Vikipēdija

Viktors Bologans

Viktors Viorels Bologans (rumāņu: Victor Viorel Bologan; dzimis 1971. gada 14. decembrī) ir moldāvu, agrāk padomju, šahists, lielmeistars, šaha atklātņu teorētiķis.[1]

Viktors Bologans
Viktors Bologans
Personas dati
Dzimis 1971. gada 14. decembrī (52 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kišiņeva, Moldāvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Moldova Moldova)
Pārstāvētā valsts Moldova
Tituls Lielmeistars (1991)
Papildinformācija
FIDE reitings 2654 (2016. gada marts)
Augstākais reitings 2734 (2012. gada augusts)

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Šahu spēlēt Bologans iemācījās no tēva 5 gadu vecumā. Kopš 1981. gada viņam bija pastāvīgs treneris, piecus gadus vēlāk Moldāvijas PSR galvenais treneris Vjačeslavs Čebaņenko ņēma viņu savā aizgādniecībā. Bologans, kurš 13 gadu vecumā kļuva par meistarkandidātu, savu pirmo lielo panākumu svinēja 1989. gadā Kramatorskā PSRS jauniešu komandu čempionātā, kad viņš ieguva labāko rezultātu pie pirmā galdiņa kopā ar Borisu Gelfandu un Alekseju Širovu. 1990. gadā viņš kļuva par starptautisko meistaru; 1991. gadā, pēc uzvarām Ksanti un padomju jauno meistaru turnīrā Jūrmalā, viņš kļuva par lielmeistaru.[2] 1993. gadā viņš uzvarēja Ostravā un Laspalmasā, bet 1995. gadā uzvarēja Maskavā.

Pirmie panākumi, kas pacēla Bologanu līdz pasaules šaha elites līmenim, viņam bija 1990. gadu beigās: 1997. gadā viņš uzvarēja Ņujorkā (kopā ar Mihailu Krasenkovu), divus gadus vēlāk viņš bija otrais pēc Žoela Lotjē Parīzes piepilsētā Engenlebenā, un uzvarēja Belfortā. 2000. gadā viņš uzvarēja turnīros Minskā un Pekinā un dalīja pirmo vietu (ar Judīti Polgāru, pirms Naidžela Šorta un Anatolija Karpova) Migela Najdorfa memoriālā Buenosairesā. 2001. gadā viņš uzvarēja Poikovskijā[3] un dalīja pirmo vietu Šanhajā. 2001.—2002. gadu mijā Bologans uzvarēja Pamplonā pirms Teimura Radžabova un Ulfa Anderssona, tad 2002. gada decembrī, atkal Pamplonas četru meistaru turnīrā kopā ar Rustamu Kosimdžonovu.

2003. gadā viņš sasniedza lielāko panākumu savā karjerā, Dortmundes šaha turnīrā uzvarot Vladimiru Kramņiku, Višvanatanu Anandu un Pēteru Lēko.[4] 2004. gadā viņš bija piektais Vijkanzē. 2005. gadā viņš atkal uzvarēja pasaules klases turnīrā Poikovskijā (kopā ar Etjenu Bakro, pirms Aleksandra Griščuka, Alekseja Drejeva un Pjotra Svidlera)[5] un Sarajevā (kopā ar Ivanu Sokolovu). Pēc šiem panākumiem viņa Elo reitings pirmo reizi pārsniedza 2700 punktus.

2006. gadā viņš atkal dalīja pirmo vietu Aeroflot atklātajā turnīrā Maskavā un uzvarēja Drēzdenē ātra šaha kausa izcīņas turnīrā ar rezultātu 9 punkti no 9. Tad viņš finišēja trešais Forosā (pēc Sergeja Rubļevska un Vasilija Ivančuka). 2012. gadā viņš saņēma titulu FIDE vecākais treneris.

Kopš 1992. gada Bologans Moldovas komandas sastāvā piedalījās desmit šaha olimpiādēs, kur viņš ieguva 62 punktus no 107 spēlēm. Tas bija 1992., 1994., 1996., 1998., 2002., 2004., 2006., 2008., 2010. un 2012. olimpiādes.[6] 1992. un 2011. gadā viņš spēlēja Eiropas komandu čempionātā pie Moldovas komandas pirmā galdiņa.[7]

Biogrāfija labot šo sadaļu

  • Bologan, Viktor (2007). Victor Bologan: Selected Games 1985–2004. Russell Enterprises Inc. ISBN 978-1-888690-37-8 (angliski)
  • Bologan, Viktor (2008). The Chebanenko Slav According to Bologan. New In Chess. ISBN 978-90-5691-246-8. (angliski)
  • Bologan, Viktor (2009). The King's Indian According to Bologan. A Complete Black Repertoire. Chess Stars. ISBN 978-954-8782-71-5. (angliski)
  • Bologan, Victor (2011). The Rossolimo Sicilian. New In Chess. ISBN 978-90-5691-345-8. (angliski)
  • Bologan, Viktor (2012). The Powerful Catalan: A Complete Repertoire for White. New In Chess. ISBN 978-90-5691-401-1. (angliski)
  • Bologan, Viktor (2014). Bologan's Black Weapons in the Open Games: How to Play for a Win if White Avoids the Ruy Lopez. New In Chess. ISBN 9056915436. (angliski)
  • Bologan, Victor (2015). Bologan’s Ruy Lopez for Black. How to Play for a Win against the Spanish Opening. New In Chess. ISBN 978-90-5691-607-7 (angliski)
  • Ступени или как стать гроссмейстером. Мемуары шахматиста. Издательство: Издательство Астрель, АСТ, 2006 г., ISBN 5-17-034434-1, 5-271-13052-5, 985-13-6842-3 (krieviski)
  • Славянская защита. Система Чебаненко. Издательство: Соловьёв Сергей, С.-Петербург, 2008 г., ISBN 5-903609-11-2 (krieviski)
  • Староиндийская защита. Репертуар за чёрных. Издательство: Соловьёв Сергей, С.-Петербург, 2009, ISBN 978-5-903609-04-8 (krieviski)
  • Система Россолимо. Сицилианская защита. Издатель: «Андрей Ельков», Москва, 2011, ISBN 978-5-9902352-2-9 (krieviski)
  • Каталонское начало (репертуар за белых). Издатель: «Андрей Ельков», Москва, 2013, ISBN 978-5-9902352-8-1 (krieviski)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Biogrāfija un intervija vietnē GrandMaster Sguare (angliski)
  2. ↑ Willy Iclicki: FIDE Golden book 1924-2002. Euroadria, Slovenia, 2002, S. 80
  3. ↑ Albert Silver. «XV Karpov-Poikovsky starts with firebrand lineup». ChessBase, 2014. gada 13. maijs. Skatīts: 2016. gada 7. aprīlī.
  4. ↑ «Dortmunder Sparkassen Chess Meeting 2003». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2016. gada 7. aprīlī.
  5. ↑ Mark Crowther. «TWIC 539: 6th Poikovsky Karpov tournament». The Week in Chess, 2005-03-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-10. Skatīts: 2016. gada 7. aprīlī.
  6. ↑ MEN'S CHESS OLYMPIADS - Bologan, Viorel (Moldova) auf OlimpBase (angliski)
  7. ↑ Viktor Bologans Ergebnisse bei Mannschaftseuropameisterschaften auf olimpbase.org (angliski)

Ārējās saites labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Viktors_Bologans&oldid=3585451"