Verjovkina ala

Verjovkina ala
Verjovkina ala
	155 m dziļā Babatundas bedre – 400 m dziļumā, lielākā šahta alā
	Verjovkina ala
Atrašanās vieta	Abhāzija, Gruzija
Koordinātas	43°24′56″N 40°21′23″E / 43.41556°N 40.35639°EKoordinātas: 43°24′56″N 40°21′23″E / 43.41556°N 40.35639°E
Dziļums	2209 m
Garums	17 500 m
Atklāšana	1968
Ģeoloģija	kaļķakmens
Ieejas	1
	Verjovkina ala Vikikrātuvē

Verjovkina ala (gruzīnu: ვერიოვკინის მღვიმე, romanizēti: veriovk'inis mghvime, abhāzu: Вериовкин иҳаԥы) ir ala kas atrodas Gruzijas Abhāzijas reģionā. Alas dziļums ir 2209 metru un tā ir dziļākā zināmā ala uz Zemes.^[1] Verjovkina ala atrodas Arabikas kalnu masīvā, Gagras kalnu grēdā Rietumkaukāzā, kalnu pārejā starp Kreposta un Zonta kalniem, netālu no Kreposta kalna nogāzēm. Tās ieeja atrodas 2285 metrus virs jūras līmeņa. Alas ieejas šķērsgriezums ir 3×4 m, un ieejas šahtas dziļums ir 32 m. Apstiprinātais alas dziļums ir 2209 m (ieskaitot 26 m apakšējā sifonā – pazemes tunelī, kuru pilnībā aizpildījis ūdens).^[2]

Informācija par Verjovkina alu kā dziļāko pasaulē ir iekļauta Ginesa rekordu grāmatā:

"Dziļākā ala. 2018. gada martā krievu speleologu grupa Pāvela Demidova un Iļjas Turbanova vadībā nolaidās Verjovkina alā Abhāzijas autonomajā republikā, Gruzijas ziemeļrietumos, reģistrējot kopējo alas dziļumu 2212 metri. Ala atrodas Arabikas kalnu masīva karsta ainavā, kas ir daļa no Gagras kalnu grēdas."

Alas nosaukums

Sākotnēji ala tika apzīmēta ar S-115, pēc tam P1-7, bet 1986. gadā tā tika pārdēvēta krievu speleologa Aleksandra Verjovkina vārdā. Speleologs Aleksandrs Verjovkins gāja bojā 1983. gadā, kāpjot caur sifonu Su-Akan alā, kas atrodas Sari-Tala masīvā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Krievijas Federācijā.

Alas izpētes vēsture

1968. gads - alu atklāj Krasnojarskas speleologi. Noietais dziļums bija 115 m. Ala tika apzīmēta kā S-115.
1982. gads - alu otro reizi atrada Perovo Speleo kluba ekspedīcija (Maskava). Atzīmēta kā P1-7. Perovo Speleo kluba ekspedīcijas laikā 1983.-1986. gadā ala tika noieta līdz 440 m dziļumam.
No 1986. līdz 2000. gadam alā netika veikti nekādi izpētes darbi.
No 2000. līdz 2015. gadam "Perovo" speleologu klubs un "Perovo-speleo" komanda turpināja pētniecisko darbu alā. Pierakstītais alas dziļums saglabājās 440 m.
2015. gada augustā Perovo alu kluba ekspedīcijas rezultātā tika atrasta aka, kuras dziļums, kā vēlāk tika konstatēts, bija 156 m. Šis atklājums nozīmēja, ka alas darbietilpīgās izpētes periods bija pabeigts, un tas iezīmēja nozīmīgu atklājumu sērijas sākumu.
2016. gada jūnijā notika Perovo-Speleo komandas ekspedīcija, kuras laikā ala tika izpētīta 630 m dziļumā.
2016. gada augustā Perovo-speleo komandas un Perovo speleo kluba kopīgās ekspedīcijas rezultātā ala tika izpētīta 1010 m dziļumā, oktobrī - 1350 m dziļumā.
2017. gada februārī Perovo-speleo komandas un Perovo speleo kluba kopīgā ekspedīcijā ala tika izieta 1832 m dziļumā, kas padarīja to par otro dziļāko pasaulē aiz Voronja-Krubera alas.
2017. gada augusta sākumā Perovo speleo klubs nokāpa alā līdz 2151 m dziļumam. Lejas daļās tika atklātas plašas, Arabikas masīvam netipiskas horizontālas daļas. Tie ir sena karsta ūdens nesējslāņa sistēmas rezervuārs. Ala kļuva par otro dziļo (dziļāku par 2 km) un dziļāko, kas pieejama bez zemūdens aprīkojuma izmantošanas.
2017. gada augusta otrajā pusē komanda Perovo-Speleo pētīja alu 2204 m dziļumā, uzstādot jaunu pasaules dziļuma rekordu,^[3] kas par 7 m pārsniedz Voronja-Krubera alas dziļumu. Rekorddziļums tika sasniegts, nepārvarot sifonus.
2018. gada martā komanda Perovo-Speleo veica kārtējo ekspedīciju, pievienojot alas kartei vairāk nekā kilometru eju un ar loti mērot sifonezera "Nemo pēdējā pietura" dziļumu. Dziļums bija 8,5 metri, līdz ar to alas kopējais dziļums sasniedza 2212 metrus.
2023. gada augusts – alas dziļums tika palielināts līdz 2223 m, pārbaudot alas sifonu "Kapteiņa Nemo pēdējā pietura" ar zemūdens dronu, atkal Perovo speleo kluba ekspedīcijas laikā.^[4]
2024. gada augusts — citas Perovo speleo kluba ekspedīcijas laikā alas dziļums tika samazināts līdz 2209 metriem. Iepriekš atklātais savienojums starp plūsmu alas apakšā un Zilo ezeru (Abhāzija) virspusē ļāva precīzi izmērīt alas dziļumu, ņemot vērā augstuma starpību starp ieeju un apakšas sifonu, izmantojot augstas precizitātes GNSS uztvērēju EFT M3.^[5]