Atvērt galveno izvēlni
Votzeme (Водская земля) un Ingrijas zeme (Ижорская земля) 14. un 15. gadsimtā
Votu karogs

Votzeme (igauņu: Vadjamaa, krievu: Вотская земля, vācu: Wattlande[1]) ir vēsturisks reģions tagadējā Krievijas Ļeņingradas apgabala dienvidrietumos starp Lugas un Volhovas upēm.[2]. Votzeme no 13. līdz 18. gadsimtam bija strīdus teritorija starp krieviem un zviedriem, dāņiem un vāciešiem.

VēstureLabot

Voti pirmo reizi minēti Novgorodas hronikā, kur teikts, ka 854. gadā viņi kopā ar slāvu ciltīm esot padzinuši varjagu kungus no savas zemes. Pēc tam, kad 1019. gadā zviedru ķēniņa Olafa meita Ingegerda salaulājās ar Kijevas kņazu Jaroslavu Gudro, viņa kā kāzu dāvanu saņēma zemes ap Lādogas ezeru, ko vēlāk nodēvēja par Ingriju.

1240. gadā to uz pāris gadiem iekaroja Livonijas ordenis un uzcēla Koporjes cietoksni. Arī Novgorodas-Livonijas karu laikā 14.-15. gadsimtā Votzemē atkārtoti iebruka Livonijas ordenis un sagūstītos votus (krieviņus nometināja arī Latvijas teritorijā.

No 1617. gada votu zeme atradās Zviedrijas pakļautībā. Lielā Ziemeļu kara laikā to 1703. gadā iekaroja Krievijas cariste, nodibinot tai pakļautu Ingermanlandes hercogisti, kas pastāvēja līdz 1708. gadam.

DokumentiLabot

Novgorodas hronika par Lotigolas atgūšanuLabot

1242. gada vasarā, kā Novgorodas 1. laika grāmatā vēstīts, vācieši pēc sakāves Ledus kaujā atsacījās no pirms tam iekarotās Votzemes (Водь):

„Того же лЂта НЂмци прислаша с поклономь: «безъ князя что есмы зашли Водь, Лугу, Пльсковъ, Лотыголу мечемь, того ся всего отступаемъ; а что есмы изъимали мужии вашихъ, а тЂми ся розмЂнимъ: мы ваши пустимъ, а вы наши пустите»; и таль пльсковьскую пустиша и умиришася”.

LiteratūraLabot

AtsaucesLabot

Skatīt arīLabot