Vieglā valoda

Vieglo valodu izmanto, lai sagatavotu informāciju cilvēkiem ar dažādiem intelektuālās attīstības, neiroloģiskiem un lasīšanas traucējumiem. Šāda veida tekstos tiek ietverta tikai būtiskā informācija, un tā ir pasniegta ļoti vienkāršos un īsos teikumos. Vieglo valodu raksturo arī īpaša vizuālā izkārtojuma pieeja — lielāki burti, plašākas atstarpes starp rindām, kā arī grafiski elementi, attēli vai video. Tekstā tiek izmantoti vienkārši, saprotami vārdi, un sarežģīti termini tiek skaidroti. Tas padara informāciju pieejamāku plašākam cilvēku lokam.

Vieglās valodas pamatprincips ir vienkārši un īsi teikumi, izvairoties no liekvārdības un sarežģītiem izteikumiem.

Vieglā valoda ir paredzēta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, neiroloģiskiem stāvokļiem (piemēram, UDHS, autismu, Aspergera un Tureta sindromu), disleksiju, afāziju, kā arī tiem, kam ir lasīšanas un mācīšanās grūtības, piemēram, imigrantiem vai bērniem, kas apgūst valodu.

Vieglā valoda ir noderīga arī cilvēkiem ar vājredzību, dzirdes traucējumiem, kuri sazinās zīmju valodā un var nesaprast idiomātiskus izteicienus vai valodas spēles.

Jēdziens "viegli lasāms" attiecas ne tikai uz valodu un saturu, bet arī uz teksta ilustrācijām, dizainu un izkārtojumu.

Vieglā valoda Latvijā

Vieglās valodas ideja Latvijā tika ieviesta apmēram pirms 15 gadiem, kad tika izveidota Vieglās valodas aģentūra, kas publicē grāmatas, organizē kursus un izskaidro vieglās valodas būtību un nozīmīgumu.

Latvijas Radio 1 katru vakaru var noklausīties ziņas vieglajā valodā. Tāpat dažādu valsts iestāžu mājaslapās ir pieejama informācija vieglajā valodā.

Vieglās valodas principi

Vieglajā valodā rakstot, jāizvairās no garu teikumu un sarežģītu konstrukciju lietošanas (katram teikumam — viena ideja; jauna doma jāsāk ar jaunu teikumu, nevis jāpievieno ar komatu vai saikli "un"), kā arī no svešvārdiem un nesaprotamiem latviskojumiem. Tāpat jāizvairās no profesionālās terminoloģijas, idiomām, procentiem un lieliem skaitļiem (labāk lietot vārdus kā daži vai daudzi), no nolieguma teikumiem un darbības vārdiem ciešamajā kārtā. No liekvārdības jāizvairās, bet svarīgo informāciju var atkārtot un sarežģītos vārdus paskaidrot vairākas reizes.

Tekstus vieglajā valodā ieteicams rakstīt ar platām malām, vismaz 1,5 rindu atstarpi, burtu izmēru vismaz 14 punktu, izmantojot skaidru fontu, piemēram, Arial vai Tahoma. Rindkopām jābūt pēc iespējas īsām, un skaitļus labāk izteikt ar cipariem, nevis vārdiem (8, nevis "astoņi"), bet kārtas skaitļus rakstīt ar vārdiem ("pirmais", nevis "1."). Attēliem jābūt skaidriem, ar pēc iespējas mazāk objektiem, un, lai paskaidrotu vienu un to pašu tēmu, jārāda viens un tas pats attēls. Lai izceltu svarīgu informāciju, izmanto krāsas, treknrakstu vai lielākus burtus.