Vairogvaboles
Vairogvaboles (latīņu: Cassida) ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ietilpst ap 430 sugām.[1]
| Vairogvaboles Cassida Linnaeus, 1758 | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Vairogvaboļu apakšdzimta (Cassidinae) |
| Cilts | Cassidini |
| Ģints | Vairogvaboles (Cassida) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Vairogvaboles Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuVairogvaboļu ģintī ir aprakstītas apmēram 430 sugas, kas ir izplatītas visā pasaulē. Taču sugu lielākā daļa iedzīvo Veco Pasauli, it īpaši Āfrikas, Madagaskaras un Āzijas tropus un subtropus.[2]
Ziemeļamerikā savukārt ir zināma tikai viena vietēja suga (Cassida relicta) un četras ievestas sugas no Palearktikas: Cassida azurea (ievests 1989. gada eksperimentālas programmas ietvaros bioloģiskajā cīņā pret parasto plaukšķeni; sākotnēji aklimatizējas Alberta, Manitoba un Saskačevana provincēs), Cassida rubiginosa (introducēta un aklimatizējas), Cassida nebulosa (tika reģistrēts Ņujorkā un Kalifornijā, taču nav aklimatizējusies) un Cassida flaveola.[3]
Āfrikā (ieskaitot Madagaskaru) un Rietumpalearktikā dzīvo vairāk sugu nekā Austrumpalearktikā un Austrālijā. Madagaskarā dzīvo ļoti daudz un dažādas sugas, 71 suga, turklāt Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša ir reģistrētas tikai 83 sugas, no kurām tikai viena suga Cassida dorsovittata ir sastopama abos reģionos. Madagaskaras sugas savstarpēji ir iedalītas dažās grupās, kurās radniecisko sugu nav citos reģionos.[2]
Austrālijā ir aprakstītas 9 vietējas sugas, kurus iedala divās morfoloģiski un ģeogrāfiski atšķirīgas apakšgrupās:[1]
- pirmajā grupā ietilpst Cassida denticulata, Cassida mera, Cassida navicella un Cassida sappho, kas ir sastopama galvenokārt Austrālijas dienvidaustrumos (Dienvidaustrālijas, Viktorijas, Jaundienvidvelsa štatus un līdz Kvīnslenda dienvidiem); raksturojas ar: mazs ķermeņa izmērs mazāk par 5,6 mm (parasti nepārsniedz 5 mm) garumā; segspārni ir īsi ovāli vai ovāli, ļoti izliekti; segspārnu diski ar regulārām punktiņu vagām; segspārnu iestieptas malas ir tievas un ļoti slīpas; klipeuss ar punktiņiem; ūsas īsas; vairākām sugām nav zināmi barības augi, tikai C. denticulata jauni kāpuri bija atzīmēti uz Dichondra repens (tīteņu dzimtas pārstāvis);
- otrajā grupā ietilpst Cassida aureola, Cassida compuncta, Cassida diomma, Cassida queenslandica un Cassida sexguttata, kas ir sastopama galvenokārt Austrālijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (C. diomma un C. sexguttata ir zināmi no Papua subreģiona un C. compuncta reģistrēta Fidži salā), tikai C. compuncta izplatās Austrālijā tālāk uz dienvidaustrumiem; ķermeņa garums ir vidējais 5,0 — 6,6 mm (parasti virs 5,5 mm); segaspārni kopā ir gandrīz apaļi, viegli izliekti; segspārnu disku punktuācija ir pa segspārnu reljefu (izņemot C. aureola un C. queenslandica); segspārnu izstieptas malas ir īsas, gandrīz horizontālas; klipeuss bez punktiņiem; ūsas ir daudz vai maz garas; C. compunctata barojas ar Ipomoea cairica, C. diomma — ar Ipomoea batatas un Ipomoea trilobata.
2004. gadā Latvijas vaboļu sarakstā tika iekļautas 22 vairogvaboļu ģints sugas.[4] Taču pēc vairogvaboļu apakšdzimtas revīzijas no Latvijas sugu saraksta ir izsvītrotas divas sugas Cassida atrata un Cassida subreticulata. Tāpēc šobrīd Latvijas vaboļu sarakstā ir 20 šīs ģints sugas:[5]
- apakšģints: Odontionycha Weise, 1891
- suga: Cassida viridis Linnaeus, 1758
- apakšģints: Mionychella Spaeth, 1952
- suga: Cassida hemisphaerica Herbst, 1799
- apakšģints: Pseudocassida Desbrochers des Loges, 1891
- suga: Cassida murraea Linnaeus, 1767
- apakšģints: Cassida Linnaeus, 1758
- suga: Cassida atrata Fabricius, 1787
- suga: Cassida denticollis Suffrian, 1844
- suga: Cassida ferruginea Goeze, 1777
- suga: Cassida flaveola Thunberg, 1794
- suga: Cassida lineola Creutzer, 1799
- suga: Cassida nebulosa Linnaeus, 1758
- suga: Cassida pannonica Suffrian, 1844
- suga: Cassida panzeri Weise, 1907
- suga: Cassida prasina Illiger, 1798
- suga: Cassida rubiginosa O.F.Müller, 1776
- suga: Cassida sanguinolenta O.F.Müller, 1776
- suga: Cassida sanguinosa Suffrian, 1844
- suga: Cassida seladonia Gyllenhal, 1827
- suga: Cassida stigmatica Suffrian, 1844
- suga: Cassida vittata Villers, 1789
- apakšģints: Mionycha Weise, 1891
- suga: Cassida subreticulata Suffrian, 1844
- suga: Cassida margaritacea Schaller, 1783
- apakšģints: Cassiduella E. Strand, 1928
- suga: Cassida nobilis Linnaeus, 1758
- suga: Cassida vibex Linnaeus, 1767
Pieaugušo vaboļu apraksts
labot šo sadaļuPieaugušās vaboles (imago) parasti ir 5 — 8 mm gari; ķermenis ir plašs, apaļīgs vai ovāls, plakans vai daudz-maz izliekts; dažāda krāsojuma, bieži ar metālisku spīdumu.
Šīs ģints pārstāvjiem ir kopīgas raksturīpašības, kas atšķir tos no citiem vairogvaboļu apakšdzimtas pārstāvjiem:[6][7]
- pronotuma epipleiras ir bez vagām ūsiņu ievietošanai, vai, ļoti reti, ir šādu vagu sākums;
- segspārnu ārēja mala no apakšas bez matiņiem;
- ūsiņu trešais posms ir garāks par otru posmu.
Ekoloģija
labot šo sadaļuVairogvaboles ir zālēdāji, kas var baroties ar vairāku dzimtu augiem (polifāgi), vienas dzimtas augiem (oligofāgi) vai tikai ar vienu augu sugu vai vairākām viena ģints robežas (monofāgi).[1][5]
Dabiskie ienaidnieki
labot šo sadaļuStarp kukaiņiem ir dažādi parazītu un parazitoīdi, kas parazitē vairogvaboļu preimaginālas stadijas, parasti kāpuri, dažreiz kūniņas un olas, reti imago, tai skaitā plēvspārņi un divspārņi.[8]
Starp plēvspārņiem par varogvaboļu ģints ir zināmi parazīti no dzimtām:[8]
- Chalcididae endoparazitoīdu dzimta, no kuriem Conura (Conura albifrons) parazitē uz kāpuriem un kūniņām; Brachymeria (Brachymeria menoni, Brachymeria inermis, Brachymeria vitripennis) parazitē uz kūniņām;
- Pteromalidae pārstāvji ir endoparazīti (piemēram, Pteromalus);
- Eupelmidae ir parazitisko un fakultatīvi hiperparzītisko plēvspārņu dzimta, kas parazītē preimaginālas stadija, tie ir endoparzīti un ektoparazīti, Eupelmus (Eupelmus annulatus, Eupelmus xambeui, Eupelmus urozonis), Macroneura (Macroneura vesicularis);
- Tetracampidaepārstāvji no Tetracampe (Tetracampe reptans), Foersterella (Foersterella flavipes, Foersterella erdoesi) un Cassidocida ģintīm ir olu parazīti;
- Eulophidae dzimtas pārstāvji no
- Entedoninae apakšdzimtas, tai skaitā Chrysonotomyia (Chrysonotomyia formosa), Emersonella (Emersonella nivipes), Pediobius un Teleopterus (Teleopterus erxias) ģints pārstāvji ir olu parazīti, Entedon (Entedon cassidae) — ir primāri un sekundāri olu, kāpuru un kūniņu endoparaziti;
- Eulophinae apakšdzimtas pārstāvji no Eulophus (Eulophus larvarum) ģints ir kāpuru ektoparazīti;
- Tetrastichinae pārstāvji no Aprostocetus (Aprostocetus bruzzonis) ģints ir kāpuru un kūniņu parazīti, Terastichus ir vairogvaboļu parazīti, Holcotetrastichus (Holcotetrastichus rhosaces) ir kūniņu un kāpuru ektoparazīti;
- Trichogrammatidae pārstāvji no Trichogramma (Trichogramma minutum) ģints ir parazīti, no Monorthochaeta (Monorthochaeta nigra) ģints ir olu parazīti;
- Mymaridae pārstāvji no Anaphes (Anaphes pannonicus, Anaphes chrysomelae, Anaphes ovata) ģints ir olu parazīti;
- Platygastridae pārstāvji no Platygaster ģints ir kāpuru parazitoīdi.
Divspārņi no kāpurmušu dzimtas, ir primāri endoparzitoīdi, kas uzbrūk dažādam attīstīšanas stadijām (ola, kāpurs, kūniņa, imago).[8]
- kāpurmušu dzimtas pārstāvji no:
- Dufouriinae apakšdzimtas parazitē dažādas vaboles, piemēram Chaetoptilia (Chaetoptilia plumicornis) ģints mušas ir vairogvaboļu kāpuru parazitoīds, Dufoura (Dufoura chalybeata, Dufoura nigrita) ģints mušas ir Palearktikas apgabala vairogvaboļu parazīti;
- Exoristinae apakšdzimtas parazitē kāpurus, piemēram, Eribella (Eribella exilis) un Eucelatoria;
- Phasiinae apakšdzimtas Labigaster (Labigaster forcipata) parazitē vairogvaboles.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Lech Borowiec & Christopher J. Burwell (July 2011). A new species of Cassida L. from Australia (Coleoptera: Chrysomelidae: Cassidinae). Vol. 22(2):285-290
- ↑ 2,0 2,1 Lech Borowiec (2007). Two new species of Cassida Linnaeus, 1758 (Coleoptera: Chrysomelidae: Cassidinae) from Madagascar and notes on subgenera of the genus Cassida. Zootaxa 1586: 47–58
- ↑ Christopher G. Majka & Laurent Lesage (2008). Introduced leaf beetles of the Maritime Provinces, 7: Cassida rubiginosa Müller and Cassida flaveola Thunberg (Coleoptera: Chrysomelidae). Zootaxa 1811: 37–56
- ↑ Dmitrijs Teļnovs. Compendium of Latvian Coleoptera. Check-List of Latvian Beetles (Insecta: Coleoptera). Entomoloģijas saraksts. Latvija, Rīga: Latvijas Entomoloģijas biedrība, 2004. Sēj. I. № 2. ISBN 9984-9768-0-7.
- ↑ 5,0 5,1 Andris Bukejs, Dmitry Telnov & Arvids Barševskis. Review of Cassidinae (Coleoptera: Chrysomelidae) of the Fauna of Latvia. Latvijas Entomologs 2009, 47: 27-57
- ↑ Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
- ↑ Определитель насекомых Дальнего Востока СССР. Т. III. Жесткокрылые, или жуки. Ч.2. / под общ.ред. П. А. Лера. — Ленинград: «Наука», 1992. — С. 545. — 704 с. — 1400 экз.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 P. H. Jolivet, M. L. Cox & E. Petitpierre (eds.). Novel aspects of the bioloģy of Chrysomelidae. pp. 419-467, 1994.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Cassida Linnaeus, 1758. GBIF.org
- Genus: Cassida Linnaeus, 1758 Arhivēts 2013. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē.. Wydział Nauk Biologicznych