Varakļānu muiža
Varakļānu muižas pils (poļu: Pałac Warklany, vācu: Warkland) ir no 1783. līdz 1789. gadam agrīnā klasicisma stilā celta muižas kungu māja Varakļānos, Valsts arhitektūras piemineklis. Mūsdienās pilī ir ierīkots Varakļānu novada muzejs ar pastāvīgu ekspozīciju, kurā rīko arī dažādas tematiskas izstādes.[1]
.jpg)
Vēsture
labot šo sadaļuPēc Livonijas kara beigām 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā īpašumā Varkas pilsnovadu, tas tika dēvēts par "Varkas zemi" (vācu: Warkland, Warkelen). Tagadējo muižas pili 1783.—1789. gadā cēla Polijas-Lietuvas kopvalsts diplomāts grāfs Mihaels fon der Borhs pēc itāļu arhitekta Vinčenco Macotti projekta.
Pēc grāfa M. Borha nāves 1810. gadā pilī sāka saimniekot viņa sieva Eleonora Kristīne (1766—1844), vēlāk viņu dēls Kārlis Borhs (Carl Georg Johann Joseph, 1798—1861), kura meita Marija apprecējās ar Pāvelu Romānu Sanguško-Koveļski (Sanguszko-Kowelski, 1834—1876). Pēc viņa nāves muižu mantoja viņu meita Terēze Sanguško-Koveļska (1864—1954).[2]
Pēc 1920. gada agrārās reformas Varakļānu muižas zemi nacionalizēja un sadalīja jaunsaimniekiem, bet pilī no 1921. līdz 1944. gadam darbojās Varakļānu valsts ģimnāzija, vēlāk līdz 1961. gadam Varakļānu vidusskolas vecākās klases. Otrā pasaules kara beigās pilī bija iekārtots kara hospitālis. 1980. gadu vidū sākās pils iekonservēšanas darbi. Pie pils ieejas piemiņas plāksne valodniekam Leonardam Latkovskim. Kopš 1997. gada pilī atrodas Varakļānu novada muzejs, kurā no 2009. gada ir Tūrisma informācijas centrs.
Pils apraksts
labot šo sadaļuMuižas pils ir izcils un agrīns klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā. Pils ēkai ir centrālā daļa ar trīsstāvu jomu, ko agrāk vainagojis tornis ar galeriju. Zem pils rietumu spārna atrodas pagraba telpas, mūrētas no ķieģeļiem, apmestas ar velvju veida pārsegumu. Pils sākotnējais krāsojums ir bijis olu dzeltens sienām, bet balts dekoratīvajiem elementiem. Jumts bijis noklāts ar sarkaniem māla dakstiņiem. Dienvidu fasādes pusē ir trīs ieejas, bet ziemeļu pusē viena izeja uz dārzu ar četru kolonu portiku virs tās. Pils fasādi rotā grāfa M. Borha devīze Virtute duce — Deo favente — Comite fortuna (“Tikuma vadīti — Dieva labvēlībā — Veiksmei līdzejot”).
Pils ēkā atradās M. fon der Borha bibliotēkas un mineraloģijas kabineta telpas, saimniecības ēkas un rotondas tipa pagrabs, zirgu staļļi, klēts, kalve, kūts, ūdensdzirnavas un medību namiņš. Muižas apbūves kompleksā ietilpst arī V. Macoti projektētā Svētā Viktora kapela, kas celta 1814. gadā klasicisma stilā ar Borhu dzimtas kapenēm un Varakļānu katoļu baznīca, celta 1854. gadā. No mākslas darbiem pils interjerā ir daļēji saglabājušies 19. gadsimta sākuma griestu un sienu gleznojumi un kokgriezuma tehnikā izpildītas kāpņu margas.[3]
2018. gadā pabeidza muižas jumta seguma nomaiņu uz vēsturisko dakstiņu klājumu.[4]
Muižas parks
labot šo sadaļuVarakļānu muižas parks izveidots 18. gadsimtā (arhitekts V. Macoti) reizē ar muižas pils celtniecību. Tas ir viens no pirmajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā, un vienīgais parks Latvijā, kuru simetriski no visām pusēm ietver trijkāršo aleju rindas. Parka skaistuma iedvesmots, grāfs M. Borhs 1795. gadā uzrakstījis poēmu franču valodā „Varakļānu sentimentālais dārzs”. Parks aizņem 20,5 ha lielu teritoriju, kurai pa vidu plūst nelielā Kažovas upīte. Parkā saglabājušies seni akmens vārti, mūrēts akmens žogs, aleju un koku stādījumi, laucītes, tiltiņi, Jadvigas kapličas drupas un teikām apvītais Mīlestības akmens.[5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Varakļānu pils, muiža, muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 16. martā.
- ↑ Napoleon Orda. Ziemia Witebska — rysunki i akwarele
- ↑ zudusilatvija.lv
- ↑ «Īstenots projekts „Valsts kultūras pieminekļa – Varakļānu muižas pils jumta atjaunošana”». varaklani.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. augustā. Skatīts: 2018. gada 22. jūlijā.
- ↑ «laiki.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 16. martā.