Višķu baznīca

Romas katoļu baznīca Latvijā

Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagasta Višķos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Viena no nedaudzām baznīcām, kas būvēta no šķeltiem akmeņiem un ir viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa dievnams.

Višķu Svētā Jāņa Kristītāja
Romas katoļu baznīca
Višķu katoļu baznīca
Višķu katoļu baznīca (Latvija)
Višķu katoļu baznīca
Višķu katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Augšdaugavas novads, Višķu pagasts, Višķi
Koordinātas 56°03′27″N 26°46′30″E / 56.05750°N 26.77500°E / 56.05750; 26.77500Koordinātas: 56°03′27″N 26°46′30″E / 56.05750°N 26.77500°E / 56.05750; 26.77500
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1930
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Andrejs Aglonietis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1908
Celtniecības beigas 1925
Specifikācija
Garums 30 m
Platums 15 m
Būvmateriāli šķelti laukakmeņi

2017. gadā iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Pirmā no ozolkoka baļķiem būvētā katoļu baznīca, kas atradās ārpus Višķiem kapsētā tika uzcelta 1621. gadā par muižturu Andreja un Elizabetes Molu līdzekļiem. 1715. gadā Heronims un Katrīna Moli baznīcu izjauca un pārvietoja tuvāk Višķiem uz ezera pussalas. Uzbūvējot jauno baznīcu, šī baznīca tika pārvietota 1935. gadā uz Ambeļiem, bet 1937. gadā uz Valmieru, kur tā atrodas arī šobrīd, bet pārbūvētā veidā un jaunā izskatā.

1907. gada 2. augustā Mogiļevas arhibīskapa kūrija Pēterpils gubernatoram iesniedza lūgumu jaunas mūra baznīcas celtniecībai Višķos, ko saņēma. 1908. gadā prāvests Broņislavs Veržbickis uzsāka jaunas baznīcas celtniecību Višķos pēc Liepājā dzīvojošā zviedru arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa projekta. 1915. gadā baznīca par draudzes un muižkungu līdzekļiem tika uzcelta un uzlikts jumts, bet palika iekšdarbi, kas tika veikti prāvesta Izidora Livčāna vadībā. Tika saliktas grīdas, griesti, apmestas sienas, ielikts pagaidu altāris un 1925. gadā jau sāka notikt dievkalojumi. 1930. gadā tika pabeigti iekšdarbi. 1935. gadā tika iegādāts 673 kg smags zvans, gadu vēlāk prāvests Antons Skromans iegādājās divas žirandoles (sienas svečturus), uzstādīja firmas "Kolbe" ērģeles, uzbūvēja plebāniju un ievilka elektrību. 1939. gada 27. jūnijā baznīcā iespēra zibens, nopostot jumtu un baznīcas iekšpusi.[2] Baznīcu atjaunoja prāvests O. Skromans un draudze, 4500 latus piešķīra arī toreizējais prezidents Kārlis Ulmanis. 1970. gados prāvesta Eugēnija Klavcāna darbības laikā tika uzstādīta ambona romāņu stilā, iegādātas skulptūras, ierīkots Svētā Jāņa Kristītāja altāris. 1980. gados prāvesta Andreja Aglonieša darbības laikā norisa kapitālais remonts, izveidota Dievmātei veltīta kapela. Mūsdienās prāvesta Antona Aglonieša vadībā tika ierīkota baznīcas apgaismošanas sistēma, pārveidots prezbitērijs.[3] Pie baznīcas apbedīts prāvests Vladislavs Litaunieks.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudze dibināta 1625. gadā. Draudzi apkalpo prāvests Antons Aglonietis.[1] Draudzei ir trīs kapsētas — Višķu kapsēta, Kondavnieku kapsēta, Klobānu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāņa Kristītāja svētki, Jaunais gads, Vissvētākās Jaunavas Marijas — Māras zemes Karalienes svētki.

Tehniska informācija

labot šo sadaļu

Višķu baznīca ir šķeltu akmeņu mūra celtne ar cinkota skārda jumtu un torni. Viena torņa baziliāņu krusta baznīcu tipa baznīca. Tā ir trīsnavu ēka ar cementa grīdu, 30 metrus gara un 15 metrus plata. Ap baznīcu ir mūra žogs.

Ievērības cienīgs ir melns ozolkoka altāris, kas tika pārvests no Dubnas kapelas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 23.lpp.
  3. «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. martā. Skatīts: 2011. gada 14. septembrī.