Jaunsibīrijas salas
Jaunsibīrijas salas (krievu: Новосибирские острова, jakutu: Саҥа Сибиир арыылара) ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos.[1] Administratīvi ietilpst Sahas Republikas Bulunas ulusā. Rietumos arhipelāga krastus apskalo Laptevu jūra, austrumos — Austrumsibīrijas jūra. Dienvidos Dmitrija Lapteva šaurums to atdala no Āzijas krasta. Pirmie ziņas par salu eksistenci 1712. gadā izplatīja kazaki Jakovs Permjakovs un Merkurijs Vagins.[2] Arhipelāgā nav pastāvīgo iedzīvotāju, tikai militārās bāzes un polārstaciju personāls, kas periodiski mainās rotācijas kārtībā.
| Jaunsibīrijas salas | |
|---|---|
 Beneta salas ainava | |
  Jaunsibīrijas salas  Jaunsibīrijas salas  Jaunsibīrijas salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | starp Laptevu jūru un Austrumsibīrijas jūru |
| Koordinātas | 75°16′00″N 145°15′00″E / 75.266667°N 145.25°EKoordinātas: 75°16′00″N 145°15′00″E / 75.266667°N 145.25°E |
| Salu skaits | ~20 |
| Platība | 38 400 km² |
| Garums | 700 km |
| Augstākais kalns |
Delonga kalns 426 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Sahas republika |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 250 (2019) |
 Jaunsibīrijas salas Vikikrātuvē | |
ĢeogrāfijaLabot
Arhipelāgs stiepjas 700 km garumā dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā. To veido trīs salu grupas — Anžū salas ziemeļrietumos, Ļahova salas dienvidrietumos un nelielās Delonga salas ziemeļaustrumos. Lielākās salas ir Koteļnija, Lielā Ļahova sala un Jaunsibīrija, kas kopā veido 88% no arhipelāga teritorijas. Salas veido galvenokārt irdeni mūžīgā sasaluma ieži un pazemes ledus. Pamatieži galvenokārt kaļķakmens un slāneklis ar granīta intrūzijām. Krastu nogāzēs, ko veido relikto ledu sedzoša smilts un māla augsne, bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas. Arhipelāga augstākā virsotne ir Delonga kalns klinšainajā Beneta salā Delonga salu grupā. Salās valda arktiskais klimats, no novembra līdz aprīlim atkušņu nav, sniega sega 9 mēnešus gadā. Valdošās temperatūras janvārī −28 °C līdz −31 °C, bet jūlijā ap +3 °C. Ainavā dominē arktiskā tundra ar nelieliem ezeriem un purviem. Anžū un Delonga salu teritorija uz austrumiem no 140° meridiāna kopš 2018. gada 2. marta ietilpst valsts dabas liegumā «Jaunsibīrijas salas».[3]
AtsaucesLabot
- ↑ «Jaunsibīrijas salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 304. lpp.
- ↑ Определение "Новосибирские острова" в Большой Советской Энциклопедии
- ↑ «"Новосибирские острова" - государственный природный заказник федерального значения». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvārī. Skatīts: 2021. gada 11. februārī.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunsibīrijas salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- ЛАНДШАФТНО-ЭКОЛОГИЧЕСКОЕ ОБОСНОВАНИЕ НАЦИОНАЛЬНОГО ПАРКА ПАЛЕОНТОЛОГИЧЕСКОЙ НАПРАВЛЕННОСТИ НА НОВОСИБИРСКОМ АРХИПЕЛАГЕ
- Вячеслав Маркин. Тающие острова (Новосибирский архипелаг)
- ГОСУДАРСТВЕННАЯ ГЕОЛОГИЧЕСКАЯ КАРТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ Масштаб 1 : 1 000 000 (третье поколение) Серия Лаптево-Сибироморская Лист S-53 – о. Столбовой, S-54 – Ляховские о-ва
- Новосибирские острова