Emīls Tīzenbergs
Emīls Tīzenbergs (krievu: Эмиль Юрьевич Тизенберг; 1895—1981) bija latviešu izcelsmes čekists.
| ||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuPiedzimis 1895. gadā Frankendorfā. KK(b)P biedrs kopš 1918. gada. No 1920. gada strādāja Viskrievijas Ārkārtas komisijā. 1932. gada 20. decembrī apbalvots ar VĀK—VPP goda nozīmi, no apbalvošanas pavēles redzams, ka viņš tobrīd bija AVPP Labošanas darbu nometņu (LDN) galvenās pārvaldes nodaļas priekšnieks. 1933. gada 22. augustā iecelts par Temņikovas LDN (Temlaga) priekšnieku, 1934. gada 25. decembrī — par Sviras LDN (Svirlaga) pr-ku. 1936. gada 8. oktobrī E. Tīzenbergam piešķirta valsts drošības vecākā leitnanta dienesta pakāpe. No 1937. gada 25. novembra līdz 1938. gada 14. septembrim bija apakšnodaļas priekšnieks PSRS IeTK LDN galvenās pārvaldes Mežu nodaļā. 1938. gada 14. septembrī atvaļināts no dienesta slimības dēļ.[1]
Pēc Lielā Tēvijas kara sākumā atgriezies dienestā, iecelts par Ivdeļas LDN (Ivdeļlaga) Kulturāli audzinošās daļas priekšnieku.[2] 1945. gada 10. decembrī apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni, tobrīd bija majora pakāpē. 1946. gada 12. novembrī apbalvots ar Ļeņina ordeni. Tajā laikā bija Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Bērnu bezuzraudzības novēršanas nodaļas priekšnieks. Kopš 1975. gada 1. oktobra — savienības nozīmes personālais pensionārs.[1]
Nomiris 1981. gadā. Apglabāts Rīgas Meža kapos.[3]
Piederīgie
labot šo sadaļuTēvam Jurim Tīzenbergam bija 12 bērni.[4]
Brālis Oļģerts Tīzenbergs, dzimis 1906. gadā, krājkases pārzinis Pleskavā, viņam bez tiesas piespriests (piesprieda PSRS IeTK un PSRS Ģenerālprokuratūras komisija) nāvessods, kas izpildīts 1938. gada 18. janvārī Ļeņingradā.[2]
Māsa Elza Tīzenberga-Sloka, bijusi čekiste, strādāja PSRS Zemkopības Tautas komisariātā, precējusies ar Kārli Sloku, bijušo latviešu strēlnieku, veikala pārzini, kuram bez tiesas piespriests nāvessods, kas izpildīts 1938. gada 28. maijā Butovas poligonā.[2] Elzas un Kārļa dēls Viktors Sloka, dzimis 1932. gadā, kļuva par konstruktoru slepenajā Padomju Savienības raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmā.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Тизенберг, Эмилий Юрьевич». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «История Урала от Навроцкого Юрия». форум.хитник.
- ↑ «Emīls Tīzenbergs». timenote.info.
- ↑ 4,0 4,1 Владимир Гундаров. «Звезда секретного героя». Журнал «Александръ», 21.02.2018.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |