēļām, bet visbiežāk apmēram 5 dienas.[7][11] Kāpuri galvenokārt pārziemo pie smilšu dzēlējskudrām (Myrmica sabuleti). Salīdzinoši kāpura pārziemošanas iespējas pie smilšu dzēlējskudrām ir piecas reizes augstākas kā pie citām dzēlējskudrām.[10] Arī zvirgzdainās dzēlējskudras (Myrmica scabrinodis) ļoti bieži uzlasa lielā mārsilu tauriņa kāpurus, bet to pūžņos pārziemo mazāk kā 10% no paņemtajiem kāpuriem.[10] Tādēļ lielā mārsilu tauriņa izdzīvošana ir cieši saistīta ar smilšu dzēlējskudru populāciju.[10] Ir atklāts, ka ļoti bieži skudras pirmo 10 dienu laikā kāpuru nogalina un apēd, pat, ja kāpurs ir nokļuvis pie pareizās skudru sugas. To skaidro ar faktu, ka tieši pirmo 10 dienu laikā kāpurs ļoti strauji aug un kļūst daudz lielāks nekā skudru kāpuri.[12]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Phengaris arion
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Dabas dati: Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2015 ir izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti Phengaris arion.
- ↑ Latvijas daba: Lielais mārsilu zilenītis (Maculinea arion)
- ↑ «Tauriņi jeb zvīņspārņi: Zeltainīšu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 12. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 «Dabas muzejs: Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 12. janvārī.
- ↑ «Par Gada kukaini 2015 kļūst taurenis – lielais mārsilu zilenītis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 10. janvārī.
- ↑ 7,0 7,1 Large Blue Butterflies
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 University of Copenhagen: Large blue butterflies
- ↑ 9,0 9,1 9,2 UK Butterflies: Large Blue
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 R.M. Guillem, F.P. Drijfhout, S.J. Martin, "Using chemo-taxonomy of host ants to help conserve the large blue butterfly". 2011.
- ↑ «Butterflies of Britain & Europe: Large Blue». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. janvārī. Skatīts: 2015. gada 13. janvārī.
- ↑ Thomas, J.A.; J.C. Wardlaw (1990). "The effect of queen ants on the survival of Maculinea arion larvae in Myrmica ant nests". Oecologia 85: 87–91. doi:10.1007/bf00317347
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lielais mārsilu zilenītis.