Džozefs Džonstons
Džozefs Eglstons Džonstons ( angļu: Joseph Eggleston Johnston; dzimis 1807. gada 3. februārī, miris 1891. gada 21. martā) bija brigādes ģenerālis ASV Armijā un ģenerālis Amerikas Konfederācijā Pilsoņu kara laikā. Džonstons komandēja Ziemeļvirdžīnijas armiju pussalas kampaņas sākumā, bet tika ievainots Seven Peinas kaujā un vēlāk viņa vietā stājās ģenerālis Roberts Lī. Pēc atveseļošanās viņš tika nosūtīts palīgā aplenktajai Viksburgai, un 1863. gada decembrī kļuva par Tenesī armijas komandieri un piedalījās Atlantas kaujā.
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
.png){kind=small}
Amerikas Pilsoņu karš
labot šo sadaļuKad viņa dzimtais Virdžīnijas štats 1861. gadā atdalījās no Amerikas Savienotajām Valstīm, Džonstons kļuva par augstākā ranga virsnieku, kurš atkāpās no amata ASV Armijā un pārcēlās uz dienvidiem.
Dienvidos Džonstons sāka savu karjeru kā Virdžīnijas brīvprātīgo armijas ģenerālmajors. Pēc tam, kad Virdžīnijas brīvprātīgie pievienojās Konfederācijas armijai, Džonstons ātri izvirzījas dienestā augstos amatos. Kara laikā viņš secīgi vadīja Šenandoa armiju, Potomakas konfederācijas armiju, Ziemeļvirdžīnijas apgabalu, Rietumu apgabalu, Tenesī armiju un Tenesī-Džordžijas apgabalu un Dienvidkarolīnas-Džordžijas-Floridas apgabalu. Viņš beidza karu kā Ziemeļkarolīnas apgabala komandieris.
Džonstona kā veiksmīga karavadoņa līdera zvaigzne uzlēca Bulranas kaujā un reputācija netika iedragāta līdz pašām kara beigām. Džonstons izcēlās Seven Peinas kaujā, kurā viņš tika ievainots un viņa vietā stājās Roberts Lī. Pēc atveseļošanās Tenesī armija Džonstona vadībā nesekmīgi mēģināja palīdzēt Džonam Pembertonam, kuru Viksburgā aplenca Uliss Grānts un Savienības armija. Tad notika mēģinājums noturēt Džeksona fortu Misisipi salā. Tur Džonstonam pirmo reizi pretī stājās ģenerālis Viljams Šērmens.
Tenesī armijas nepārtrauktā atkāpšanās, saskaroties ar ziemeļnieku armijas pārākumu, noveda pie Džonstona atcelšanas no komandiera amata. Tomēr viņa pēctecim komandiera postenī Džonam Hudam viss gāja vēl sliktāk. Šērmens ne tikai ieņēma Atlantu, bet arī sāka savu postošo (Džordžijai un abām Karolīnām) gājienu uz jūru, un Konfederācijas kongress lūdza Džonstonu vadīt trīs militāros apgabalus vienlaikus.
Bet tas vairs nevarēja glābt dienvidus no sakāves, jo Konfederācijas cilvēkresursi jau bija pilnībā izsmelti. Džonstons kapitulēja Šērmanam 1865. gada 26. aprīlī Daremas stacijā.
Dzīve pēc kara
labot šo sadaļuPēc kara Džonstons apmetās Savanā, Džordžijas štatā. Viņš bija Arkanzasas dzelzceļa uzņēmuma prezidents un nodarbojās arī ar apdrošināšanas biznesu. 1877. gadā viņš atgriezās Ričmondā. No 1879. līdz 1881. gadam viņš bija Demokrātiskās partijas kongresmenis. 1887. gadā prezidents Grovers Klīvlends viņu iecēla dzelzceļa komisāra amatā, kur Džonstons strādāja līdz savai nāvei. Džonstons, tāpat kā Lī, nekad neaizmirsa vīrieša dāsnumu, kuram viņi padevās. Kad nomira ģenerālis Šērmens, Džonstons bija viens no tiem kas nesa nelaiķa zārku bērēs Ņujorkā 1891. gada 19. februārī. Laiks bija auksts un lietains, bet Džonstons kā cieņas zīmi staigāja kailu galvu. Uz lūgumu uzvilkt cepuri, baidoties par savu veselību, viņš atbildēja: "Ja es būtu viņa vietā un viņš stāvētu manējā, viņš cepuri neliktu." Rezultātā viņš saslima ar pneimoniju un nomira dažas nedēļas vēlāk Vašingtonā. Viņš ir apbedīts blakus savai sievai Baltimoras memoriālajā kapsētā (Green Mount Cemetery).[1]
Piemiņa
labot šo sadaļu- Publisks Džonstona piemineklis tika uzcelts Daltonā, Džordžijas štatā 1912. gadā.
- 2010. gada 20. martā Bentonvilas kaujas vietā Ziemeļkarolīnā tika iesvētīta Džonstona bronzas statuja.
- Otrā pasaules kara laikā ASV kara flote nosauca Liberty klases transporta kuģi (#113) par godu Džonstonam.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Symonds, pp. 380–81; Flood, pp. 397–98.
- ↑ https://web.archive.org/web/20170819033955/http://www.skylighters.org/troopships/libertyships.html
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Lydia McLane Johnston, Konfederācijas ģenerāļa Džozefa Džonstona sieva
- Finding aid for the Joseph E. Johnston Papers
- Joseph E. Johnston in Encyclopedia Virginia
- Rasmussen, Frederick N. "A much-respected, and conflicted, general of the Confederacy", The Baltimore Sun, Sunday, July 31, 2011.
- Correspondences of Joseph E. Johnston during the American Civil War - held in the Walter Havighurst Special Collections, Miami University
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |