1206. gada kauja pie Turaidas

Šis raksts ir par 1206. gada kauju pie Turaidas. Par citām jēdziena Kauja pie Turaidas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kauja pie Turaidas (1206) bija Livonijas krusta karu sākuma posma kauja, kas notika drīz pēc Salaspils kaujas 1206. gada vasarā. Lai atriebtos par Turaidas līvu piedalīšanos kaujās pret krustnešiem, bīskaps Alberts aicināja līvu seno pretinieku Zemgales vadoni Viestardu kopīgā karagājienā pret Turaidu. Karaspēks, kurā piedalījās ap 3000 zemgaļu, sadalīja divās daļās, no kurām viena Kaupo vadībā pēkšņi ieņēma Turaidas pili, nogalināja ap 50 turaidiešu un nodedzināja to. Otra daļa uzbruka Dabreļa pilij Gaujas otrā krastā (tagad - Siguldas daļa), bet nespēja to ieņemt.

1206. gada kauja pie Turaidas
Daļa no Livonijas krusta kariem

Kauja notika pie Turaidas (kartē - Treiden)
Datums1206. gada vasarā
Vieta
Iznākums Krustneši un zemgaļi ieņēma un nodedzināja Turaidas pili, bet nespēja ieņemt Dabreļa pili
Karotāji
Turaidas un Satezeles zemju karaspēks Zemgales karaspēks
Zobenbrāļu ordenis
Komandieri un līderi
Dabrelis Kaupo
Viestards
Spēks
3000 zemgaļu
Zaudējumi
ap 50 turaidiešu 5 krustneši un zemgaļi

Skatīt arī labot šo sadaļu