Viļkicka šaurums (krievu: пролив Вилькицкого) ir jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā Krievijā. Tas atdala Severnaja Zemļas arhipelāga Boļševikas salu ziemeļos no Taimiras pussalas dienvidos un savieno Karas jūru rietumos un Laptevu jūru austrumos. Šaurums ir ap 130 km garš un šaurākajā vietā 56 km plats, kuģojams. Viļkicka šaurums ir Ziemeļu jūras ceļa vistālāk ziemeļos esošais posms.

Viļkicka šaurums
Šauruma piekraste pie Čeļuskina raga
Šauruma piekraste pie Čeļuskina raga
Viļkicka šaurums (Taimiras Dolganu-Ņencu rajons)
Viļkicka šaurums
Viļkicka šaurums
Viļkicka šaurums (Krasnojarskas novads)
Viļkicka šaurums
Viļkicka šaurums
Viļkicka šaurums (Krievija)
Viļkicka šaurums
Viļkicka šaurums
Viļkicka šaurums (Arktika)
Viļkicka šaurums
Viļkicka šaurums
Atrodas Karogs: Krievija Krievija
 Krasnojarskas novads
  Taimiras Dolganu-Ņencu rajons
Savieno Karas jūra
Laptevu jūra
Atdala Severnaja Zemļa
Taimira
Koordinātas 77°57′43″N 103°26′50″E / 77.96194°N 103.44722°E / 77.96194; 103.44722Koordinātas: 77°57′43″N 103°26′50″E / 77.96194°N 103.44722°E / 77.96194; 103.44722
Garums 130 km
Platums 56 km
Lielākais dziļums 200 m
Apdz. vietas krastos Misčeļuskina
Viļkicka šaurums Vikikrātuvē

Šaurumā izvietojušās nelielās Heiberga salas, bet tā dienvidos atrodas Eirāzijas galējais ziemeļu punkts Čeļuskina rags.

Šaurumu pirmais caurkuģoja Ādolfs Nordenšelds 1878. gadā, bet viņš nezināja par Severnaja Zemļas esamību. Kā jūrasšaurumu to 1913. gadā atklāja Krievijas hidrogrāfiskā ekspedīcija Borisa Viļkicka vadībā ar kuģiem Taimir un Vaigač. Šaurumam 1916. gadā tika piešķirts Krievijas troņmantinieka vārds un tas nosaukts par Cesareviča Alekseja šaurumu (пролив Цесаревича Алексея). 1918. gadā tas tika pārdēvēts ekspedīcijas vadītāja vārdā par Borisa Viļkicka šaurumu (пролива Бориса Вилькицкого), bet kopš 1954. gada tas tiek dēvēts tagadējā vārdā (kontradmirālis Boriss Viļkickis 1920. gadā emigrēja no Padomju Krievijas).[1]

Šauruma dienvidos izvietojusies Misčeļuskinas polārstacija.

Ārējās saites

labot šo sadaļu