Virdžīnija
Virdžīnija (angļu: Virginia, izrunā: [vərˈdʒɪnjə]), oficiāli Virdžīnijas Sadraudzība (Commonwealth of Virginia), ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Dienvidu reģionā. Virdžīnijas administratīvais centrs ir Ričmonda, bet lielākā pilsēta ir Virdžīnijabīča. 2023. gadā štatā dzīvoja 8,7 miljons iedzīvotāju. Štata platība ir 110 785 km². Kopš 2010. gada 16. janvāra štata gubernators ir Glens Jangkins.
| Virdžīnija Virginia |
|||
| — ASV štats — | |||
 |
|||
|
|||
| Neformālais nosaukums: Vecā domīnija (Old Dominion); Prezidentu māte (Mother of Presidents); Sadraudzība (The Commonwealth) | |||
| Devīze: Sic Semper Tyrannis | |||
 Virdžīnijas atrašanās vieta ASV
|
|||
| Pārvaldes centrs | Ričmonda | ||
|---|---|---|---|
| Lielākā pilsēta | Virdžīnijabīča | ||
| Oficiālā valoda | angļu valoda | ||
| Valsts |  ASV
| ||
| Administrācija | |||
| - Gubernators | Glens Jangkins | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 110 785 km² | ||
| - Sauszeme | 102 587 km² | ||
| - Ūdens | 8 198 km² 7,4% | ||
| Augstākais punkts | Rodžersa kalns, 1 747 m | ||
| Iedzīvotāji (2023. gadā) | |||
| - Kopā | 8 715 698 [1] | ||
| - Rasu sastāvs | baltie - 74,94% melnie - 20,65% |
||
| - Reliģijas | protestanti - 69% katoļi - 14% nereliģiozi - 12% |
||
| Laika josla | UTC (UTC-5) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | UTC (UTC-4) | ||
| ISO 3166-2 | US-VA | ||
| Interneta otrā līmeņa domēns | .va.us | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Virdžīnija Vikikrātuvē
| |||
Virdžīnija robežojas ar Kentuki, Mērilendas, Rietumvirdžīnijas, Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatiem, Kolumbijas apgabalu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
Vēsture labot šo sadaļu
Amerikas pilsoņu karš labot šo sadaļu
Laikā no 1790. līdz 1860. gadam vergu skaits Virdžīnijā pieauga no aptuveni 290 tūkstošiem līdz vairāk nekā 490 tūkstošiem, kas ir aptuveni viena trešdaļa valsts iedzīvotāju šajā laikā, un vergu īpašnieku skaits pieauga līdz vairāk nekā 50 tūkstošiem, kas ir lielākais skaits ASV.[2] Kokvilnas ražošanas uzplaukums dienvidos, izmantojot kokvilnas džinu, palielināja jēlas kokvilnas novākšanai nepieciešamā darbaspēka daudzumu, taču jaunie federālie likumi aizliedza ievest papildu vergus no ārvalstīm. Monokultūras tabakas audzēšanas gadi arī bija pasliktinājuši Virdžīnijas lauksaimniecības produktivitāti.[3] Lai gūtu labumu no šīs situācijas, Virdžīnijas plantācijas arvien vairāk pievērsās vergu eksportēšanai, kas izjauca neskaitāmas ģimenes un padarīja vergu audzēšanu, bieži vien izvarojot, par ienesīgu biznesu saviem īpašniekiem. Vergi Ričmondas apgabalā bija spiesti strādāt arī rūpniecībā, tostarp ieguves rūpniecībā un kuģu būvē. Tomēr Gabriela Prosera neveiksmīgā vergu sacelšanās 1800. gadā, Džordža Bokslija 1815. gadā un Nata Tērnera 1831. gadā iezīmēja pieaugošo pretestību verdzības sistēmai. Baidoties no turpmākām sacelšanās, Virdžīnijas valdība 1830. gados mudināja brīvos melnādainos migrēt uz Libēriju.
1859. gada 16. oktobrī abolicionists Džons Brauns vadīja reidu uz ieroču noliktavu Harpers Ferry, Virdžīnijas štatā, cenšoties sākt vergu sacelšanos visos dienvidu štatos. Valsts sabiedrības polarizētā reakcija uz viņa reidu, sagūstīšanu, tiesāšanu un nāvessodu Čārlstaunā decembrī iezīmēja lūzuma punktu daudziem, kuri uzskatīja, ka verdzības beigas būs jāpanāk ar spēku. Ābrama Linkolna 1860. gada ievēlēšana vēl vairāk pārliecināja daudzus dienvidu verdzības atbalstītājus, ka viņa pretestība verdzības paplašināšanai galu galā nozīmēs verdzības beigas visā valstī. Dienvidkarolīnā, pirmajā štatā, kas atdalījās, lai saglabātu verdzības institūciju, jaunizveidotajām Amerikas Konfederācijas Valstīm lojāls pulks ieņēma Samteras fortu 1861. gada 14. aprīlī, pamudinot prezidentu Linkolnu izsaukt 75 000 vīru lielu federālo armiju no štata milicijas nākamajā dienā.[4]
Konfederācija izmantoja Ričmondu kā savu galvaspilsētu no 1861. gada maija līdz 1865. gada aprīlim, kad viņi pameta pilsētu un aizdedzināja tās centru.
Virdžīnijā likumdevēja sasauktā īpašā konvencija 17.aprīlī nobalsoja par atdalīšanos ar nosacījumu, ka tā tiks apstiprināta nākamajā mēnesī notikušajā referendumā. Pēc tam konvents nobalsoja par pievienošanos Konfederācijai, kas 20. maijā nosauca Ričmondu par savu galvaspilsētu.[5] 23.maija referenduma laikā bruņoti konfederācijas grupējumi neļāva nodot un skaitīt balsis no daudziem ziemeļrietumu apgabaliem, kas iebilda pret atdalīšanos. Tā vietā pārstāvji no 27 no šiem apgabaliem tajā mēnesī sāka Vīlingas konvenciju, kas organizēja Savienībai lojālu valdību un noveda pie Rietumvirdžīnijas kā jauna štata atdalīšanas un izveides.[6]
Savienības un Konfederācijas armijas pirmo reizi tikās 1861. gada 21. jūlijā Bul Ranas kaujā netālu no Manasasas, Virdžīnijas štatā, kur asiņainā konfederācijas armijas uzvara apliecināja, ka karu nebūs viegli izšķirt. Savienības ģenerālis Džordžs B. Makklelans organizēja Potomakas armiju, kas 1862. gada martā izkāpa Virdžīnijas pussalā un jūnijā sasniedza Ričmondas nomali. Tā kā konfederācijas ģenerālis Džozefs Džonstons tika ievainots kaujās ārpus pilsētas, viņa Ziemeļvirdžīnijas armijas pavēlniecība tika pakļauta Robertam Lī. Nākamā mēneša laikā Lī padzina Savienības armiju atpakaļ un, sākot ar septembri, izraisīja pirmo no vairākiem iebrukumiem Savienības teritorijā. Nākamajos trīs kara gados Virdžīnijā tika izcīnīts vairāk kauju nekā jebkur citur, tostarp Frederiksburgas, Čanselorvilas, Spotsilvānijas kaujas un noslēdzošā Appomattox Court House kauja, kurā Lī padevās 1865. gada 9. aprīlī.[7] Pēc Ričmondas ieņemšanas tajā mēnesī štata galvaspilsēta uz īsu brīdi tika pārcelta uz Linčburgu[8], savukārt konfederācijas vadība aizbēga uz Danvilu[9]. Pilsoņu karā gāja bojā 32 751 Virdžīnijas iedzīvotāji.[10]
Lielākās pilsētas labot šo sadaļu
| Vieta | Pilsēta | Iedzīvotāju skaits[11] |
|---|---|---|
| 1 | Virdžīnijabīča | 459 470 |
| 2 | Česapīka | 249 422 |
| 3 | Norfolka | 238 005 |
| 4 | Ričmonda | 226 610 |
| 5 | Ņūportņūza | 186 247 |
| 6 | Aleksandrija | 159 467 |
| 7 | Hemptona | 137 148 |
| 8 | Rouanouka | 100 011 |
| 9 | Portsmuta | 97 915 |
| 10 | Safolka | 94 324 |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ "U.S. Census Bureau QuickFacts: Virginia". U.S. Census Bureau. October 11, 2022. Retrieved December 5, 2022.
- ↑ https://faculty.weber.edu/kmackay/statistics_on_slavery.htm
- ↑ Fischer, David Hackett; Kelly, James C. (2000). Bound Away: Virginia and the Westward Movement. Charlottesville: University of Virginia Press. ISBN 978-0-8139-1774-0.
- ↑ Jaffa, Harry V. (2000). A New Birth of Freedom: Abraham Lincoln and the Coming of the Civil War. Oxford: Rowman & Littlefield Publishers. ISBN 978-0-8476-9952-0.
- ↑ Robertson, James I. (1993). Civil War Virginia: Battleground for a Nation. Charlottesville: University of Virginia Press. ISBN 978-0-8139-1457-2.
- ↑ Carroll, Greg (June 22, 2011). "West (by secession!) Virginia: The Wheeling Conventions, legal vs. illegal separation". The Free Lance-Star. Associated Press. Retrieved April 24, 2021.
- ↑ Goodwin, Bill (2012). Frommer's Virginia (11 ed.). Hoboken, NJ: John Wiley & Sons. ISBN 978-1-118-22449-6.
- ↑ Smith, Samantha (May 5, 2021). "7 things you probably didn't know about the City of Seven Hills, a.k.a Lynchburg". WSLS NBC10. Retrieved June 29, 2021.
- ↑ Robertson, James I. (1993). Civil War Virginia: Battleground for a Nation. Charlottesville: University of Virginia Press. ISBN 978-0-8139-1457-2.
- ↑ https://fredericksburg.com/opinion/editorial-honoring-virginia-s-fallen-warriors/article_c8fed25c-df89-5742-9f3b-117d33569275.html
- ↑ «2020 U.S. Census Quickfacts website». United States Census Bureau. Skatīts: 17.03.2022.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Virdžīnija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |