Zilenīšu apakšdzimta
Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs.[1][2] Zilenīšu apakšdzimtas sugas sastopamas visā pasaulē. Vislielākā sugu dažādība sastopama Dienvidaustrumāzijā, Āfrikas tropu biomā un Ziemeļu puslodes mērenajā joslā.[3] Pieaugušie īpatņi parasti uzturas to augu tuvumā, ar kuriem barojas to kāpuri, bet paši barojas ar dažādu ziedu nektāru. Kopumā zilenīšu sugas lido īsas distances, lai gan dažas tropu sugas veic garus migrācijas lidojumus.[3] Tēviņus bieži var nivērot uz mitrām smiltīm un dubļiem, bet mātītes pie augiem, uz kuriem tiek dētas olas.[3]
Zilenīšu apakšdzimta Polyommatinae (Swainson, 1827) | |
---|---|
Krūkļu zilenītis (Celastrina argiolus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
Apakškārta | Sūcējsnuķaiņi (Glossata) |
Infrakārta | Dažādspārnu tauriņi (Heteroneura) |
Virsdzimta | Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) |
Dzimta | Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae) |
Apakšdzimta | Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) |
Iedalījums | |
| |
Zilenīšu apakšdzimta Vikikrātuvē |
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopamas 20 zilenīšu apakšdzimtas sugas.[4] Viena no tām — drudzeņu zilenītis (Phengaris alcon) — tika atklāta 2013. gadā.[5] Visbiežāk Latvijas pļavās var novērot parasto zilenīti (Polyommatus icarus), bet lielā mārsila zilenīša (Phengaris arion) izplatība pēdējos gados ir dramatiski samazinājusies,[6] kaut kādreiz tas bija bieži sastopams sausos priežu silos.[4] 2015. gadā lielais mārsilu zilenītis izvēlēts par Gada kukaini 2015.[7]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļuZilenīšu apakšdzimtas sugas ir nelieli, bet spilgti dienas tauriņi, kuriem raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņi ir košāki par mātītēm. Spārni galvenokārt spilgti zili, bet var būt arī gaiši pelēkzili, tumši zili, violetzili un brūnganzili. Tēviņu spārniem (dažām sugām abiem dzimumiem) raksturīga zili zaigojoša virspuse. Interesanti, ka zilenīšu spārnos nav zilās krāsvielas. Metāliski zilā tēviņu spārnu krāsa rodas, gaismai lūstot pret tūkstošiem zvīņu, kas atrodas spārna virspusē. Dažiem tēviņiem un lielākajai daļai mātīšu spārnu virspuse ir brūna. Spārnu apakšpuse abiem dzimumiem parasti ir gaiša, pelēcīgi, ar melniem raibumiem. Toties Euphilotes ģints tauriņiem aizmugurējiem spārniem ir oranža ārējā mala.[3] Lielākajai daļai sugu aizmugurējie spārni ir noapaļoti, bet dažām sugām iekšējiem stūriem ir mazas astītes, piemēram, astainajam zilenītim (Cupido argiades). Acis var būt gan iekļautas matiņos, gan uz kailas galvas. Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses un visdrošāk sugu var noteikt pēc spārna apakšpuses.[8]
Zilenīšiem pārziemo kāpuri vai jau iekūņojušies kāpuri. Kāpuri ziemo skudru pūžņos. Tie izdala tādas pašas smaržvielas jeb feromonus kā skudras, kā arī saldus izdalījumus, kas ļoti garšo skudrām.[3] Tās kāpurus ienes skudru pūznī un visu ziemu aprūpē: tos pabaro, sasilda un apsargā. Pavasarī kāpuri turpat pūznī iekūņojas un agri no rīta, kamēr skudras miegainas, izlido.[9][10]
Sistemātikas diskusijas
labot šo sadaļuSaskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem vairākas ģintis likvidētas un savstarpēji apvienotas, bet par vairākām ģintīm zinātniekiem joprojām nav vienprātības, vai tās pieder zilenīšu apakšdzimtai, vai nepieder. Tās ir: Lepidochrysops, Paralycaeides un Uranothauma. Iespējams šīs ģintis pieder pie zeltainīšu apakšdzimtas (Lycaeninae).[11]
Sistemātika
labot šo sadaļuZilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae)
- Zilenīšu cilts (Polyommatini) (54—73 ģintis)
- cilts Candalidini
- ģints Candalides
- ģints Nesolycaena
- ģints Zetona
- cilts Lycaenesthini
- ģints Anthene
- ģints Cupidesthes
- cilts Niphandini
- ģints Niphanda
Zilenīšu apakšdzimtas sugas Latvijā
labot šo sadaļuZilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae)
- Zilenīšu cilts (Polyommatini)
- Brūnie zilenīši (Aricia)
- Gandreņu zilenītis (Aricia eumedon)
- Tumšbrūnais zilenītis (Aricia artaxerxes)
- Lielie zilenīši (Phengaris)
- Brūnvālīšu zilenītis (Phengaris teleius)
- Drudzeņu zilenītis (Phengaris alcon)
- Lielais mārsilu zilenītis (Phengaris arion)
- Pelēkie zilenīši (Glaucopsyche)
- Tumšais zilenītis (Glaucopsyche alexis)
- Sīkie zilenīši (Cupido)
- Astainais zilenītis (Cupido argiades)
- Sīkais zilenītis (Cupido minimus)
- Vainadzīšu zilenīši (Plebeius)
- Lielais viršu zilenītis (Plebeius idas)
- Mazais viršu zilenītis (Plebeius argus)
- Vainadzīšu zilenītis (Plebeius argyrognomon)
- Zileņu zilenītis (Plebeius optilete)
- Ziedu zilenīši (Celastrina)[12]
- Krūkļu zilenītis (Celastrina argiolus)
- Zilenīši (Polyommatus)
- Amoliņa zilenītis (Polyommatus dorylas)
- Esparsešu zilenītis (Polyommatus damon)
- Krāšņais zilenītis (Polyommatus bellargus)
- Meža zilenītis (Polyommatus semiargus)
- Parastais zilenītis (Polyommatus icarus)
- Vīķu zilenītis (Polyommatus amandus)
- Viltus zilenīši (Pseudophilotes)
- Mazais mēslu zilenītis (Pseudophilotes vicrama)
- Brūnie zilenīši (Aricia)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ A Generic Classification of the Tribe Polyommatini of the Oriental and Australian Regions : Lepidoptera, Lycaenidae, Polyommatinae
- ↑ «TolWeb: Polyommatinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. februārī. Skatīts: 2015. gada 10. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «ZipCodeZoo: Polyommatinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 «Tauriņi jeb zvīņspārņi: Zeltainīšu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 10. janvārī.
- ↑ Latvijā atklāta jauna tauriņu suga - drudzeņu zilenītis
- ↑ «Dabas muzejs: Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 12. janvārī.
- ↑ «Par Gada kukaini 2015 kļūst taurenis – lielais mārsilu zilenītis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 10. janvārī.
- ↑ Dabas dati: Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2015 ir izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti Phengaris arion.
- ↑ Redzēt: Tauriņi
- ↑ Tauriņi, augi un skudras. Neparastā saikne.
- ↑ Eliot, J. N. and Kawazoe, A., 1983. Blue butterflies of the Lycaenopsis group: 1-309, 6 pls. London.
- ↑ The Holarctic genus Celastrina
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zilenīšu apakšdzimta |
- Latvijas daba: Zeltainīšu dzimta
- Dziedava: Zilenīši
- Selgas foto: Zeltainīšu dzimta
- Butterflies: Polyommatinae
- Bugguide: Polyommatinae
- Contributions to the knowledge of Neotropical lycaenid butterflies: Polyommatinae[novecojusi saite]
- Neutron: Polyommatinae Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.