Parastais zilenītis

Parastais zilenītis; Polyommatus icarus (Rottemburg, 1775)
	Tēviņš
	Mātīte
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Zvīņspārņi (Lepidoptera)
Dzimta	Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae)
Apakšdzimta	Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae)
Ģints	Zilenīši (Polyommatus)
Suga	Parastais zilenītis (Polyommatus icarus)
Sinonīmi
	Papilio arion; Glaucopsyche arion; Maculinea arion;
	Parastais zilenītis Vikikrātuvē

Parastais zilenītis (Polyommatus icarus) ir neliela zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas pieder pie zilenīšu ģints (Polyommatus). Parastais zilenītis sastopams plašā areālā Palearktikas ekozonā. Tas mājo Eiropā, sākot ar Skandināvijas dienvidiem un beidzot ar vismazākajām Vidusjūras saliņām, Āzijas mērenajā joslā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās,^[1] nesenā pagātnē introducēts Kanādas austrumos Kvebekas provincē.^[2] Tā ir visbiežāk Latvijas pļavās novērojamā zilenīšu suga.^[3]

Izskats labot šo sadaļu

Apakšpusē uz aizmugurējā spārna ir 12 melni punkti, kas veido burtu D, centrā viens melnais punkts

Pārošanās, pa kreisi — tēviņš, pa labi — mātīte

Parastais zilenītis ir neliels dienas tauriņš, kuram raksturīgs dzimumu dimorfisms. Spārnu plētums 25—40 mm.^[4] Tēviņu var noteikt samērā viegli arī pēc spārnu virspuses. Tā vienmēr ir zaigojoši koši zila, gar malām šaura, melna līnija, bet pati maliņa balta.^[1] Mātītes spārnu virspuse ir brūna ar zilganu tonējumu virzienā uz ķermeni, gar malām oranžu raibumu rinda. Dažreiz (īpaši tas raksturīgs Īrijā un Skotijā) spārni ir viscaur zilgani zaigojoši, bet tiem vienmēr ir redzama oranžo raibumu rinda. Sugu visvieglāk var noteikt, apskatot spārnu apakšpusi. No apakšas spārni ir pelēkbrūni, tēviņiem tie ir pelēcīgāki, mātītēm brūnāki. Pie spārnu pamatnes tēviņam ir zilgans tonējums, mātītēm zaļgans.^[1] Abiem dzimumiem gar aizmugurējo spārnu malu ir oranžu raibumu rinda. Oranžie raibumi turpinās arī uz priekšējiem spārniem. Tie bieži uz priekšspārniem mēdz būt mazāk koši, īpaši tēviņiem, vai arī raibumi uz priekšspārniem nav vispār. Aizmugurējo spārnu vidusdaļā ir 12 melni raibumi, kas veido diezgan precīzu burta D formu un starp melno un oranžo punktu rindu vidusdaļā redzams neregulāras formas balts laukumiņš.^[5] Uz priekšējiem spārniem redzami 9 melnie punkti. Visiem melnajiem punktiem apkārt ir balta, šaura maliņa. Priekšspārniem centrā divi melni raibumi, aizmugurējiem viens.^[5] Citiem zilenīšiem, kuriem arī ir baltais spārna laukumiņš, melno punktu loks nav tik regulārs (raibumi vairāk izsvaidīti), kā arī priekšspārnam zem melno punktu loka būs tikai viens melns punkts.^[5]

Ekoloģija labot šo sadaļu

Parastais zilenītis novērojams pļavās, piekrastes kāpās, upju krastos, sausos, skrajos priežu mežos, mežmalās, tīreļos, ceļmalās, dzelzceļmalās un dārzos. Tas sastopams līdz 2800 metriem virs jūras līmeņa.^[1] Pieaugušie īpatņi ir augu apputeksnētāji un barojas ar ziedu nektāru. Iecienīti ir ragainie vanagnadziņi, gundegas, pīpenes, apiņu lucernas, lauka āboliņš un citi ziedi. Nakti tauriņi pavada uz ziediem, zāļu stiebru galotnēm, bieži grupās līdz 4—5 indivīdiem.^[1]

Atkarībā no izplatības reģiona parastajam zilenītim vasaras laikā var izaugt 1—3 jaunās paaudzes. Mātīte olas pa vienai^[4] dēj uz ragainā vanagnadziņa (Lotus corniculatus), ložņu blaktenes (Ononis repens), apiņu lucernas (Medicago lupulina) un citiem pākšaugiem.^[1] Apmēram pēc nedēļas izšķiļas kāpuri,^[4] kas ir gaiši zaļi un tāpat kā pieaugušie īpatņi aktīvi diennakts gaišajā laikā. Kā lielāko daļu zeltainīšu dzimtas sugu arī parasto zilenīti mēdz apkalpot skudras, jo kāpurs izdala saldu sekrētu. Skudras aizsargā kāpuru pret citiem plēsīgiem kukaiņiem. Pārziemo daļēji attīstījušies kāpuri, agri pavasarī tie pabeidz attīstīties, izaugot līdz 13 mm, un uz zemes iekūņojas. Skudras ļoti ātri atrod jauno kūniņu un to nosedz ar zemi vai meža kritalām, ļoti bieži ienes savos pūžņos. Tauriņš kūniņā attīstās 2 nedēļu laikā.^[1]^[4]