Višķu baznīca
Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagasta Višķos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Viena no nedaudzām baznīcām, kas būvēta no šķeltiem akmeņiem un ir viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa dievnams.
Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | |
---|---|
Višķu katoļu baznīca | |
Pamatinformācija | |
Atrašanās vieta | Latvija, Augšdaugavas novads, Višķu pagasts, Višķi |
Koordinātas | 56°03′27″N 26°46′30″E / 56.05750°N 26.77500°EKoordinātas: 56°03′27″N 26°46′30″E / 56.05750°N 26.77500°E |
Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
Iesvētīšanas gads | 1930 |
Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
Statuss | baznīca |
Vadība | prāvests Andrejs Aglonietis |
Arhitektūras apraksts | |
Fasādes virziens | R |
Celtniecības sākums | 1908 |
Celtniecības beigas | 1925 |
Specifikācija | |
Garums | 30 m |
Platums | 15 m |
Būvmateriāli | šķelti laukakmeņi |
2017. gadā iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Vēsture
labot šo sadaļuPirmā no ozolkoka baļķiem būvētā katoļu baznīca, kas atradās ārpus Višķiem kapsētā tika uzcelta 1621. gadā par muižturu Andreja un Elizabetes Molu līdzekļiem. 1715. gadā Heronims un Katrīna Moli baznīcu izjauca un pārvietoja tuvāk Višķiem uz ezera pussalas. Uzbūvējot jauno baznīcu, šī baznīca tika pārvietota 1935. gadā uz Ambeļiem, bet 1937. gadā uz Valmieru, kur tā atrodas arī šobrīd, bet pārbūvētā veidā un jaunā izskatā.
1907. gada 2. augustā Mogiļevas arhibīskapa kūrija Pēterpils gubernatoram iesniedza lūgumu jaunas mūra baznīcas celtniecībai Višķos, ko saņēma. 1908. gadā prāvests Broņislavs Veržbickis uzsāka jaunas baznīcas celtniecību Višķos pēc Liepājā dzīvojošā zviedru arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa projekta. 1915. gadā baznīca par draudzes un muižkungu līdzekļiem tika uzcelta un uzlikts jumts, bet palika iekšdarbi, kas tika veikti prāvesta Izidora Livčāna vadībā. Tika saliktas grīdas, griesti, apmestas sienas, ielikts pagaidu altāris un 1925. gadā jau sāka notikt dievkalojumi. 1930. gadā tika pabeigti iekšdarbi. 1935. gadā tika iegādāts 673 kg smags zvans, gadu vēlāk prāvests Antons Skromans iegādājās divas žirandoles (sienas svečturus), uzstādīja firmas "Kolbe" ērģeles, uzbūvēja plebāniju un ievilka elektrību. 1939. gada 27. jūnijā baznīcā iespēra zibens, nopostot jumtu un baznīcas iekšpusi.[2] Baznīcu atjaunoja prāvests O. Skromans un draudze, 4500 latus piešķīra arī toreizējais prezidents Kārlis Ulmanis. 1970. gados prāvesta Eugēnija Klavcāna darbības laikā tika uzstādīta ambona romāņu stilā, iegādātas skulptūras, ierīkots Svētā Jāņa Kristītāja altāris. 1980. gados prāvesta Andreja Aglonieša darbības laikā norisa kapitālais remonts, izveidota Dievmātei veltīta kapela. Mūsdienās prāvesta Antona Aglonieša vadībā tika ierīkota baznīcas apgaismošanas sistēma, pārveidots prezbitērijs.[3] Pie baznīcas apbedīts prāvests Vladislavs Litaunieks.
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudze dibināta 1625. gadā. Draudzi apkalpo prāvests Antons Aglonietis.[1] Draudzei ir trīs kapsētas — Višķu kapsēta, Kondavnieku kapsēta, Klobānu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki ir Svētā Jāņa Kristītāja svētki, Jaunais gads, Vissvētākās Jaunavas Marijas — Māras zemes Karalienes svētki.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuVišķu baznīca ir šķeltu akmeņu mūra celtne ar cinkota skārda jumtu un torni. Viena torņa baziliāņu krusta baznīcu tipa baznīca. Tā ir trīsnavu ēka ar cementa grīdu, 30 metrus gara un 15 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs.
Interjers
labot šo sadaļuIevērības cienīgs ir melns ozolkoka altāris, kas tika pārvests no Dubnas kapelas.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Višķu Sv. Jāņa Kristītāja katoļu baznīca |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 23.lpp.
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.