Tosmare, agrāk Tosmares priekšpilsēta ir Liepājas apkaime, kas atrodas starp Tosmares ezeru, Karostas un Zaļās birzes apkaimēm.

Liepājas administratīvais iedalījums 1954. gada ASV militārajā kartē: Kara osta, Tosmares priekšpilsēta (tagad Zaļā birze), Ziemeļu priekšpilsēta, Jaun Liepāja, Vec Liepāja, Dienvidu priekšpilsēta (tagad Dienvidrietumu rajons un Ezerkrasts).

Vēsture labot šo sadaļu

Tosmares vēsture sākās 1900. gadā, kad Liepājas Kara ostā pabeidza divu sauso doku un kuģu remonta, būves un mehānisko darbnīcu celtniecību. 1901. gadā pabeidza rakt cietokšņa kanālu, kura atzars veidots kā kuģu un zemūdeņu baseins. Pēc Latvijas valsts izveides uzņēmums ieguva Liepājas Kara ostas darbnīcas (KOD) nosaukumu. 1920. un 1930. gados Tosmares priekšpilsētā nosaukumus ieguva jaunprojektētās Cukura, Kuldīgas, Ploču, Sūkņu, Grīzupes, Alsungas, Skrundas, Vērgales, Talsu, Labraga, Ēdoles, Lēņu, Gaviezes, Durbes, Cīravas, Kazdangas, Dundagas, Aizputes, Sabiles, Abavas un Rendas ielas un 14. novembra bulvāris.[1]

Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā Liepājas pilsētu sadalīja tikai trīs administratīvos rajonos, kuros ietilpa Vecliepāja, Jaunliepāja un Ziemeļu rajons.[2]

1997. gadā Tosmares apkaimi pēc “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma” pieņemšanas uz divdesmit gadiem iekļāva Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), vēlāk termiņu pagarināja līdz 2035. gada beigām. 2005. gadā Tosmarē dzīvoja tikai 6% no Liepājas iedzīvotāju kopskaita, turpretī Vecliepājā dzīvoja 26%, Ziemeļu priekšpilsētā – 22%, Ezerkrastā – 16%, Karostā – 10%, Dienvidrietumu rajonā – 8%, Jaunliepājā – 8%, Zaļajā birzē – 6%, bet Jaunajā pasaulē <1% no iedzīvotāju kopskaita.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. BEZVĀRDU IELAS LIEPĀJĀ[novecojusi saite] kurzemes-vards.lv 1998. gada 21. maijā
  2. [1] Silvija OZOLA. LIEPĀJAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA KONCEPCIJAS UN PILSĒTVIDES ATTĪSTĪBA ATJAUNOTAJĀ LATVIJAS REPUBLIKĀ (1990–2015). Latvijas Universitātes 73. konference 2015. gada 5. – 6. februārī
  3. KAROSTĀ VISVAIRĀK GADOS JAUNU IEDZĪVOTĀJU[novecojusi saite] Sarmīte Pelcmane, kurzemes-vards.lv 2006. gada 25. janvārī