Vladimirs Vīze

Vladimirs Vīze (krievu: Владимир Юльевич Визе) vai Valdemārs Kurts Blass-Vīze (vācu: Waldemar Kurt Blass-Wiese; dzimis 1886. gada 21. februārī, miris 1954. gada 19. februārī) bija vācu izcelsmes padomju polārpētnieks, okeanologs, PSRS Zinātņu akadēmijas biedrs kopš 1933. gada. Tiek uzskatīts par pamatlicēju zinātniskajām ledus apstākļu prognozēm arktiskās kuģniecības nodrošināšanai.

Vladimirs Vīze Владимир Юльевич Визе Vladimirs Vīze (1930) Personīgā informācija Dzimis 1886. gada 5. martā Carskoje Selo, Krievijas Impērija Miris 1954. gada 19. februārī (67 gadi) Ļeņingrada, PSRS Tautība Vācietis Nodarbošanās polārpētnieks, okeanologs

Biogrāfija

Dzimis 1886. gada 21. februārī (pēc vecā stila) ģeogrāfijas pasniedzēja Jūliusa Frīdriha Vīzes un Lidijas Karolīnas Blasas ģimenē. 1904. gadā Valdemārs absolvēja Carskoje Selo ģimnāziju un iestājās Sanktpēterburgas universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. 1905. gadā devās uz Vāciju, kur studēja Getingenes un Halles-Vitenbergas universitātēs. 1910. gadā atgriezies Krievijā un atjaunojies Sanktpēterburgas universitātē. Vasarā piedalījies ekspedīcijā uz Kolas pussalu, kur vācis materiālus ģeoloģijā un etnogrāfijā.

Vīze G. Sedova ekspedīcijā

1912. gadā pieņemts darbā Georgija Sedova ekspedīcijā uz Ziemeļpolu par ģeogrāfu un meteoroloģisko novērojumu vadītāju. Ekspedīcijas laikā 1913. gada pavasarī Vīze vadīja kamanu ekspedīciju, kura kā pirmā pa ledāju šķērsoja Novaja Zemļas Ziemeļu salu līdz Karas jūrai un atpakaļ. Kad 1914. gada februārī Sedovs ar pavadoņiem devās uz Ziemeļpolu, Vīze tika atstāts uz kuģa kā ekspedīcijas zinātniskais vadītājs.

Pirmā pasaules kara laikā Vīze dienēja Flotes ģenerālštābā un piedalījās loģistikas organizēšanā Krievijas Kolas pussalā un Somijā.

1918. gadā pārgāja darbā uz Galveno ģeofizisko observatoriju, kur strādāja sākumā par adjunktu, vēlāk — vecāko fiziķi, nodarbojoties ar ģeofiziku un okeanogrāfiju.

1921. gadā Vīze pārcēlās uz Jūras kara flotes Hidrogrāfijas pārvaldi un piedalījās ekspedīcijā Karas jūrā ar kuģi Taimir. Ekspedīcijas laikā tika izbūvēta Matočkinšaras polārstacija Novaja Zemļā. 1922. gadā Vīze pārcēlās uz Valsts hidroloģijas institūtu, bet 1928. gadā — uz Ziemeļu izpētes institūtu, kur uzreiz tika nozīmēts par vadītāju ekspedīcijai ar kuģi Maligin, kura piedalījās Umberto Nobiles dirižabļa ekspedīcijas glābšanas darbos.

1929. un 1930. gadā bija Georgij Sedov ekspedīciju zinātniskais vadītājs Barenca un Karas jūru ziemeļos.

Karas jūrā 1912.—1914. gados ledus gūstā dreifēja Georgija Brusilova ekspedīcija ar kuģi Sv. Anna. Kuģis un gandrīz visi ekspedīcijas locekļi gāja bojā, bet stūrmanim Albanovam izdevās izglābt kuģa žurnālu. 1924. gadā Vīze pētīja kuģa dreifa maršrutu. Pēc jūras straumju virzieniem viņš izteica hipotēzi, ka tās ietekmē kāda nezināma sala un noteica tās koordinātas. 1930. gadā Vīze kā zinātniskais vadītājs piedalījās Oto Šmita ekspedīcijā ar ledlauzi Georgij Sedov un pēc paša prognozētās salas atklāšanas Vīze pirmais nokāpa tās krastā.

1930. gada rudenī Vīze kļuva par Vissavienības Arktikas institūta direktora vietnieku. Viņa vadībā 1930. gados tika īstenota polārstacija tīkla būvniecība Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē. 1932. un 1934. gadā piedalījies kuģojumos pa Ziemeļu jūras ceļu ar kuģiem Sibirjakov un Ļitke.

1933. gadā ievēlēts par PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet 1935. gadā ieguvis ģeogrāfijas zinātņu doktora grādu, kā arī kļuvis par Starptautiskās Meteoroloģijas komitejas biedru.

1937. gadā piedalījies savā pēdējā arktiskajā ekspedīcijā ar kuģi Sadko Laptevu jūrā apkārt Jaunsibīrijas salām.

Otrā pasaules kara laikā atradies Krasnojarskā, uz kurieni bija evakuēts Arktikas institūts. Tur nodarbojies ar ilgtermiņa ledus prognožu sagatavošanu un sagatavojis monogrāfiju «Arktikas jūru ilgtermiņa ledus prognožu pamati», par ko 1946. gadā viņam piešķirta Valsts prēmija.

Apbalvojumi un pagodinājumi

Vīze ir Staļina prēmijas (1946) laureāts, apbalvots ar diviem Ļeņina ordeņiem, Darba Sarkanā Karoga ordeni un medaļām. Vīzes vārdā nosaukti: Vīzes sala Karas jūrā, ledājs, zemesrags un līcis Novaja Zemļā, kā arī zinātniskās pētniecības kuģis Professor Vize.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Vīze.