Vilhelms Čakste

Vilhelms Čakste (1892—1944) bija latviešu izcelsmes padomju kara jurists.

Vilhelms Čakste Personīgā informācija Dzimis 1892. gadā Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1964. gadā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)

Profesionālā biogrāfija

Piedzimis 1892. gadā Valkas apriņķa Andzēnos zemnieku ģimenē. Pabeidzis Pleskavas reālskolu un Rīgas Politehniskā institūta vienu kursu. 1908. gadā iestājies Latvijas Sociāldemokrātijā. No 1912. līdz 1914. gadam strādāja par mācekli čuguna lietuvē "Sirius", Rīgā, 1914.—1915. gadā — par Valsts bankas Rīgas nodaļas kantora uzskaitvedi. No 1915. līdz 1917. gadam strādāja par krājkases grāmatveža palīgu Donbasā, 1917.—1918. gadā — tādā pašā amatā Tulā. 1918. gada februārī iecelts par Tulas guberņas Tautas bankas Sergijevskas nodaļas sekretāru.

1919. gadā iestājās KK(b)P, tā paša gada jūnijā mobilizēts Sarkanajā armijā, atradās KK(b)P Tulas guberņas komitejas Mobilizācijas biroja sekretāra amatā. Septembrī iecelts par Tulas nocietinātā rajona lauka būvniecības komisāru, decembrī — par Dienvidaustrumu frontes 2. atsevišķās armijas Kara revolucionārā tribunāla priekšsēdētāju.

Pēc Pilsoņu kara bija:

• Rezerves armijas pavēlnieka kara jurists īpašiem rīkojumiem (Kazaņa, II—VII 1921);
• Pievolgas kara apgabala (PKA) Apgādes pārvaldes kara komisārs (VII—XII 1921);
• PKA 97. atsevišķās strēlnieku brigādes kara komisārs un Politiskās nodaļas priekšnieks (no XII 1921);
• PKA Gluhovas garnizona kara komisāra pienākumu izpildītājs (III—VII 1922);
• 1. strēlnieku divīzijas kara prokurors (no X 1922);
• PKA kara prokurora palīgs (no XII 1923);
• 19. strēlnieku korpusa kara prokurors (no IV 1926);
• M. Frunzes Kara akadēmijas augstākā priekšniecības sastāva pilnveidošanas kursu klausītājs (līdz 1928);
• Ziemeļkaukāza kara apgabals kara prokurora palīgs (no X 1928);
• Ziemeļkaukāza novada Robežas un iekšējās apsardzības karaspēka kara prokurors (no V 1932);
• Iekšlietu TK Gorkijas novada (apgabala) karaspēka kara prokurors (no V 1936);
• Azovas — Melnās jūras novada Robežas un iekšējās apsardzības karaspēka kara prokurors

1938. gada 15. janvārī atvaļināts ar Galvenās kara prokuratūras pavēli, 21. februārī Maskavā arestēts. Apsūdzēts dalībā pretpadomju latviešu nacionālistiskā organizācijā. 1940. gada 28. septembrī PSRS IeTK Īpašā apspriede piesprieda V. Čakstem 8 gadus labošanas darbu nometņu. Sodu izcieta Ivdeļlagā. Gandrīz uzreiz iecelts par Palkinas atsevišķā nometņu punkta grāmatvedi, 1942. gadā — par Ivdeļlaga pārvaldes vecāko grāmatvedi. Atbrīvots 1946. gada 9. augustā.

Strādāja par nodaļas grāmatvedi un kluba pārzini vīnogu audzēšanas sovhozā, Rostovas apgabalā (līdz 1957. gadam — Kamenskas apgabalā). 1955. gada 14. novembrī reabilitēts ar Ziemeļkaukāza kara apgabala Kara tribunāla lēmumu.

Pēc došanās pensijā ar ģimeni pārvācies uz Rīgu, kur nomiris 1964. gadā.

Dienesta pakāpes

• brigādes kara jurists (piešķirta 1936. gadā)
• justīcijas pulkvedis (rezervē, minēta 1956. gadā)

Ģimene

Gorkijā iepazinies ar savu vēlāko sievu Mirdzu, kura piedzimusi 1914. gadā Rīgā un kuras vecāki 1915. gadā bija evakuējušies no Rīgas uz Ņižņijnovgorodu kopā ar “Felzers & Co” dīzeļdzinēju rūpnīcu. Mirdza Čakste arestēta 1938. gada martā, izmeklēta astoņu ar pusi mēnešu garumā. Vairākas reizes apmeklējusi savu vīru viņa ieslodzījuma vietā Ivdeļlagā, apstādamās Ivdeļā pie Ivdeļlaga Kulturāli audzinošās daļas priekšnieka Emīla Tīzenberga.