Vladislavs Soltāns (poļu: Władysław Eugeniusz Sołtan, 1870—1943) bija Latvijas poļu izcelsmes jurists un politiķis. Prezmas muižas īpašnieks, Latgales Centrālās zemes padomes loceklis (1918). Polijas Iekšlietu ministrs (1923—1924).

Vladislavs Soltāns
Władysław Sołtan
Polijas Iekšlietu ministrs (1923—1924)
Polijas Iekšlietu ministrs (1923—1924)
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 7. jūlijā
Tvera, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1943. gada 7. februārī (72 gadi)
Valsts karogs: Polija Varšava, Polija
Tautība polis
Nodarbošanās jurists, politiķis
Vecāki Vladislavs Hieronīms Soltāns, Oktāvija Soltāne
Dzīvesbiedre Helēna Korsaka
Bērni Ježijs Soltāns

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1870. gada 7. jūlijā Tverā izsūtītā Prezmas muižas īpašnieka Vladislava Hieronīma Soltāna un viņa sievas Oktāvijas ģimenē.[1] Studēja tieslietas Tērbatas Universitātē, iestājās studentu korporācijā Konwent Polonia. Strādāja par advokātu Rīgā un Pēterburgā, bija Rīgas katoļu labdarības biedrības direktors un Poļu organizācijas komitejas viceprezidents Rīgā. 1911. gadā viņš apmetās savā Prezmas muižā. Kad 1918. gada janvārī Latgali okupēja Vācijas impērijas karaspēks, Rēzeknes apriņķa zemstes sapulces 1918. gada 18. maijā Vladislavu Soltānu ievēlēja par Latgales Centrālās zemes padomes locekli.

Poļu—padomju kara laikā viņu 1919. gada 19. novembrī iecēla par Varšavas gubernatoru. No 1922. gada 4. februāra līdz 6. aprīlim viņš piedalījās sarunās par Viļņas apgabala (t.s. Viduslietuvas Republikas) beznosacījumu iestāšanos Polijas sastāvā. No 1923. gada decembra līdz 1924. gada martam V. Soltāns bija Polijas Iekšlietu ministrs. Polijas Izglītības biedrības vadītājs un Komunisma apkarošanas savienības priekšsēdētājs (1936–1939).

Pēc Polijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā viņš bija Polijas izlūkošanas Augstākās padomes priekšsēdētājs. Miris 1943. gada 7. februārī Varšavā.

  1. sejm-wielki.pl ģenealoģijas datubāze