Vladimirs Šatalovs
Vladimirs Šatalovs (Владимир Александрович Шаталов, dzimis 1927. gada 8. decembrī, miris 2021. gada 15. jūnijā) bija PSRS kosmonauts, lidotājs, aviācijas ģenerālleitnants.
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Bērnība un kara laiks labot šo sadaļu
Vladimirs Šatalovs piedzima 1928. gada 26. februārī Petropavlovskā, Kazahu ASPR. Viņa tēvs Aleksandrs Šatalovs bija dzelzceļa sakaru dispečers. 1930. gadu vidū ģimene pārcēlās uz Ļeņingradu, kur tēvs izmācījās par dzelzceļa sakaru inženieri.
1941. gadā Vladimirs Šatalovs pabeidza Ļeņingradas 4. skolas (tagad Krilova 24. ģimnāzija) 6. klasi. Pēc kara sākšanās 1941. gadā no jūlija līdz septembrim viņš piedalījās aizsardzības nocietinājumu celtniecībā Gatčinā pie Ļeņingradas. Pēc tam viņu ieskaitīja pulkā, kurā viņa tēvs dienēja kā sakaru virsnieks remonta un atjaunošanas vilcienā Svjazrem-1. 1941. gada oktobrī tēvs kļuva par vilciena Svjazrem-1 komandieri, bet Vladimirs ar māti devās evakuācijā uz dzimto Petropavlovsku. 1943. gadā Petropavlovskā viņš pabeidza septiņgadīgo skolu. 1945. gadā Vladimirs Šatalovs pabeidza 6. Voroņežas speciālo Gaisa spēku skolu, kas evakuācijas laikā bija pārcelta uz Karagandu, pēc tam Ļipecku. Tur viņš ieguva vidējo izglītību.
Militārais dienests labot šo sadaļu
1945. gada jūlijā Šatalovs iestājās 8. Kara aviācijas lidotāju sākotnējās apmācības skolā. To 1945. gada augustā slēdza, viņš turpināja mācības Mjasņikova Kačinskas Sarkankarogotā kara aviācijas lidotāju skolā, kas tobrīd atradās Mičurinskā, Tambovas apgabalā. Skolu viņš pabeidza 1949. gadā ar izcilību un kļuva par lidotāju.
No 1949. gada 7. septembra Vladimirs Šatalovs dienēja par lidotāju instruktoru. 1951. gada 14. jūnijā viņš tika pārcelts uz Kačinskas aviācijas lidotāju skolas 706. aviācijas mācību pulku par lidotāju instruktoru pilotēšanas tehnikā. No 1951. gada 12. decembra viņš dienēja 707. aviācijas mācību pulkā par lidotāju instruktoru kaujas pielietojumā.
1956. gadā Šatalovs absolvēja PSRS Gaisa spēku Sarkankarogotās Kara gaisa akadēmija komandēšanas fakultāti. 1956. gada novembrī viņu iecēla par eskadriļas komandiera vietnieku, pēc tam par eskadriļas komandieri, bet no 1960. gada maija — par aviācijas pulka komandiera vietnieku. 1961. gada februāri viņš sāka dienēt Odesas kara apgabala 48. Gaisa armijas kaujas apmācības nodaļā par vecāko lidotāju instruktoru.
Kosmiskā karjera labot šo sadaļu
).jpg)
1962. gadā Vladimirs Šatalovs izgāja medicīnas pārbaudes, lai kandidētu par kosmonautu. 1963. gada 10. janvārī viņš tika iekļauts PSRS kosmonautu grupā. Līdz 1965. gadam viņš apguva vispārējo kosmonautu apmācību, un 1965. gada 13. janvārī ieguva kvalifikāciju "Gaisa spēku kosmonauts". Viņu iekļāva 2. kosmonautu nodaļā (militārās kosmiskās programmas).
1965. gadā no maija līdz decembrim Šatalovs gatavojās lidojumam kosmosa kuģī Voshod-3 kā trešās (rezerves) apkalpes komandieris. Pēc Voshod-3 zinātniskās programmas atcelšanas viņš 1966. gadā no janvāra līdz maijam gatavojās Voshod-3 lidojumam pēc militārās programmas kā otrais pilots dublieru apkalpē. Tad Voshod-3 lidojumu atcēla pavisam, koncentrējoties uz Sojuz programmu.
No 1967. gada janvāra līdz 1968. gada janvārim Šatalovs gatavojās divu kuģu savienošanai orbītā kā pasīvā kosmosa kuģa 7K-OK Sojuz trešās (rezerves) apkalpes komandieris. 1968. gadā no februāra līdz jūlijam viņš gatavojās programmai Stykovka kā aktīvā Sojuz trešās (rezerves) apkalpes komandieris 1968. gadā no augusta līdz oktobrim Šatalovs gatavojās Sojuz lidojumam ar saslēgšanos ar bezpilota kuģi kā Sojuz-3 dublieru apkalpes komandieris. 1968. gadā no novembra līdz 12. decembrim viņš gatavojās aktīvā Sojuz lidojumam ar saslēgšanos ar pilotējamu kuģi.
Savu pirmo lidojumu kosmosā Vladimirs Šatalovs veica 1969. gadā no 14. līdz 16. janvārim kosmosa kuģī Sojuz-4 kā komandieris. Lidojuma laikā Sojuz-4 saslēdzās ar Sojuz-5, no kura uz Sojuz-4 pa ārpusi pārgāja kosmonauti Jevgeņijs Hrunovs un Aleksejs Jeļisejevs, ar kuriem Šatalovs atgriezās uz zemes.
No 1969. gada 8. augusta līdz 17. septembrim Šatalovs kā otrās (rezerves) apkalpes komandieris apguva paātrinātu apmācību trīs kosmosa kuģu kopīgam lidojumam, no kuriem divi veiktu saslēgšanos. 18. septembrī viņu apstiprināja par Sojuz-8 pamatapkalpes komandieri.
Otro reizi kosmosā Vladimirs Šatalovs lidoja 1969. gadā no 13. līdz 18. oktobrim kā Sojuz-8 komandierim. Viņš bija arī visas grupas (Sojuz-6, Sojuz-7, Sojuz-8) komandieris. Pirmoreiz kosmosā vienlaicīgi bija trīs kosmosa kuģi. Pēc plāna pie Sojuz-7 bija jāpieslēdzas Sojuz-8, vienam kosmonautam pa ārpusi jāpārvietojas no Sojuz-7 uz Sojuz-8, bet citam — no Sojuz-8 un Sojuz-7. No kosmosa kuģa Sojuz-6 veiktu filmēšanu. Sojuz-8 automātiskās saslēgšanās sistēmas kļūmes dēļ neizdevās pievienoties pie Sojuz-7, tāpēc programma pilnībā netika izpildīta.
No 1970. gada augusta līdz 1971. gada 12. februārim Šatalovs gatavojās kosmosa kuģa Sojuz lidojumam uz pirmo orbitālo staciju DOS-1 kā trešās (rezerves) apkalpes komandieris. 12. februārī viņš aizvietoja Georgiju Šoņinu, kuru atcēla no sagatavošanās lidojumam par "kosmonauta režīma pārkāpumu", un līdz 20. martam gatavojās kā DOS-1 pirmās ekspedīcijas pamatapkalpes komandieris.
Trešo lidojumu kosmosā Vladimirs Šatalovs veica 1971. gadā no 23. līdz 25. aprīlim kā kosmosa kuģa Sojuz-10 kā komandieris. Notika pasaulē pirmā savienošanās ar orbitālo staciju (Saljut-1). Kosmosa kuģa saslēgšanās agregāta atteices dēļ nebija iespējams veikt pilnīgu kosmosa kuģa un stacijas savilkšanu un nodrošināt savienojuma hermētiskumu. Pāriešana uz Saljut tika atcelta, un pēc stacijas aplidojuma un tās fotografēšanas lidojums tika pārtraukts pirms termiņa.
No 1971. gada 25. jūnija viņš tika iecelts Gaisa spēku virspavēlnieka palīga kosmisko lidojumu apmācības un atbalsta jautājumos amatā (Gaisa spēku virspavēlnieka vietnieks kosmosa jautājumos), atstājot kosmonautu vienību. No 1971. līdz 1991. gadam viņš bija Valsts komisijas pilotējamiem lidojumiem kosmosā loceklis.
1972. gada 28. aprīlī Šatalovs aizstāvēja disertāciju Gagarina Militārajā gaisa akadēmijā un ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu.
No 1987. gada 3. janvāra līdz 1991. gada 19. septembrim viņš bija Gagarina kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieks. 1992. gada 9. maijā viņš tika atvaļināts no aktīvā dienesta.
Vladimirs Šatalovs nomira 2021. gada 15. jūnijā.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums:
| Kosmosa kuģis | Starta datums | Nolaišanās datums | Apkalpes biedri | Pozīcija | Ilgums | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Sojuz-4 | 14.01.1969. | 17.01.1969. | Jevgeņijs Hrunovs (lejupceļā), Aleksejs Jeļisejevs (lejupceļā) | Komandieris | 2 d 23 h 20 min | Saslēgšanās ar kosmosa kuģi Sojuz-5; 2 kosmonautu pāriešana pa ārpusi no Sojuz-5 uz Sojuz-4 |
| Sojuz-8 | 13.10.1969. | 18.10.1969. | Aleksejs Jeļisejevs | Komandieris | 4 d 22 h 51 min | Pirmoreiz kosmosā vienlaicīgi bija trīs kosmosa kuģi (Sojuz-6, Sojuz-7, Sojuz-8). Paredzētā saslēgšanās ar Sojuz-7 neizdevās |
| Sojuz-10 | 22.04.1971. | 24.04.1971. | Aleksejs Jeļisejevs, Nikolajs Rukavišņikovs | Komandieris | 1 d 23 h 46 min | Saslēgšanās ar orbitālo staciju Saljut-1, bet apkalpei neizdevās pāriet stacijā |
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Šatalovs.- Владимир Александрович Шаталов astronaut.ru, (krieviski)
- Шаталов Владимир Александрович Герои страны, (krieviski)
- Shatalov, Vladimir Aleksandrovich astronautix.com, (angliski)
