Viktors Gorbatko
Viktors Gorbatko (Виктор Васильевич Горбатко, dzimis 1934. gada 3. decembrī, miris 2017. gada 17. maijā) bija PSRS kosmonauts, lidotājs.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
|
Dzīves gājums
labot šo sadaļu1952. gadā Viktors Gorbatko pabeidza vidusskolu un tika iesaukts Padomju Armijā. Viņu nosūtīja uz lidotāju sākotnējās apmācības skolu Pavlohradā, kuru pabeidza 1953. gadā. Pēc tam Gorbatko iestājās Serova Bataiskas kara aviācijas lidotāju skolā, kuru pabeidza 1956. gadā. Pēc tam viņš dienēja par lidotāju. 1957. gadā Gorbatko kļuva par vecāko lidotāju, dienot Odesas kara apgabala 48. Gaisa armijas 119. iznīcinātājaviācijas divīzijā Moldāvijas PSR.
Viktors Gorbatko 1960. gada 7. martā tika iekļauts pirmajā PSRS kosmonautu grupā, kas gatavojās lidojumiem ar kosmosa kuģi Vostok.
1964. gada jūnijā Gorbatko kā dublieru apkalpes komandieris kopā ar Jevgeņiju Hrunovu sāka gatavoties Voshod-2 lidojuma programmai Vyhod (iziešana kosmosā). 22. decembrī treniņa laikā centrifūgā viņam tika pamanītas izmaiņas sirds elektrokardiogrammā; viņš tika nosūtīts uz Centrālo kara zinātniski pētniecisko aviācijas hospitāli. Pēc mandeļu izņemšanas mediķi viņām ļāva turpināt treniņus. 1965. gadā no maija līdz novembrim Gorbatko kā otrais pilots gatavojās Vyhod programmas otrajam lidojumam, bet lidojums tika atcelts. 1965. gada decembrī viņš kā otrais pilots kopā ar Borisu Volinovu gatavojās Voshod-3 pamatapkalpē pēc militārās programmas. 1966. gada janvārī Gorbatko gatavojās tajā pašā programmā kā trešās (rezerves) apkalpes komandieris kopā ar Georgiju Kati.
No 1966. gada februāra līdz 1967. gada aprīlim Viktors Gorbatko sāka gatavoties programmai Stykovka kā pasīvā kosmosa kuģa Sojuz-2 otrās (dublieru) apkalpes inženieris pētnieks. No 1967. gada jūnijam līdz 1968. gada decembrim viņš gatavojās tajā pašā programmā kā pasīvā kosmosa kuģa Sojuz-5 otrās (dublieru) apkalpes inženieris pētnieks kopā ar Andrijanu Nikolajevu (1968. gada augustā nomainīts pret Anatoliju Fiļipčenko) un Valēriju Kubasovu. 1968. gadā Gorbatko absolvēja Žukovska Kara gaisa inženieru akadēmiju. 1969. gada februārī viņš sāka gatavoties Sojuz-7 pamatapkalpē kā inženieris pētnieks.
Savu pirmo lidojumu kosmosā Viktors Gorbatko veica 1969. gada oktobrī kosmosa kuģī Sojuz-7 kā inženieris pētnieks kopā ar Anatoliju Fiļipčenko un Vladislavu Volkovu. Pirmoreiz kosmosā vienlaicīgi atradās trīs kosmosa kuģi. Pēc plāna pie Sojuz-7 bija jāpieslēdzas Sojuz-8, vienam kosmonautam pa ārpusi jāpārvietojas no Sojuz-7 uz Sojuz-8, bet citam — no Sojuz-8 un Sojuz-7. No kosmosa kuģa Sojuz-6 veiktu filmēšanu. Sojuz-8 automātiskās saslēgšanās sistēmas kļūmes dēļ neizdevās pievienoties pie Sojuz-7, tāpēc programma pilnībā netika izpildīta.
1971. gadā Gorbatko sāka gatavoties militāras orbitālās stacijas programmā Almaz. No 1975. gada janvāra līdz 1976. gada jūnijam viņš gatavojās lidojumam uz Almaz (Saljut-5) kā trešās (rezerves) apkalpes komandieris kopā ar Juriju Glazkovu. 1976. gadā no jūlija līdz septembrim viņš gatavojās Sojuz-23 otrās (dublieru) apkalpes lidojumam. 1976. gada novembrī Gorbatko sāka gatavoties kā Saljut-5 otrās pamatekspedīcijas pamatapkalpes komandieris.
Otro kosmisko lidojumu Viktors Gorbatko veica 1977. gada februārī kā kosmosa kuģa Sojuz-24 komandieris kopā ar Juriju Glazkovu Saljut-5 otrajā pamatekspedīcijā.
No 1977. gada augusta līdz 1978. gada augustam Gorbatko gatavojās ka Saljut-6 viesekspedīcijas (kosmosa kuģis Sojuz-33) dublējošās apaklpes komandieris kopējam PSRS — VDR kosmiskajam lidojumam kopā ar Eberhardu Kellneru. 1979. gada oktobrī Gorbatko sāka gatavoties kopējam PSRS — Vjetnamas kosmiskajam lidojumam kopā ar Famu Tuanu.
Trešo lidojumu kosmosā Viktors Gorbatko veica 1980. gada jūlijā, kosmosa kuģī Sojuz-37 kopā ar Vjetnamas pārstāvi Famu Tuanu dodoties uz orbitālo staciju Saljut-6. Uz zemes viņi atgriezās kosmosa kuģī Sojuz-36.
1982. gadā Gorbatko atstāja kosmonautu vienību. Viņam tika piešķirta aviācijas ģenerālmajora pakāpe, un viņš tika iecelts par Aizsardzības ministrijas Sporta komitejas priekšsēdētāja pirmo vietnieku starptautiskajās sporta sakaru lietās, kā arī bija Draudzīgo armiju sporta komitejas biroja priekšsēdētājs. 1987. gadā viņš kļuva par Žukovska Kara gaisa inženieru akadēmijas Neklātienes apmācības fakultātes priekšnieku. 1992. gada 29. augustā Gorbatko atvaļinājās no bruņotajiem spēkiem.
1993. gadā Gorbatko kļuva par Krievijas un Ukrainas kopuzņēmuma Firma "AL i Al" viceprezidentu. Viktors Gorbatko iesaistījās dažādās organizācijās. No 1989. līdz 1991. gadam viņš bija PSRS Augstākās Padomes deputāts.
Kosmisko lidojumu kopsavilkums
labot šo sadaļuKosmosa kuģis | Starta datums | Nolaišanās datums | Apkalpes biedri | Amats | Ilgums | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|---|
Sojuz-7 | 12.10.1969. | 17.10.1969. | Anatolijs Fiļipčenko, Vladislavs Volkovs | Inženieris pētnieks | 4 d 22 h 40 min | Pasīvais mērķis kosmosa kuģim Sojuz-8; saslēgšanās neizdevās |
Sojuz-24 | 07.02.1977. | 25.02.1977. | Jurijs Glazkovs | Komandieris | 17 d 17 h 26 min | Saljut-5 2. pamatekspedīcija |
Sojuz 37 ↑ | 23.07.1980. | Fams Tuans | Komandieris | 7 d 20 h 42 min | Saljut-6 viesekspedīcija | |
Sojuz 36 ↓ | 31.07.1980. |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viktors Gorbatko.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Gorbatko biogrāfija (krieviski)
- Gorbatko Padomju Savienības Varoņu mājaslapā (krieviski)