Ādolfs Ēriks Nordenšelds
Ādolfs Ēriks Nordenšelds (zviedru: Adolf Erik Nordenskiöld, dzimis 1832. gada 18. novembrī, miris 1901. gada 12. augustā) bija Somijas zviedru izcelsmes polārpētnieks, botāniķis, ģeologs un mineralogs. Nordenšelda vadītā ekspedīcija no 1878. līdz 1879. gadam pirmā veica Ziemeļu jūras ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu gar Krievijas impērijas krastiem.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis Helsinkos, kas tolaik bija Krievijas impērijas sastāvā esošās Somijas lielhercogistes galvaspilsēta, dižciltigā Somijas zviedru ģimenē. Tēvs bija pazīstams mineralogs. Ādolfa Nordenšelda sieva Anna Marija Mannerheima bija vēlākā Somijas prezidenta Karla Gustava Mannerheima tēvamāsa.
Mācījās Porvo skolā, studēja mineraloģiju Helsinku Universitātē. Politisku iemeslu dēļ (iestājās par Somijas lielāku neatkarību no Krievijas, palīdzot Zviedrijai) bija spiests studijas pabeigt Berlīnē. Vēlāk atgriezās Helsinkos, tomēr, tā kā viņam tika liegta iespēja darboties universitātē, Nordenšelds emigrēja uz Zviedriju.
Zviedrijā Nordenšelds kļuva par Zviedrijas parlamenta un Zviedrijas akadēmijas locekli. Piedalījās vairākās ekspedīcijās uz Svalbāru, Grenlandi un Jeņiseju. 1878. gada 22. jūnijā Nordenšelds ar kuģi "Vega" no Karlskrūnas devās ekspedīcijā pa Ziemeļu jūras ceļu. Tā paša gada septembra beigās "Vega" iesala ledū netālu no Beringa šauruma. Apkalpe pārziemoja un nākamā gadā pirmoreiz vēsturē veica pilnu ceļojumu gar Krievijas ziemeļu robežu.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ādolfs Ēriks Nordenšelds.
