Vilks (mitoloģija)

Vilks latviešu mitoloģijā tiek saukts par Dieva suni, Dieva izredzēto karotāju pret ļaunumu, dēvēts arī par pelēci, pelēksvārci, brāli, meža vīru, ceļa vīru vai ciemiņu.

Jēkaba Bīnes 1932. gadā radītajā gleznā "Dievs, Laima, Māra" blakus Dieva zirgam, priekšplānā attēlots vilks - Dieva suns.

Vilcene, kura baro dvīņubrāļus Romulu un Remu. Pēc leģendas viņi dibināja Romu.

Vēsture

Daudzām Eiropas un Ziemeļamerikas tautām raksturīgs priekšstats par vilku kā cilts mītisko senci. Pazīstams ir mīts par vilceni, kas uzaudzinājusi dvīņus Romulu un Remu, Romas dibinātājus, tāpat zināms mīts, ka vilcene uzaudzinājusi Persijas valdnieku Kīru. Šādi mīti ir saistīti ar uzskatu, ka vilcene devusi saviem audzināmajiem īpašas spējas un tās viņus padarījušas par virsaišiem un varoņiem, kam piemītot arī spēja uz laiku iemiesoties vilkā. Cilvēku ar šādām spējām sauc par vilkati.

Latviešu teikās aprakstīts, ka velns, gribēdams, līdzīgi kā Dievs, arī sev radīt suni, izveido vilka ķermeni, tomēr nespēj tam iedvest dzīvību. Tikai atkārtojot Dieva priekšā pateikto formulu: "Vilks, celies un saplēs velnu!" - vilks iegūst dzīvotspēju un tūdaļ uzbrūk savam radītājam velnam. Kopš tā brīža velns vairās no vilka, kas to nemitīgi vajā. Latviešu tautas folklorā raksturīgs arī uzskats, ka vilku spēj savaldīt cilvēka acu skatiens. Ja cilvēks pirmais ierauga vilku, tad no vilka nav ko baidīties. Nereti vilkam piedēvēts lielāks saprāts nekā citiem meža dzīvniekiem. Tautas paruna apgalvo: "Vilkam ir deviņu vīru prāts, lācim deviņu vīru spēks." Tā, piemēram, vilks neaiztiekot jaundzimušu bērnu, godprātīgi pildot doto vārdu, tāpēc vilks pasakās arvien zaudē iepretim viltīgākajiem dzīvniekiem: lapsai, zirgam, aunam, vērsim. Vilks minēts arī latviešu tautas ticējumos: "Ja pār ceļu pārskrien vilks, tad būs laime."; "Ja ziemā vilki gaudo mājas tuvumā, tad būs sals jeb tuvosies karš."

Daudzām tautām, tai skaitā baltu tautām, veidojušies uzskati par vilku kopienu kā karavīru vienības ideālo modeli, kas saistīts ar tādām īpašībām kā paredzēšanas spēja, drosme, un uzticība. Taču vilki tika uztverti arī kā drauds zemkopju un lopkopju sabiedrībai, tādēļ ziemā nereti tika rīkotas vilku medības. Latviešu tautas folklorā decembri sauc par Vilku mēnesi, iespējams tas saistīts ar vilku medībām šajā laikā.

Vilka apzīmējums, Dieva suns, figurē vairākās latviešu tautasdziesmās.

30166-0
Pieguļnieki bāleliņi,
Vaj ir visi kumeliņi?
Es redzeju Dieva suni
Kumeļ' kāju valkajot.

29169-0
Kam tie tādi gani gana,
Kam tie suņi lādenaja?
Mīļas Māras gani gana,
Dieva suņi lādenaja.

29441-0
Svētdien, gani, nedzeniet
Tāļajās ganibās:
Svētdien Dievis baznicā,
Dieva suņi medibās.

Mūsdienas

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienības ģerbonī uz latviešu rakstu mītā krusta zīmes attēlots karavīrs, tērpies vilka ādā.

Vilka simbolismu savā ģerbonī izmanto Latvijas Nacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienība, kurā uz latviešu rakstu mītā krusta zīmes attēlots karavīrs, tērpies vilka ādā.

Latvijas Futbola federācijas Latvijas nacionālās vīriešu futbola izlases simbols un talismans kopš 2018. gada 18. jūlija ir vilks, bet zīmols un tēmturis #11vilki. Vilka un vilku bara simbolisms mudina futbola sabiedrību un līdzjutējus kļūt par saliedētu baru, kam ir gan cīņas gars, gan vienotība un lepnums par paveikto.

Vīru kopa "Vilki" savā daiļradē izmanto karavīra un vilka tēlu saspēli. Kopas simbols ir dūdas spēlējošs mūziķis tērpies vilka ādā.

Motobraucēju brālības "Dieva suņi" simbols ir vīrs tērpies vilka ādā un ar latviešu rakstu ugunskrustu uz krūtīm. Brālības principi balstās latviskajā dzīvesziņā, atbilstoši kurai Dievs mīt dabā, ir brīvs un neatkarīgs.

Ārējās saites

• Dieva suņi - Vilki
• Vilks un vilkatis latviešu folklorā.
• Par karavīriem vilkiem.
• Motobraucēju brālība "Dieva suņi" pošas moto sezonai.
• Latvijas nacionālās vīriešu futbola izlases vizuālā identitāte #11vilki.