Aleksejs Ļeonovs
Aleksejs Ļeonovs (Алексей Архипович Леонов, dzimis 1934. gada 30. maijā, miris 2019. gada 11. oktobrī) bija PSRS kosmonauts, lidotājs. Viņš bija pirmais cilvēks, kas izgājis atklātā kosmosā.
| ||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||
Ļeonovs ir gleznojis kosmosa tēmas; daudzi darbi radīti kopā ar mākslinieku Andreju Sokolovu.
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuAleksejs Ļeonovs piedzima 1934. gadā kā devītais bērns desmit bērnu ģimenē. Tēvu Arhipu Ļeonovu represēja staļiniskajās represijās 1936., 1937. un 1938. gadā, par konfliktu ar kolhoza priekšsēdētāju bez tiesas ieslodzīja, ģimeni izlika no mājām un mantu izlaupīja kā "tautas ienaidnieka" ģimenes locekļiem, tēvu 1939. gadā palīdzēja reabilitēt viņa dienesta biedrs latviešu strēlnieku pulkā Ludzišs.[1][2] Sākumā ģimene dzīvoja Ļistvjankas ciemā Tisuļsakas rajonā (tagad Kemerovas apgabalā). 1938. gadā viņš kopā ar māti devās uz Kemerovu. 1948. gadā ģimene pārcēlās uz Kaļiņingradu pie tēva.
1955. gadā Ļeonovs pabeidza 10. Kara aviācijas lidotāju pirmsapmācības skolu Kremenčugā. 1957. gadā pabeidza Čugujevas kara aviācijas lidotāju skolu un dienēja par lidotāju Kijivas kara apgabalā. 1959. gada decembrī viņš tika nosūtīts uz Vāciju, kur bija vecākais lidotājs izlūkošanas aviācijas pulkā.
Kosmiskie lidojumi
labot šo sadaļu1960. gadā Ļeonovs iekļuva pirmajā PSRS kosmonautu grupā, kas gatavojās lidojumiem ar kosmosa kuģi Vostok. 1963. gadā viņš izgāja sagatavošanas kursu kā viens no Vostok-5 rezerves pilotiem.
Aleksejs Ļeonovs savu pirmo kosmisko lidojumu veica kosmosa kuģī Voshod-2 kopā ar Pāvelu Beļajevu. Tā laikā viņš kā pirmais cilvēks pasaulē izgāja atklātā kosmosā. Iziešanas laikā radās vairākas neparedzētas situācijas. Kosmosa kuģim, atgriežoties uz zemes, sabojājās automātiskā orientācijas sistēma, un Voshod-2 nolaižamais aparāts nolaidās tālu no paredzētās vietas — 180 km uz ziemeļiem no Permas. Divas naktis kosmonauti pavadīja piesnigušā taigā, salā, kamēr glābēji ar slēpēm ieradās un iztīrīja vietu helikoptera laukumam.
No 1967. līdz 1970. gadam Ļeonovs gatavojās Mēness lidojumiem. 1968. gada 8. decembrī bija paredzēts kosmosa kuģa 7K-L1 starts ar nesējraķeti Proton, lai veiktu Mēness aplidojumu un atgriešanos uz Zemi, pirms to izdarītu ASV ar Apollo 8. A. Ļeonovs bija iekļauts pirmajā šī kuģa apkalpē. Lidojums tika atcelts, jo iepriekšējie bezpilota kuģu un nesējraķešu lidojumi bija pilnībā vai daļēji neveiksmīgi. Viņš gatavojās arī izkāpšanai uz Mēness. Pēc tam, kad amerikāņi pirmie izkāpa uz Mēness un PSRS Mēness programmas raķetes un kosmosa kuģi piedzīvoja neveiksmes, šī programma tika atcelta.
1970. gadā A. Ļeonovs sāka gatavoties kā orbitālās stacijas Saljut-1 (DOS-1) otrās ekspedīcijas komandieris. Viņš bija arī komandiera dublieris pirmajai ekspedīcijai Sojuz-10, kas startēja 1971. gada 23. aprīlī. Viņam kopā ar Valēriju Kubasovu un Pjotru Kolodinu vajadzēja startēt otrajā ekspedīcijā Sojuz-11 1971. gada jūnijā, bet divas dienas pirms starta viņu vietā apstiprināja dublējošo apkalpi, jo Kubasovam tika atklāti aptumšojumi plaušās. Tad Ļeonovs tika apstiprināts Sojuz-12 apkalpē kopā ar Nikolaju Rukavišņikovu un Pjotru Kolodinu. Viņiem vajadzēja startēt 20. jūlijā. Diemžēl Sojuz-11 nolaižamais aparāts, atgriežoties uz zemi, dehermetizējās un tā apkalpe gāja bojā, tāpēc nākamie lidojumi tika atcelti.
1971. gada oktobrī Ļeonovs kopā ar Valēriju Kubasovu sāka gatavoties orbitālās stacijas DOS-2 pirmajai ekspedīcijai. Lidojums tika atcelts pēc tam, kad 1972. gada 29. jūlijā nesējraķetes Proton avārijas dēļ stacija tika zaudēta.
1972. gada augustā Ļeonovs kā komandieris kopā ar Valēriju Kubasovu gatavojās kosmosa kuģa 7K-T Nr. 34 autonomam lidojumam, lai izmēģinātu jaunos skafandrus Sokol-K. Vēlāk viņu lidojums tika atcelts, un kosmosa kuģi palaida bez cilvēkiem.
1972. gada oktobrī Ļeonovs kopā ar Valēriju Kubasovu sāka gatavoties orbitālās stacijas DOS-3 pirmajai ekspedīcijai. Lidojums tika atcelts pēc tam, kad tūlīt pēc starta 1973. gada 11. maijā stacijas (nosaukta par Kosmos-557) vadības sistēma nebija kontrolējama un tā pēc 11 dienām nogāja no orbītas.
1973. gada maijā Ļeonovs kopā ar Valēriju Kubasovu sāka gatavoties Apollo — Sojuz programmai. 1975. gada 15. jūlijā startēja Sojuz-19, kura apkalpe bija A. Ļeonovs un V. Kubasovs. 17. jūlijā Sojuz-19 saslēdzās ar ASV kosmosa kuģi Apollo, un abu valstu apkalpes satikās.
No 1976. gada Ļeonovs bija kosmonautu nodaļas komandieris. 1982. gadā viņš atstāja kosmonautu nodaļu un tika iecelts par Kosmonautu sagatavošanas centra priekšnieka pirmo vietnieku lidojumu un kosmiskās sagatavošanas jautājumos.
1991. gada septembrī Ļeonovs atstāja Kosmonautu sagatavošanas centru un 1992. gada martā atvaļinājās no aktīvā dienesta.
Aleksejs Ļeonovs nomira 2019. gada 11. oktobrī. Apglabāts Federālajā kara memoriālajā kapsētā (FVMK) Mitiščos (krievu: Мыти́щи) Maskavas apgabalā, Krievijā netālu no centrālās alejas, pa kreisi no galvenā pieminekļa - māte, kas apraud savu dēlu.
Iziešana atklātā kosmosā
labot šo sadaļu| Misija | Slūžu kamera | Kosmonauti | Sākums (UTC) | Beigas | Ilgums | Darbība |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Voshod-2 | Voshod-2 piepūšama slūžu kamera | Aleksejs Ļeonovs | 18.03.1965. 08:34:51 | 18.03.1965. 08:47:00 | 12 minūtes | Pasaulē pirmā iziešana atklātā kosmosā. |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Алексей Леонов. В гостях у Дмитрия Гордона, ч.1
- ↑ Председатель колхоза накормил своего брата племенным жеребцом, которого вывел Архип Алексеевич Леонов: Леонов А. А. Арест отца // Время первых: Судьба моя — я сам…. М.: АСТ, 2017. С. 13-15.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksejs Ļeonovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ļeonova biogrāfija (krieviski)
- Ļeonovs Padomju Savienības Varoņu mājaslapā (krieviski)