Matočkinšara
Matočkinšara (krievu: Маточкин Шар) ir bijusī PSRS vissezonas polārstacija Arktikā.[1] Izvietojusies Novaja Zemļas arhipelāga Ziemeļu salas dienvidos Matočkinšara ziemeļu krastā. Dibināta 1923. gadā kā pirmā padomju polārstacija.
Matočkinšara | |
---|---|
Маточкин Шар | |
Valsts piederība | PSRS |
Koordinātas: | 73°15′59″N 56°23′19″E / 73.26639°N 56.38861°EKoordinātas: 73°15′59″N 56°23′19″E / 73.26639°N 56.38861°E |
Novietojums | Ziemeļu sala |
Stacijas tips | vissezonas |
Atvērta | 1923. g. |
Slēgta | (?) 1940.—1950. g. |
Personāls vasarā | 10-12 |
Personāls ziemā | 10-12 |
Laika zona | UTC+3 |
Vēsture
labot šo sadaļuPolārstacija izbūvēta 1923. gada augustā Matočkinšara jūrasšauruma ziemeļu piekrastē 10 km no tā austrumu ieejas pie Nočujevas strauta ietekas. Netālajā Čirakinas pussalā bija traģiskā Fjodora Rozmislova 1768.-1769. gada ekspedīcijas ziemošanas vieta, kuras laikā gāja bojā puse no 14 ekspedīcijas dalībniekiem, ieskaitot pašu Rozmislovu.[2]
Polārstacijai tika uzbūvēta stacijas ēka, dzīvojamā ēka, divas 60 m augstas radioantenas, pirts un vairākas palīgēkas.[3] Sākotnēji stacijas galvenais uzdevums bija vākt informāciju par navigācijas apstākļiem jūrasšaurumā un Karas jūrā. 1924. gadā stacija tika transformēta par ģeofizisko observatoriju. 1932. gadā stacija iesaistījās 2. Starptautiskā polārā gada pētījumu programmā. 1934. gadā, lai uzlabotu novērojumu pilnīgumu, tika izveidotas divas filiālstacijas — Misvihodnoja pie jūrasšauruma austrumu ieejas un Misstolbovoja pie rietumu ieejas.[4] Pēc Matočkinšaras slēgšanas Misstolbovoja un Misvihodnoja kādu laiku darbojās kā patstāvīgas stacijas.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Маточкин Шар, ГФ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.
- ↑ Об исчезнувшей полярной обсерватории Маточкин Шар. К 90-летию со дня открытия станции[novecojusi saite]
- ↑ «Как СССР осваивал Арктику - полярная станция «Маточкин Шар»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 21. septembrī. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.
- ↑ «Полярная станция Маточкин Шар и ее филиалы.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 4. janvārī.
- ↑ Нас позвали высокие широты. Корякин Владислав Сергеевич