Autisms (grieķu: αὐτός, autos — ‘pats’) ir dažādu pakāpju garīgi traucējumi, kam raksturīga nepietiekami attīstītas saskarsmes spējas un sociālā distancēšanās. Autisma pazīmes parādās bērnībā, kad var novērot vecumam nepietiekamas sociālās prasmes attiecībās ar vienaudžiem un tendenci būt vienatnē. Lielākoties sociālās iemaņas dzīves laikā tiek apgūtas, bet tas notiek lēnāk nekā citiem cilvēkiem un ne pilnvērtīgi.

Ar autismu slims bērns, kurš savā nodabā rotaļājas ar konservu kārbām.

Kopš 1960. gada autisms sabiedrībā strauji pieaug. 2017. gadā ar autiskā spektra traucējumiem diagnosticēja 1,5% bērnu attīstītātajās valstīs.[1] Vīriešiem autismu diagnosticē 4—5 reizes vairāk nekā sievietēm.[2] Vieglākā un izplatītākā autisma forma ir Aspergera sindroms.

Izpausmes

Viena no raksturīgākajām īpatnībām, kā autisms izpaužas dzīvē no apkārtējo cilvēku skatu punkta, ir konkrēta indivīda nosliece nosķirties no apkārtējās sabiedrības, taču tā drīzāk ir nespēja uz saskarsmi, nevis apzināta nošķiršanās.

Raksturīgie simptomi
  • nespēja veidot acu kontaktu un izteikts diskomforts/trauksme, ja indivīds ir spiests to darīt pretēji savai gribai (kaut vai gadījumā, ja viņš pats mēģina sevi piespiest veidot acu kontaktu),
  • neadekvāta emocionāla atbilde uz kādiem noteiktiem notikumiem, piemēram, indivīds nereaģē, ja notiek kas iespaidīgs, vai smaida, ja kāds uz viņu dusmojas,
  • nespēja atšifrēt cilvēku nolūkus attiecībā pret viņiem pat tad, ja apkārtējie cilvēki bez kavēšanās zinātu, ka, piemēram, šim cilvēkam ir tādi un tādi nolūki,
  • novēlota vai saasināta reakcija uz apkārt notiekošo (piemēram, uz pēkšņu troksni),
  • apsēstības un kompulsīva uzvedība (obsesīvi kompulsīvie traucējumi — kas izpaužas dažnedažādākajos veidos, kaut vai nepatika pret nepāra skaitļiem, kompulsīva roku mazgāšana utt.) - šāda uzvedība ir atsevišķa traucējumu grupa, kas pati par sevi neliecina par autismu, taču bieži izriet no tā,
  • dažādu secību un hierarhiju saskatīšana un aizrautība ar to, kas kopā ar sociālu norobežotību sekmē iedziļināšanos dažādos šauri specifiskos, detalizētos tematos, piemēram, politiskā ģeogrāfija, dinozauri vai jebkas cits.

Pakāpes un prognoze

Autisms var būt smagā formā, papildināts ar smagām iedzimtām malformācijām, kad indivīds tik tiešām ir invalīds un ir atkarīgs no aprūpes, taču tas nav pats par sevi saistīts ne ar kādām fiziskām malformācijām. Atkarībā no tā, cik smagi tas ietekmē cilvēku, var būt fiziski veseli cilvēki, kas 40 gadu vecumā joprojām dzīvo ar vecākiem, un viņiem nekad nav bijušas romantiskas attiecības ne ar vienu, taču ir arī cilvēki, kas, neskatoties uz grūtībām veidot acu kontaktu un citām iepriekšminētajām izpausmēm, spēj aiziet no vecāku mājām, dabūt darbu un pat nodibināt romantiskas attiecības - īsāk sakot, veidot neatkarīgu dzīvi.

Dažādu apakškategoriju skaitā ir Aspergera sindroms un PDD-NOS (Pervasive Developmental Disorder - Not Otherwise Specified, ko varētu tulkot "visaptverošas attīstības traucējumi, kas nav minēti citur"). Aspergera sindroms ir vispazīstmākā ar autismu saistītā diagnoze angliski runājošajā pasaulē, taču diagnosticēšanas kritēriji dažādām autisma apakškategorijām ir ļoti strikti - tos, kuri precīzi neatbilst citām kategorijām, diagnosticē ar PDD-NOS (no turienes arī "not otherwise specified"). Praktiskajā dzīvē gan tas nerada lielu atšķirību.

Skatīt arī

Atsauces

  1. "The changing epidemiology of autism spectrum disorders". Annual Review of Public Health 38: 81–102. 2017. gada marts. doi:10.1146/annurev-publhealth-031816-044318. PMC 6566093. PMID 28068486. (angliski)
  2. «ASD data and statistics». CDC.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 11. jūlijs. (angliski)