Zaļā birze ir Liepājas apkaime, kas atrodas starp Tosmari un pilsētas robežu. Uz dienvidiem aiz Liepājas–Rīgas dzelzceļa līnijas atrodas Liepājas apkaime "Jaunā pasaule".

KOD (Tosmares kuģubūvētava), Aspazijas birze un Jaunpasaule 1931. gada Liepājas plānā.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Ķeizara paviljons Liepājā (pēc 1915).

Līdz 1893. gadam pie Liepājas–Grobiņas lielceļa atzara uz “Vērnieku” un “Gobzemju” mājām Vērniekupītes austrumkrastā pirms tilta uzcēla Troņmantnieka paviljonu un ierīkoja atpūtas vietu, kas ieguva Troņmantnieka birzes (Thronfolger-Hain) jeb Ķeizara birzes nosaukumu. Pie krustcelēm Troņmantnieka birzes rietumpusē ap 1903. gadu ierīkoja apbūves kvartālu ar četrām ielām, kas 1934. gadā ieguva Lēņu, Grīzupes, Labraga un Ēdoles ielu nosaukumus. Bermontiādes laikā 1919. gada novembrī pie pilsētas nocietinājumiem šajā apvidū notika sīvas kaujas starp pilsētas aizstāvjiem un vācu karaspēku. 4. novembrī Rietumkrievijas armijas 2. prūšu gvardes pulks kopā ar Kuldīgas jēgeru pulku, jātnieku eskadronu un artilērijas daļām sāka uzbrukumu Liepājai, bet latviešu daļas pirmo uzbrukumu atsita. 14. novembra rītā bermontieši atkārtoja uzbrukumu un ieņēma trīs fortus, bet tad latviešu karaspēks veica strauju pretuzbrukumu un uzbrucēji bija spiesti atkāpties no Liepājas DurbesGaviezes virzienā.[1]

Pilsētnieku iecienīto atpūtas vietu pēc Pirmā pasaules kara pārdēvēja par Aspazijas Birzi,[2] vēlāk par Zaļo birzi. 1969. gadā dzīvojamā rajonā “Zaļā Birze” sāka iedalīt zemesgabalus daudzdzīvokļu māju celtniecībai, un pirmajā mikrorajonā izbūvēja dažas ķieģeļu ēkas, bet turpmāk izvērsa blokmāju celtniecību, kuru pārtrauca pēc Latvijas Republikas atjaunošanas. 1977. gadā uzsāka Liepājas Reģionālās slimnīcas jauno ēku celtniecību pilsētas ziemeļaustrumu nomales mežā jeb Zaļajā birzē, bet ar trīs gadu novēlošanos tikai 1986. gadā atklāja 12 stāvu slimnīcas galveno ēku.

2005. gadā Zaļajā birzē dzīvoja tikai 6% no Liepājas iedzīvotāju kopskaita, turpretī Vecliepājā dzīvoja 26%, Ziemeļu priekšpilsētā – 22%, Ezerkrastā – 16%, Karostā – 10%, Dienvidrietumu rajonā – 8%, Jaunliepājā – 8%, Tosmarē – 6%, bet Jaunajā pasaulē <1% no iedzīvotāju kopskaita.[3]

Latvijas Republikas simtgadi 2018. gadā sagaidot, tika labiekārtota Grīzupes iela un līdz Liepājas Reģionālajai slimnīcai izveidoja veloceliņu.[4]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Latvijas brīvības cīņas 1918.—1920.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 15. augustā.
  2. S. Ozola, 2018. Liepājas “Jaunās pasaules” un Tosmares ezera piekrastes mazstāvu dzīvojamās apbūves un plānojuma attīstība līdz otrajam pasaules karam. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume IV, May 25th-26th, 2018. 484-503
  3. KAROSTĀ VISVAIRĀK GADOS JAUNU IEDZĪVOTĀJU[novecojusi saite] Sarmīte Pelcmane, kurzemes-vards.lv 2006. gada 25. janvārī
  4. S. Ozola, 2019. Liepājas dzīvojamā rajona “Zaļā birze” attīstība atjaunotajā Latvijas Republikā. SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference. Volume IV, May 24th -25th, 2019. 506-527