Daugavpils HES
Daugavpils hidroelektrostacija bija projektēta kā ceturtā Daugavas hidroelektrostacija uz austrumiem no Daugavpils, kuras celtniecības priekšdarbus sāka 1979. gadā, bet apturēja 1987. gada 5. novembrī. Tās paredzētā jauda bija 200 megavati.
Vēsture
labot šo sadaļu1986. gada 17. oktobrī laikraksts “Literatūra un māksla” publicēja Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstu “Par Daugavas likteni domājot”. D. Īvāns un A. Snips rakstīja, ka "Paši projektētāji atzīst, ka, salīdzinot ar Rīgas spēkstaciju, Daugavpils HES atsevišķi rādītāji ir "mazliet sliktāki". (..) Taču palūkosimies, kāds īsti izskatās šis "mazliet sliktāk". Applūdināmās zemes platība Daugavpilī ir 4 ha uz kWh, Rīgas spēkstacijā – 2,2 ha uz kWh, turklāt Daugavpils ūdenskrātuve appludina relatīvi vairāk aramzemes, kurai diemžēl netiek ņemta vērā tās pilnā vērtība. Pārvietojamo iedzīvotāju skaita rādītājs ir 3,5 reizes lielāks, un appludināmo māju skaits – 8 reizes lielāks nekā bija Rīgas HES ūdenskrātuvē".
Pēc publikācijas sākās protesta vēstuļu rakstīšana pret HES celtniecību, īsā laikā savāca 30 000 parakstu.[1] Cīņā pret Augšdaugavas applūdināšanu iesaistījās zinātnieki LZA akadēmiķes Ritas Kukaines vadībā. Sakarā ar sabiedrības protestiem 1987. gadā tika veikta projekta papildekspertīze, kas atzina, ka, nosakot tautsaimniecisko efektu, projektā nav ievērota kompleksa pieeja, nav ņemti vērā daudzi ekoloģiskie un sociālie faktori, ūdenskrātuves izveidošana vien nodarītu lauksaimniecībai zaudējumus.[2]
1987. gada PSRS Zinātņu akadēmijas Biosfēras padomes izbraukuma sesijā Rīgā Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs Miervaldis Ramāns paziņoja, ka nolemts atteikties no Daugavpils HES celtniecības. 1987. gada 5. novembrī PSRS Ministru padome izdeva lēmumu par Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecības pārtraukšanu.[3]
Lai likvidētu Daugavpils HES celtniecības gaitā dabai nodarītus postījumus un saglabātu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidoto ainavu Daugavas senlejas Krāslavas — Naujenes posmā, 1990. gadā izveidoja dabas parku Daugavas loki.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Raksts, kas 1986. gadā apturēja Daugavpils HES celtniecību lsm.lv 2020. gada 4. martā
- ↑ Par Daugavpils HES likteni "Padomju Jaunatne", 1987. gada 9. jūlijā, Nr. 132
- ↑ Daugavas liktenis – izglābt sevi un tautu caur neiespējamo Guntars Laganovskis 2017. gada 29. septembrī
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daugavpils HES |
 | Šis ar enerģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |